Šoreiz uzmanības centrā bija Lietuvas lielkņazistes tiesību apkopojums „Lietuvas lielkņazistes statūti” (3 redakcijas, 3. redakcija pirmoreiz iespiesta Viļņā Mamoniču spiestuvē 1588. gadā, tālāk tekstā – Statūti). Tā kā Statūti uzrakstīti vecbaltkrievu valodā, kas bija Lietuvas lielkņazistes oficiālā administratīvā valoda (pakāpeniski, pēc Lietuvas lielkņazistes apvienošanās ar Polijas karalisti, to aizstāja latīņu un poļu valoda), jau kopš padomjlaika Baltkrievijā par Statūtiem ir liela interese ne vien akadēmiskajā vidē, bet arī plašākā sabiedrībā. To apstiprina fakts, ka 2012. gadā Baltkrievijā notika ziedojumu vākšanas akcija, lai no kāda Maskavas bibliofila varētu iegādāties Statūtu 3. redakcijas izdevumu (Viļņa, 1594.–1595. gads) par 45 000 ASV dolāru, kas tāpat kā visi pārējie zināmie vecākie Statūtu izdevumi, ir defektīvs. Jauniegūtais eksemplārs glabājas Mogiļevas Vēstures muzejā un konferences laikā bija aplūkojams Statūtiem veltītajā izstādē BNB Grāmatniecības muzejā. Tas ir vienīgais Statūtu 3. redakcijas izdevuma eksemplārs Baltkrievijā. Par ziedojumu vākšanas organizatorisko procesu plenārsēdē stāstīja Mogiļevas Vēstures muzeja direktors, rakstnieks Aleksejs Batjukovs (Алексей Батюков).

Tā kā Rīgā, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (turpmāk – LNB), glabājas Statūtu pirmā izdevuma (1588. gads) eksemplārs, par to bija sniedzams ziņojums jau plenārsēdē. Rīgas eksemplārs ir defektīvs (trūkst ievadinformācijas – privilēģiju, kā arī veltījuma galvenajam sastādītājam, Lietuvas lielkņazistes vicekancleram Ļevam Sapieham; Statūtu reģistrs rakstīts ar roku), tajā nav tiešu proveniences norāžu, tādēļ klausītājiem tika sniegts vispārējs eksemplāra apraksts līdz ar ziņām par tā ienākšanu bibliotēkā. Šo informāciju papildināja Statūta lappušu attēli. Turklāt pēc konferences organizatoru lūguma tika ziņots par LNB ēkas celtniecību un starptautiskajiem pasākumiem 2014.–2015. gadā.

Šogad pirmo reizi lasījumi noritēja vairākās paralēlās sekcijās, no kurām viena notika nelielajā Rokrakstu, seniespiedumu un reto grāmatu lasītavā, kur ir 32 lasītāju vietas. Gan plenārsēde, gan sekciju sanāksmes bija kupli apmeklētas, sevišķi pirmajā dienā. Rokrakstu lasītavā tika ienesti papildkrēsli un klausītāju skaits bija ap 40. Šajā lasītavā kopā ar Ināru Buci sniedzām prezentāciju krievu valodā „Сводный каталог изданий на иностранных языках, напечатанных в Латвии (1588–1830) – новое средство для изучения межкультурной коммуникации”, kurā iepazīstinājām klausītājus ar „Latvijas citvalodu seniespiedumu kopkataloga (1588–1830)” izveides vēsturi, struktūru un izmantošanas iespējām.

Sekcijā tika runāts par Baltkrievijā rodamajiem Statūtu izdevumiem. Tā kā tie iznākuši pēc 1588. gada, pirmizdevumu reģistros (visplašāk pieejamo sarakstu sastādījis Jagelonska Universitātes Krakovā adjunkts Vladimirs Mjakiševs) tie nav iekļauti. Baltkrievijas vēsturnieki aizsākuši eksemplāru proveniences pētījumus, diemžēl marginālijas – tipiski, ka statūtu izdevumu eksemplāros to ir ļoti daudz – nav atšifrētas. Sākumstadijā ir arī filigrānistika (t. sk. ūdenszīmju pētniecība) – vienīgais referāts šajā apakšnozarē izpelnījās kritiku kā akadēmiskajiem standartiem neatbilstošs.

Asa vārdu pārmaiņa raisījās par attieksmi pret baltkrievu diasporas mantojumu – vai tā ignorancei ir politiski iemesli? Pēc Baltkrievijas neatkarības ieguves 20. gadsimta 90. gadu sākumā Minskā tika izveidots Franciska Skorinas zinātniski izglītojošais centrs (Государственное учреждение „Национальный научно-просветительский центр имени Ф. Скорины”), kurā tika vākta un bibliografēta baltkrievu diasporas periodika. 90. gadu 2. pusē pēc politiskās situācijas maiņas centrs tika reorganizēts un bibliotēka atdota Pedagoģijas Universitātei, kurai par to nebija nekādas intereses. Kad 21. gadsimta sākumā skaidrākas aprises ieguva BNB celtniecības plāns, tika nolemts baltkrievu diasporas periodikas vākšanu un bibliografēšanu uzticēt BNB. Tādēļ līdz šim uzkrātais materiāls atdots BNB, kuras pārziņā ir lielākā diasporas preses kolekcija Baltkrievijā. Diemžēl periodikas bibliografēšanas darbs netiek turpināts, bojāta arī 90. gadu sākumā veidotā kartotēka, ko pēc Franciska Skorinas centra reorganizācijas nezināmas personas lietus laikā bija novietojušas Nacionālās Zinātņu akadēmijas pagalmā. Zinātnē mazizmantota ne vien emigrācijas, bet arī problemātisko vēstures periodu (nacistiskā okupācija) prese. Savu mantojumu pūlas apgūt un saglabāt baltkrievu diaspora ASV, Lielbritānijā un citās valstīs, koncentrējot izdevumus kultūras centros. Arī Baltkrievijas novados tiek apgūts un bibliografēts „problemātiskais” mantojums. Tomēr visaptveroša retrospektīva baltkrievu preses bibliogrāfiskā rādītāja nav. Krievijas Ārzemju literatūras bibliotēkas pārstāve K. Dmitrijeva rosināja izstrādāt baltkrievu diasporas preses bibliografēšanas un digitalizācijas projektu, taču žurnālā „Knygotyra” publicētais pētījums (Герасимов, Валерий, Довнар, Лариса. Наследие белорусской эмиграции в современной печати Беларуси и зарубежья. Knygotyra, 2008, Vol. 50, p. 158–187) liek domāt, ka projekta realizācija pagaidām nebūtu iespējama politisku iemeslu dēļ.

Lasījumos izskanēja vairāki akadēmiski referāti par 16.–17. gadsimta Baltkrievijas kultūru, literatūru, aristokrātijas izglītības centieniem, šī laikmeta rakstu pieminekļu pētniecību un faksimilizdevumiem. Interesanti, ka 16. gadsimtā Baltkrievijā dedzīgākie grāmatu pārrakstītāji un lasītāji bija nevis augstākā aristokrātija – nereti tā bija ieinteresēta vienīgi formālajā izglītībā, jo tā sniedza labākas izredzes iegūt ienesīgus, prestižus amatus un atzīšanu sabiedrībā –, bet t. s. vidusslānis (tirgotāji, skolotāji), kas savām vajadzībām veidoja tematiskas antoloģijas, kur iekļāva gan izrakstus no citu autoru darbiem, gan paša radīto tekstu kā piezīmes lappušu malās. Lētais rakstāmmateriāls (papīrs) izraisīja rokraksta grāmatu žanriskā spektra paplašināšanos, grāmatu skaita pieaugumu. Par šiem tematiem lielākoties referēja un aktīvi diskutēja Baltkrievijas Zinātņu akadēmijas jaunie pētnieki.

Konferences nobeigumā BNB vadošie speciālisti secināja, ka līdz šim Statūtus visvairāk pētījuši tiesībvēsturnieki un valodnieki (kuri sastādījuši Statūtu pirmizdevumu eksemplāru reģistrus), pēdējā laikā tiem pievērsušies arī literatūrzinātnieki. Grāmatzinātnē Statūti ir neapgūts lauks. BNB Grāmatzinātnes nodaļas vadītāja, viena no konferences organizatorēm G. Kirejeva (Г. Киреева) uzsvēra, ka BNB varētu uzņemties vadošo lomu ievērojamu kultūrvēstures pieminekļu digitalizācijā un virtuālo kolekciju veidošanā (BNB ekskursijas vadītāja gan vēstīja, ka digitālās informācijas masīvu veidošana neesot BNB prioritāte). Savukārt BNB direktora vietnieks zinātniskajā pētniecībā un izdevējdarbībā A. Suša (А. Cуша) akcentēja bibliotēku lomu akadēmiskajā vidē: starpdisciplināru tematisku konferenču organizēšana, kur noteikts pētniecības objekts (piemēram, Statūti) tiek aplūkots daudzpusīgi, dažādu nozaru kontekstā, tādējādi bagātinot gan pētnieku priekšstatu par objektu un tā izzināšanas iespējām, gan sabiedrības zināšanas par to. Konferences dalībnieki saņēma uzaicinājumu iesniegt rakstus publicēšanai tematiskā krājumā, kā arī piedalīties nākamā gada saietā, kas plānots 2014. gada pavasarī.

Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka

Līdztekus dalībai konferencē bija iespēja doties gida vadītā ekskursijā pa BNB ēku, ielūkoties Reto grāmatu krātuvē un Grāmatzinātnes nodaļas darba telpās, Restaurācijas nodaļā, aprunāties ar Bibliotēkzinātnes nodaļas vadītāju Pšibitko Marinu (Пшибытко Марина), kā arī citiem konferences dalībniekiem. BNB jaunā ēka ir atklāta samērā nesen (2006. gadā) un šobrīd, iespējams, ir augstākā ēka Minskā (23 stāvi). Bibliotēka ir plaša, gaiša un moderna, tās publiski pieejamā zona – grezna (granīta grīdas, strūklakas). Bibliotēkai ir ļoti labs finansējums: par to liecina lielais darbinieku skaits (> 1200, no tiem ap 600 bibliotekāru), plašā izdevējdarbība (iespieddarbi, e-publikācijas), lieli Eiropas seniespiedumu iepirkumi, kurus 2013. gadā sākusi apdraudēt t. s. elektroniskā tirgus ieviešana, kas, pēc darbinieku stāstījuma, ir smagnēja un sarežģīta valsts iepirkuma sistēma. Piemēram, Grāmatzinātnes nodaļai par katru iegādājamo izdevumu jāsastāda anotācija un jāsaņem trīskāršs akcepts no BNB administratīvajām struktūrām. Tādēļ 2013. gadā Grāmatzinātnes nodaļa vēl nebija saņēmusi nevienu jaunieguvumu, bet Restaurācijas nodaļa – restaurācijai, konservācijai nepieciešamos materiālus.

Kataloģizācija tiek veikta Lietuvas bibliotēku informācijas sistēmā „LIBIS”, taču visā BNB joprojām tiek papildināti un uzturēti darba kārtībā kartīšu katalogi.

Bibliotēkzinātnes nodaļā (Научно-исследовательский отдел библиотековедения) ir 3 sektori, strādā 17 darbinieki. Nodaļa veic bibliotēku nozares monitoringu (vāc, apkopo, analizē statistisko informāciju par bibliotēkām), vērtē bibliotēku situāciju, atspoguļojot pētījumus dažāda veida publikācijās; īsteno socioloģiskus pētījumus par lasīšanu un bibliotēku izmantošanu (LNB pārstāvēm tika uzdāvināts izdevums „Чтение детей сегодня: основные черты и характеристики” (Минск, 2012), kā arī „Библиотеки Беларуси в цифрах и фактах (1991–2011)” (Минск, 2012), abi būs pieejami LNB Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes literatūras lasītavā); analizē nozares normatīvo dokumentu bāzi, izstrādā priekšlikumus un pamatojumu tās pilnveidei. Nodaļā ir ļoti aktīva bibliotēku vēsturniece, kas arhīvos apgūst nozares dokumentu fondus. Viņas uzdevums – sastādīt vēstures avotu edīcijas. Nodaļa sniedz konsultācijas par bibliotēku darbu, organizē starptautiskas un nacionālas nozīmes pasākumus nozarē.

Obligāts priekšnoteikums karjeras attīstībai nodaļā (7 amatu pakāpes) – bibliotekārā izglītība. Tādēļ nodaļas sociologi tūlīt pēc stāšanās amatā sāk apmeklēt speciālu nozares institūtu, kur neklātienē 2 gadu laikā iegūst otru augstāko izglītību – bibliotēku jomā. Par strikto sistēmu stāstīja arī Restaurācijas nodaļas vadītāja Zoja Kovaļenko. Nodaļā drīkst strādāt tikai diplomēti ķīmiķi, taču tā kā atalgojums ir zems (kā saimnieciskajam personālam) un niecīgas karjeras iespējas, nodaļā jau ilgstoši ir divas vakantas štata vietas. Pavisam Restaurācijas nodaļā ir 10 darbinieki. BNB jaunās ēkas būvniecības laikā BNB ietvaros bija plānota vērienīga nacionāla restaurācijas, konservācijas centra izveide, taču nepietiekamo personāla resursu dēļ šo ieceri neizdevās īstenot.

Restaurācijas nodaļā varēja apskatīt restauratoru darba galdus, aparatūru un priekšmetus, iespieddarbu, rokrakstu un citu dokumenu dezinfekcijas kameru un priekšmetu dezinfekcijas krāsniņu. Jāatzīmē, ka darbinieki strādā ar kvalitatīvu un dārgu izejmateriālu, piemēram, kastīšu un apvāku gatavošanā izmanto Lielbritānijā ražotu bezskābes kartonu (loksnes cena 20 ASV dolāri), papīra restaurācijā – „japāņu papīru”. Dezinfekcijas procesos tiek lietota Baltkrievijas produkcija. Nodaļā ir darbinieki, kuri veic ne tikai iesiešanas darbus, bet arī izgatavo t. s. mikroklimatiskos konteinerus (микроклиматическиe контейнеры) – kastītes un dažādus apvākus iespieddarbiem, arhīva dokumentiem, rokrakstiem u. tml.

Pārrunājot grāmatu dezinfekcijas līdzekļu izmantojumu, Restaurācijas nodaļas speciālisti uzsvēra, ka viņu galvenais princips: pēc iespējas mazāk iejaukties dabiskajos procesos. Restaurācijas nodaļa sistemātiski pārbauda bibliotēkas klimata ietekmi uz atsevišķām krājuma daļām, taču necenšas profilaktiski dezinficēt bibliotēkā ienākušās lietotās grāmatas, jo kaitīgie mikroorganismi, kas „dzīvo” iespieddarbos, ar laiku var kļūt rezistenti pret dezinfekcijas līdzekļiem. Speciālistu viedoklis – ja vien iespējams, mikroorganismu apdraudētās krājuma daļas labāk norobežot, nevis pūlēties nekavējoties atbrīvot no kaitīgajiem mikroorganismiem.

Grāmatzinātnes nodaļā darbojas četri sektori: Fondu organizācijas un zinātniskās apstrādes sektors (Сектор организации и научной обработки фондов), Lasītāju apkalpošanas sektors, Krājuma glabāšanas sektors un Muzeja darbības sektors. Pēdējā sektora darbinieku pārziņā ir gan grāmatu muzejs (kur atsevišķās vitrīnās tiek izstādītas amatpersonu un dažādu iestāžu dāvanas BNB), gan īslaicīgo izstāžu, dažādu pasākumu organizēšana u. c.

Liela uzmanība BNB tiek pievērsta rokrakstu, arhīvdokumentu, seniespiedumu un reto grāmatu saglabāšanai. Arhīva dokumenti un rokraksti tiek uzglabāti atsevišķā seifā, kas pievienots signalizācijas sistēmai. Tomēr pat ārkārtas situācijā milicijas darbinieki drīkst ieiet krātuvē vienīgi Grāmatzinātnes nodaļas vadītājas uzraudzībā. Lai mazinātu seniespiedumu un reto izdevumu bojāšanas risku, tie tiek glabāti nevis mobilajos, bet stacionārajos plauktos. Svītrkodi rokrakstos, seniespiedumos un retajos izdevumos netiek līmēti, nedz arī veiktas atzīmes. Informācija par konkrēto glabāšanas vienību tiek fiksēta uz speciālām lapām, kas ievietotas grāmatās. Izsniedzot materiālu lasītājam, lapa tiek izņemta un informācija fiksēta elektroniskajā sistēmā.

Vadītāja izteica nožēlu, ka Reto grāmatu un rokrakstu krātuves ir pieslēgtas kopējai klimata nodrošināšanas sistēmai, jo līdzekļu taupīšanas nolūkā tā brīvdienās netiek darbināta uz pilnu jaudu. Turklāt nodaļas krātuvēs optimālāka būtu nedaudz zemāka temperatūra nekā citviet, kur augu dienu uzturas darbinieki.

G. Kirejeva dalījās pieredzē par retumu krājuma pārvešanu uz BNB jauno ēku 2006. gadā. Pārvešanā (Grāmatzinātnes nodaļa bija pēdējā, kas atstāja veco ēku) tika ievēroti papildus drošības pasākumi – ikviena kaste tika aizzīmogota milicijas darbinieku klātbūtnē, viņi arī pavadīja vērtīgo kravu līdz jaunajai glabātuvei, kur vienības nekavējoties bija jāizvieto plauktos. Pārvešanas darbu plānošanai no valsts meteoroloģijas dienesta tika pieprasīta informācija par gaidāmo laiku un nelabvēlīgos apstākļos pārvešana nenotika.

Pēc vairākām reto grāmatu zādzībām 2011. gadā Reto grāmatu un rokrakstu krājums (~ 89 000 vienību) tiek apdrošināts, ik gadu tiek veikta inventarizācija.

Paldies LNB administrācijai par iespēju piedalīties konferencē un apmeklēt BNB!