Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Bibliotēku nozarē strādā ļoti daudz aizrautīgu, interesantu un radošu cilvēku, par kuriem neko nezinām vai zinām ļoti maz. Lai labāk iepazītu nozares speciālistus, Latvijas Bibliotēku portāls turpina interviju sēriju “Iepazīstam savējos”. Šoreiz par sevi stāsta Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas vadītāja Ilze Blaua.
Jau pavisam drīz, 2024. gada 8. maijā, LKA Latvijas Kultūras koledža vērs savas durvis, lai dotu iespēju visiem interesentiem gūt priekšstatu par to, kādas profesijas var apgūt kultūras un radošajās industrijās.
No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
Septembris jau vairāk kā 50 gadus saucams par dzejas mēnesi, jo tieši šajā laikā Rīgā un visā Latvijā notiek Dzejas dienas. Rīgā festivāls šogad noritēs no 3.septembra līdz 15.septembrim, taču citos Latvijas reģionos uz Dzejas dienām veltītiem pasākumiem interesenti tiek gaidīti visu mēnesi.
Festivāla programmā šogad iekļauti 36 pasākumi ar pašmāju un ārzemju autoru piedalīšanos. Par tā moto šogad izvēlēts “Dzeja nemelo!”. “Dzeja ir laikmeta vēstnesis, tā vienmēr iet laikam pa priekšu un savā ziņā pareģo laiku. Nereti šķiet, ka dzejniekiem ir kāda sestā maņa, kas ļauj sajust lietas asāk un tālāk, nosaukt tās vārdā. Taču vienlaikus viņos ir liela atbildība pret pateikto vārdu,” tā šāda saukļa izvēli skaidro Dzejas dienu 2015 koordinatore Inga Bodnarjuka.
Uzticīgākajiem festivāla sekotājiem daudzu pasākumu formāts jau zināms. Tradicionāli notiks Literārās akadēmijas Dzejas meistardarbnīcas studentu lasījumi, “Ceļojums ar dzejniekiem” (šoreiz pa Miera ielu), šajā gadā izdoto grāmatu autoru lasījums “Atvērt nevar aizvērt”, Klasisks dzejas vakars, metafiziskās dzejas lasījumi Vijoļšķūnī, poētiskā orientēšanās spēle, dzejas lasījumi “Runā dzejnieks”, lasījumi pie Raiņa pieminekļa Esplanādē 11.septembrī u.c. Dzejas sasaiste ar citām mākslas formām šoreiz būs vērojama dažādos koncertos, uzvedumos un multimediālās performancēs – Sv.Pētera baznīcā skatītājus pulcēs muzikāli poētisks uzvedums “Dagdas piecas skiču burtnīcas”, gaidāms arī koncerts ar Filipa Glāsa mūziku un amerikāņu autoru dzeju, dzejas izrāde “Dīvainie svētki” un interneta vietnes dzejasdisks.lv atklāšanas pasākums. Jau no 1.septembra Rīgā, galerijā “Centrs” būs skatāma izstāde “Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists”. Turpat 11.septembrī atkal darbosies Dzejas pasts.
Dodot ieskatu pasaules dzejas tendencēs, atkal gaidāms samērā plašs ārvalstu viesu piedāvājums. Latviju festivāla ietvaros šoreiz apmeklēs 26 autori no Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Horvātijas, Vācijas, Somijas, Baltkrievijas un Kazahstānas. Daudzus no tiem spilgti raksturo tieši viņu performatīvā uzstāšanās forma. Laikā no 7.septembra līdz 12.septembrim Rīgā notiks arī starptautiska atdzejas darbnīca, kuras literāros augļus klausītājiem būs iespējams baudīt tās noslēgumā 12.septembrī.
Ar pilnīgāku festivāla Dzejas dienas 2015 programmu iespējams iepazīties mājaslapā www.dzejasdienas.lv. Jaunumiem un aktivitātēm var sekot līdzi sociālo tīklu Facebook.com un Twitter.com kontos.
Festivālu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds un Rīgas dome.
