Ja runājam par Paulu Putniņu nāk prātā viņa ļoti izdevušās un populārās lugas “Es savos zābakos”, “Gaidīšanas svētki”, “Uzticības saldā nasta”, “Ar būdu uz baznīcu” un citas. Pauls Putniņš allaž ar skatītāju ir runājis kā ar līdzvērtīgu spēlētāju, un noteicošais faktors viņa lugās vienmēr bijis cilvēcība, tāpēc viņa darbi bijuši populāri gan padomju laikos, gan mūsu dienās. Līdz ar to ar šo cilvēku neklātienē tikusies ne viena vien paaudze. Pirmās Paula Putniņa lugas uz teātra skatuves nonākušas jau 1968. gadā. Kopumā sarakstītas vairāk nekā 30 lugas, no kurām 25 iestudētas Latvijas teātros. Viņš strādājis ne tikai pie saviem tekstiem, bet dramatizējis arī A. Upīša romānu “Laikmetu griežos” un brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus”. Strādājis arī par režisora palīgu un režisoru Dailes un Liepājas teātros. Par savu darbību saņēmis A. Upīša balvu, kā arī Andreja Pumpura un Annas Brigaderes balvas. Ir Latvija Rakstnieku savienības un Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs, bet, savulaik nodarbojies arī ar politiku, Latvijas Republikas 9. Saeimā. Savos izteikumos P. Putniņš ir skarbs. Viņš saka; “…kā zināms, latvieši ir vienīgā tauta, kas ēd tikai savējos.” Par teātri un latvieti dramaturga vērtējumā varat lasīt arī intervijās un aprakstos. Arī viņa ģimene saistīta ar teātri. Viņa sieva ir aktrise Līga Liepiņa un arī meita Anna Putniņa ir aktrise un “Teātris TT” producente. Paula Putniņa darbību tuvāk varēsiet izzināt Ulbrokas bibliotēkas piedāvātajā izstādē.