Maizei ir bijusi ļoti liela nozīme jau agrīnajos laikos un maiznieka amats ir viens no pasaules senākajiem arodiem. Arī Latvijā viens no galvenajiem iztikas līdzekļiem arvien ir maizīte. Sākotnēji latvieši maizi pazinuši kā neraudzētu mīklas plāceni. Rīgu ar miltiem maizes cepējus nodrošinājušas sešas dzirnavas, bet 14.-15.gs. Rīgā radušās pirmās maiznīcas, kurās strādājuši vīrieši – maizes cepēji. Radušās maiznieku cunftes – meistari, amatnieki un zeļļi. Maizes nozīme aprakstīta tautasdziesmās un ticējumos. Izstādes materiālos atradīsiet padomu kā izcept maizi pašam. Lai gan mūsdienu tehnoloģiskās iespējas nodrošina pašrocīgu maizes kukulīša darināšanu, taču vēl aizvien lielā cieņā ir ceptuves, kas gatavo tādu maizi, kāda mūsu garšas kārpiņas iepriecināja pirms daudziem, daudziem gadiem.

Ulbrokas bibliotēka sadarbojas ar Stopiņu novadā esošo “Feliksa maiznīcu” (http://www.feliksa-maiznica.com/). “Fēliksa Maiznīcas pirmsākumi meklējami Latvijas pirmā neatkarības posma laikā, kad Latvijas „maizes klētī” Zemgalē plaši pazīstama bija neliela maizes ceptuve, kurā saimniekoja maiznieks Fēlikss ar sev uzticamiem palīgiem. Maizes klaipi tika cepti pēc senām receptēm apaļās maizes krāsnīs un bija iecienīti to neatkārtojamās garšas un kvalitātes dēļ. Lai arī kurā mājā nonāca Fēliksa maiznīcā ceptais maizes kukulītis, katrs, kurš bija nobaudījis kaut gabaliņu izcilās maizes, atzina to par labu esam. Daudzi centās izzināt meldera īpašo maizes recepti, tomēr Fēlikss to nekad neizpauda.” Arī tagad maiznīca piedāvā plašu ražojumu klāstu – kviešu, rudzu maizi, saldskābmaizi. Te top arī lavaši, veidņu maizes un keksi. Maizes garšotāji atsaucas, ka veselīga un nekaitīga veselībai – ražota no dabīgām izejvielām. Jo īpaši tiek cildināta “Lielozolu” maize.

 

 

*Latviešu tautas ticējumi: [Latviešu Folkloras krātuves materiāli. A.7] / sakrājis un sakārt. P.Šmits. – [Rīga] : [Kabata], [1993]. – [575] lpp. – Faksimilizd.: Rīga: Latviešu Folkloras krāt., 1940.

        2.grām. Folklora, latviešu. Māņticība – Latvija.