AKKA/LAA balvu iegūs autori, kuru darbi pagājušajā gadā tikuši visvairāk izmantoti visdažādākajos veidos. Autoru darbu bezgalīgo izmantošanas iespēju dēļ balva ieguvusi "Autortiesību bezgalības balvas" nosaukumu.
 
"Autortiesību bezgalības balva" tiks pasniegta Raimondam Paulam un Jānim Peteram par mūzikla "Māsa Kerija" ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs. Mūzikls jaunā interpretācijā – "Kerija. Retrospekcija" iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskajā teātrī, teātros Krievijā, Kazahstānā un vēl citās valstīs.
 
Par dziesmu "Ripoja akmens" kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā "Autortiesību bezgalības balvu" saņems Jānis Strazds un Guntars Račs.
 
Zigmaram Liepiņam un Andrai Manfeldei tiks pasniegta "Autortiesību bezgalības balva" par dziesmu "Ja tu man esi" kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.
 
"Autortiesību bezgalības balvu" saņems Artis Dvarjons, Gatis Lagzdenieks, Artis Rozītis, Aleksandrs Štro un Rodrigo Fomins par dziesmu "Dzīve bez apstājas" kā visvairāk izpildīto muzikālo darbu radio, televīzijā, koncertos un mehāniskajā ierakstā.
 
Par veiksmīgāko debiju ar dziesmu "Swim, Robert, swim" balvu saņems Jānis Holšteins, savukārt Agita Kaužēna un Vitauts Ļūdēns saņems "Autortiesību bezgalības balvu" par dziesmu "Varavīkšņu pasaka" kā visvairāk skanējušo muzikālo darbu bērniem.
 
"Autortiesību bezgalības balvu" saņems grupas "Auļi" dalībnieki Kaspars Bārbals un Mikus Čavarts par dziesmu "Sen dzirdēju" kā visvairāk skanējušo tautasdziesmas apdari, bet par skaņdarbu "Brīvdienu mūzika" kā visvairāk skanējušo akadēmiskās mūzikas skaņdarbu "Autortiesību bezgalības balva" tiks pasniegta Pēterim Butānam.
 
Balvu saņems Uldis Brauns un Hercs Franks par filmu "Baltie zvani", kas izdota Ulda Brauna sešdesmito gadu filmu DVD "Atgriešanās", demonstrēta projekta "Baltā nakts 2007" laikā latviešu dokumentālā kino programmā "Rīgas improvizācijas", kā arī kino klasiķa – režisora Ulda Brauna Goda seansā kinoteātrī "Rīga".
 
Par romāna "Šampinjonu derība" plašu izmantojumu un jaunu interpretāciju, to dramatizējot un iestudējot Latvijas Nacionālajā teātrī, kā arī romāna tulkojumu vācu un zviedru valodās "Autortiesību bezgalības balvu" saņems Laima Muktupāvela, bet Norai Ikstenai "Autortiesību bezgalības balva" tiks pasniegta par stāsta "Amariļļi" jaunu interpretāciju, stāstu dramatizējot un iestudējot Latvijas Nacionālajā teātrī. Stāsts tāpat arī tulkots un publicēts angļu un zviedru valodās.
 
Par darbu publicēšanu žurnālos "Studija" un "Māksla+", rādīšanu televīzijā un tālākpārdošanu publiskā izsolē "Autortiesību bezgalības balvu" saņems Ģirts Muižnieks, savukārt Gunārs Janaitis balvu saņems par darbu publicēšanu žurnālā "Māksla", Ievas Čaklās grāmatā "Bet-debesīs iesiets mezgls", Noras Ikstenas grāmatā "Esamība ar Regīnu Ezeru", grāmatās "Baltija-Brīvības ceļš" un "La Lettonie sous demination", iekļaušanu kompaktdiska "Tautas laiks" noformējumā un interneta vietnē par Spēlmaņu nakti.
 
"Autortiesību bezgalības balvu" saņems arī Jānis Mitrevics par darbu publikācijām žurnālos "Studija" un "Foto Kvartāls", laikrakstā "La Māsa" un izstādīšanu latviešu mākslinieku izstādē Baltkrievijā.
 
"Autortiesību bezgalības balvas" būtība ir parādīt to, ka labs darbs, lai cik sen tas arī nebūtu radīts, var tikt izmantots daudzas reizes un visdažādākajā izpildījumā. Jo darbs ir interesantāks un labāks, jo biežāk un visdažādākajos veidos tas tiek lietots. Nereti ir gadījumi, kad savu popularitāti atgūst pirms ilga laika radīts darbs vai arī kāds darbs tiek regulāri lietots ilgu laika posmu. Tādēļ nav nozīmes tam, kad darbs ir radīts, bet gan tam, cik bieži un kādos veidos tas tiek izmantots.
 
"Autortiesību bezgalības balva" dibināta 1999. gadā. Balvu nepiešķir žūrija. Balvas laureātus nosaka, balstoties uz bezkaislīgu statistiku, ko nodrošina autoru darbu lietojuma datorizēta uzskaite.
 
 
Aila Ādamsone LETA
Copyright © LETA