Bibliotēkas ikdienā uzskaita savu darbu un vāc dažādus datus, kas atklāj konkrētu bibliotēku specifiskos darba virzienus vai pakalpojumus. Ar šo kvantitatīvo rādītāju palīdzību tiek atspoguļoti darba rezultāti un procesi.
Ja var izmērīt darbu saskaitāmās vienībās, tad šo darbu ir vieglāk novērtēt. Ja nevar darbu izmērīt vai saskaitīt, tad tā nepieciešamību ir daudz grūtāk pamatot. Ja darbs nav saskaitāms, nav iespējams to salīdzināt un izmērīt dinamiku, tātad – grūti novērtēt. Ja grūti novērtēt – nav saprotama virzība.

Statistikas datus var izmantot:

• bibliotēkas darba analīzei,

• sabiedrības informēšanai,

• lēmumu pieņemšanai,

• interešu aizstāvībai,

• vērtēšanai,

• stratēģiskai plānošanai,

• izpratnes veicināšanai,

• finansiālu līdzekļu pieprasījumam un to izmantojuma pamatojumam u. c.

Dati ir nopietns rīks, lai uz pierādījumu bāzes varētu pieņemt pamatotus lēmumus. Ar pārliecību vai personisko viedokli, lai cik profesionāls tas būtu, nepietiek. Pierādījumos balstīti lēmumi ļauj bibliotēkām meklēt jaunus stratēģiskos virzienus un atteikties no neefektīviem vai novecojušiem darba procesiem vai metodēm. Statistiku izmanto visur, kur nepieciešams apliecināt un/vai pierādīt KA un KĀ bibliotēkas strādā.

Statistikai ir tiešs sakars ar bibliotēku attīstību, stratēģisku lēmumu pieņemšanu, dalību projektos u. c. Lai kaut ko pierādītu vai panāktu, parasti jādodas pie lēmumu pieņēmēja, un šādā gadījumā dati ļoti noder. Bibliotēka demonstrē sava darba rezultātus. Visu saskaitīto parādīt nekad nebūs iespējams, jo laiks vienmēr ir limitēts un katrai situācijai ir nepieciešami citi skaitļi. Pašu galveno vajag izcelt – lai pamanītu, lai paliktu atmiņā, lai atstātu iespaidu, lai pārliecinātu.

Lai praktiski un efektīvi (dažreiz arī efektīgi) izmantotu savāktos datus kaut daļai no iepriekš minētajām datu izmantošanas iespējām un vajadzībām, ar skaitļu savākšanu vien nepietiek. Skaitļu rindas tabulās nav nedz uzrunājošas, nedz viegli uztveramas. Cilvēka smadzenes ir veidotas tā, lai ātri un viegli uztvertu vizuālo informāciju. Vizuālo informāciju mēs apstrādājam gandrīz automātiski, tādēļ arī ātrāk saprotam vizuāli nodotu vēstījumu. Šim nolūkam parasti izmanto dažādus rīkus, kuri ļauj datus veidot vizuāli vieglāk un ātrāk uztveramus.

Ikdienas darbā savās atskaitēs un prezentācijās, lai vizuāli attēlotu datus, uzsvērtu, izceltu, pievērstu uzmanību, izmantojam vispieejamāko rīku – “Excel” diagrammas. “Excel” ir pateicīgs rīks darbam ar datiem, jo tajā uzkrātos datus varam viegli pārvaldīt un vienlaicīgi ātri varam skaitļus pārvērst vizuāli vieglāk uztveramā informācijā – diagrammās.

Diagramma ir grafika, kurā parādīti skaitliski dati kompaktā vizuālā izkārtojumā, kā arī atspoguļotas būtiskas datu relācijas. Lai datus vizualizētu diagrammu var pievienot, piemēram, ziņojumam, atskaitei vai ievietot prezentācijā. Diagrammu var pielāgot izmantojot dažādus rekvizītus vai var padarīt to pat interaktīvu.

Gatavojoties datu demonstrēšanai, nereti rodas jautājumus – kuru diagrammu veidu izmantot? Kura diagramma būs piemērotākā konkrētu datu atspoguļošanai, lai sasniegtu plānoto mērķi? Izvēle ir plaša, un “Excel” piedāvā daudz dažādu iespēju, kuras ir pieejamas ikdienas darbā. Lai sasniegtu maksimālu rezultātu, jāizvēlas vispiemērotākais diagrammas veids atkarībā no datu apjoma un mērķa.

Neliels ieskats septiņos “Excel” piedāvātajos diagrammu veidos, kas, iespējams, palīdzēs izvēlēties piemērotāko: 1) kolonnu diagramma; 2) joslu diagramma; 3) sektoru diagramma; 4) līniju diagramma; 5) izkaisītā diagramma; 6) laukuma diagramma; 7) kombinētā diagramma.

Kolonnu diagramma

Kolonnu diagramma ir grafisks datu attēlojums vertikālās joslās. Kolonnu diagrammas ir noderīgas, lai parādītu datu izmaiņas konkrētā laika periodā vai tos salīdzinātu. Izmantojot kolonnu diagrammu, uzreiz ir redzams attēlotais pieaugums vai kritums. Salīdzinošie dati ir viegli uztverami un saprotami. Piemērā ir redzama konkrēta laika posma bibliotekāro darbinieku sadalījums pa vecuma grupām.

Joslu diagramma

Joslu diagrammas ir visbiežāk sastopamais un izmantotais diagrammu veids. Dati tiek atspoguļoti horizontālās joslās. Šo diagrammu var izmantot datu atspoguļošanai par laika periodiem vai gada statistiku. Informācijas lietotājs viegli var izsekot pozitīvai vai negatīvai datu dinamikai attiecīgajā laika periodā. Horizontālā josla var norādīt kopējo datu apjomu, bet, izmantojot krāsas, var uzsvērt procentuālās attiecības pret kopskaitu. Krāsas padara informāciju uztveramāku un viegli salīdzināmu. Salīdzinājumā ar citām diagrammām, šis diagrammu veids ir ērti izmantojams, lai uzskatāmāk atspoguļotu un salīdzinātu lielus datu apjomus. Piemērā vizuāli ātri aptverama bibliotekāro darbinieku izglītības dinamika pa gadiem. Neredzot konkrētus skaitļus, ir skaidri saskatāma virzība un tendences.

 

Sektoru diagramma

Sektoru diagrammā var attēlot datus, kas ir viena datu kopuma dažādu elementu procentuāla attiecība pret šo elementu summu. Ja elementi atšķiras tikai nedaudz, būs grūti tos vizuāli atšķirt. Šādos gadījumos jālieto kontrasta krāsa, lai pievērstu uzmanību. Ieteicamais elementu attēlošanas daudzums ir pieci, lai informācija būtu pietiekami labi uztverama. Ja elementu ir vairāk, tos var apvienot, piemēram, ar nosaukumu “citi”. Ja ir vairāk attēlojamo elementu, ieteicams izvēlēties joslu diagrammu. Piemērā nepārprotami attēlots bibliotekāro darbinieku sadalījumus pa dzimumiem.

Līniju diagramma

Šo diagrammu veidu izmanto, lai demonstrētu vai skaidrotu tendences dažādos laika periodos. Diemžēl līniju diagramma nav tik krāsaina kā citu veidu diagrammas, tomēr tā uzskatāmi parāda izmaiņas un svārstības norādītajā laika posmā. Līniju diagrammā var paralēli salīdzināt vairāku datu kopu tendences. Piemērā redzamas bibliotēku kārtējo izdevumu tendences kopā un izdalot divas atsevišķas izdevumu pozīcijas: izdevumi personālam un informācijas tehnoloģijām.

Izkaisītā diagramma

Izkaisītajās diagrammās ir divas vērtību asis: horizontālā (X) un vertikālā (Y) vērtību ass. X un Y vērtības tiek apvienotas atsevišķos datu punktos, kas tiek rādīti nevienmērīgos intervālos vai klasteros. Izkaisītās diagrammas parasti tiek lietotas skaitlisku vērtību, piemēram, zinātnisku, statistisku un tehnisku datu, attēlošanai un salīdzināšanai. Izkaisītās diagrammas var arī parādīt atšķirības pakāpi vienam mainīgajam, ko sauc par korelāciju. Piemērā redzama bibliotēku krājuma atjaunošanas un norakstīšanas dinamika.

Laukuma diagramma

Laukuma diagrammas ir līdzīgas līniju diagrammām, kurās laukums starp līnijām tiek iekrāsots. Šīs diagrammas ir piemērotas tendenču attēlošanai. Laukumu diagrammas var izmantot, lai attēlotu izmaiņas laikā un pievērstu uzmanību kopējai vērtībai izvēlētajā tendencē. Parādot attēloto vērtību summu, laukumu diagrammā ir redzama arī daļu saistība ar kopumu. Piemērā attēlots bibliotēku personāla kopums, atsevišķi izdalot bibliotekāros darbiniekus.

Kombinētā diagramma

Kombinētajā diagrammā var parādīt datus, kas ir sakārtoti kolonnās un rindās. Kombinētās diagrammas apvieno divu vai vairāku veidu diagrammas, lai atvieglotu datu uztveri, īpaši, ja šie dati ir ļoti atšķirīgi. Izmantojot sekundāro asi, šī diagramma kļūst vēl skaidrāka. Piemērā stabiņos ir attēlots bibliotēkas fiziskais apmeklējums pa mēnešiem un līniju diagramma paralēli attēlo virtuālo apmeklējumu tajā pašā laika periodā.

 

Izmantotie informācijas avoti

Susan Gardner Archambault (2016). Telling Your Story: Using Dashboards and Infographics for Data Visualization, Computers in Libraries, Vol. 36 No. 3. http://www.infotoday.com/cilmag/apr16/Archambault–Telling-Your-Story.shtml
Susan Gardner Archambault, Joanne Helouvry, Bonnie Strohl, Ginger Williams (2015). Data visualization as a communication tool, Library Hi Tech News, Vol. 32 Issue 2, p. 1–9. https://doi.org/10.1108/LHTN-10-2014-0098
Excel Easy. https://www.excel-easy.com

 

Informāciju sagatavoja:
Diāna Rudzīte
Bibliotēku attīstības centra statistikas eksperte
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67806128
E-pasts: diana.rudzite@lnb.lv