1919. gadā Latvijas valstī dibinātas 7 nacionālas nozīmes kultūras iestādes.
 
Rīgas domes Kultūras departaments sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, Latvijas Nacionālo operu, Latvijas Universitāti, Latvijas Nacionālo teātri, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju, Latvijas Mākslas akadēmiju, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, Latvijas Valsts vēstures arhīvu un Rīgas pašvaldības aģentūru "Rīgas dārzi un parki" Rīgas svētku ietvaros piedāvā programmu, kas Vērmanes parkā liks atdzīvoties notikumiem un laikam, kad Rīgā dibinātas pirmās nacionālas nozīmes kultūras iestādes.
 
Svētki Vērmaņdārzā iepazīstinās ar 7 galvaspilsētas kultūras salu tapšanas vēsturi un veidos atraktīvu interaktīvo vidi pagājušā gadsimta sākuma noskaņā, aicinot skatītājus piedalīties 20 spēles laukumos, kas ar visu 7 gaviļnieku atbalstu sniegs rīdziniekiem iespēju doties vairākos mākslas un kultūras pasaules atklājumu ceļojumos. Pagājušā gadsimta sākuma ekonomiskās krīzes laikā, kad dārza pārvaldība uzticēta Rīgas galvenajam dārzu un parku arhitektam Kufalta kungam, pasauli pāršalc tango burvība, rīdzinieki no izklaidēm Vērmanes dārzā neatsakās. Vērmaņdārzu izveidojusi Rīgas pilsētas galvas Kristiana Heinriha Vērmaņa atraitne Anna (Anna Gertrud Wohrmann). Viņa ziedo sev piederošo zemes gabalu un ievērojamu naudas summu, lai ierīkotu parku ar rozāriju, ko ieraksta savā testamentā kā dāvinājumu Rīgas pilsētai ar noteikumu, ka tas nekad netiks sadalīts vai pārdots privātpersonām, un tur nekad pilsētniekiem netiks liegta iespēja atpūsties. Parku grezno skulptūras un lielas vāzes, kas atveido mūzas un dievietes, pārvēršot dārzu romantiskā atpūtas vietā.
 
Šogad Vērmaņdārzā pilsētas svētkus svinēsim ar veselīgu pašironijas un fantāzijas devu, ceļojot laikā un tomēr veidojot laikmetīgu izpratni par tradicionālo kultūru. Ideju par savas dzimšanas dienas svinību pasākumu Rīcības komiteja Kultūras departamenta direktorei Diānai Čivlei piedāvāja pagājušajā gadā, kad iestāžu vadītāji apsprieda iespēju kopīgi svinēt svētkus, tāpēc 18. jūnijā plkst. 12.00 Latvijas Universitātes Botāniskajā dārzā svētku Rīcības komiteja: LU direktors Atis Peičs, Valsts vēstures arhīva direktora vietniece Valda Pētersone, Kinofotofonodokumentu arhīva direktore Inta Kaņepāja, Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis, Mākslas akadēmijas rektors Aleksejs Naumovs, Mūzikas akadēmijas rektors Artis Sīmanis, Nacionālās operas izpilddirektore Selga Laizāne, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks un Sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Egle pirmajā preses konferencē aicināti parakstīt svētku memorandu.
 
Rīgas svētki ir viens no rīdzinieku un Rīgas viesu plašāk apmeklētajiem kultūras dzīves notikumiem. Kultūras departaments, vienojoties ar sadarbības partneriem, uzticējis svētku koordināciju producentu grupai KINOLATS, kas rīdziniekiem pazīstams kā Rīgas svētku pasākumu, Mākslas, Arhitektūras un Grāmatizdevēju gada balvu rīkotājs un viens no "Rīgai 800" producentiem. "7 vēstules Rīgai" producente, scenārija autore un režisore ir Ilona Brūvere. Mākslinieks Artis Rutks. Izpildproducents Guntis Lēmanis.
Svētkos plānots iesaistīt vairāk kā 500 dalībniekus un brīvprātīgos.
 
 
Informāciju sagatavoja:
Ilona Brūvere
autore-režisore un producente
 
Preses relīze LETA
 
Copyright © LETA