2014. gada 4. jūnijā plkst. 18.00 grāmatu un kultūrpreču mājā “Niceplace Mansards” (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 21a) Latviešu valodas aģentūra sarīkojumu ciklā “Valoda tulkojumā” ielūdz uz tikšanos ar lielisko dzejnieku un tulkotāju Guntaru Godiņu.

Guntars Godiņš ir viens no aktīvākajiem latviešu tulkotājiem un atdzejotājiem no igauņu un somu valodas, ilgus gadus bijis kultūras atašejs Latvijas vēstniecībā Igaunijā. Piecu dzejoļu krājumu un 29 tulkotu grāmatu autors.Tulkojis igauņu un somu tautasdziesmas, kā arī vairāku dzejnieku darbus. Daudzu rakstu autors par igauņu un somu literatūru. Guntaru Godiņu bieži dēvē par igauņu literatūras vēstnieku Latvijā.

Godiņš ir projekta “Dzejas brauciens” autors un organizētājs. Tas ir daudzvalodu brauciens ar mērķi veicināt dzejas tulkošanu dažādās valodās. Būtiskākā atšķirība no pārējiem dzejas festivāliem ir tāda, ka “Dzejas brauciens” ir mobils, tam parasti ir vairākas pieturvietas – Latvija, Igaunija un Somija. Pašlaik Guntars Godiņš ir literārā žurnāla “Latvju Teksti” redaktors.

Tikko saņēmis Latvijas un Igaunijas Tulkotāju balvu kā 2013.gada labākais tulkotājs, savukārt Somijas Republikas prezidents piešķīris G. Godiņam Somijas Lauvas Ordeņa bruņinieka ordeni par ieguldījumu kultūras sakaru veicināšanā starp Latviju un Somiju. Apbalvots ar Ojāra Vācieša literāro prēmiju (1993), Dzejas dienu balvu (2003, 2005), Starptautisko Baltijas jūras reģiona Jāņa Baltvilka balvu bērnu literatūrā un grāmatu mākslā (2013). Saņēmis Literatūras gada balvu par atdzejojumiem – 2002. gadā par igauņu tautasdziesmu izlasi “Ozols auga debesīs” un 2012. gadā par dialektā atdzejoto somu dzejnieces Heli Lāksonenas dzejas izlasi “Kad gos smei”.

Starp nozīmīgākajām pēdējā laikā tulkotajām grāmatām jāpiemin Klāsa Andersona “Laimīgs cilvēks”, Jāka Jeerīta “Mainīgais”, Jāna Kaplinska “Tā pati upe” un A. Alliksāra “Dzeja”. Par krājumu “Dzeja” Anna Auziņa saka: “Guntars Godiņš gadu gaitā radījis veselu Alliksāra atdzejošanas sistēmu”, savukārt G. Godiņš grāmatas ievadā piebilst: “Dzeju nav iespējams pārtulkot tradicionāli, sekojot tikai domai, noskaņai, poētikai, ir nepieciešama kāda neapzināta, bet sajūtama atbrīvotība, improvizēšanas spējas, muzikālā dzirde. Esmu gadiem to pētījis un mēģinājis pārkausēt alliksārisko dzejas un valodas brīnumu latviešu valodā”.

Ronalds Briedis, vērtējot G. Godiņa veikumu, saka: “Katrā nākamajā darbā Godiņš tiecas kardināli mainīt jau iestrādātos izteiksmes līdzekļus, un viņa atdzejoto autoru izvēles pamatā ir gan maksimāls kontrasts, gan centieni bagātināt latviski lasāmo dzeju ar tām intonācijām, kas te mazāk pārstāvētas vai pat pilnībā iztrūkstošas. Artura Alliksāra dzejā Godiņam nākas atrast kompromisu starp igauņu autora valodas skaniskā un semantiskā segmenta atveidi. Nav daudz atdzejojumu, ko lasot rodas iespaids, ka tas ir nevis pārcēlums, bet latviešu valodā tapis oriģināls. Šajā grāmatā jaunrade vērojama ik lappusē”.

Nāciet uz tikšanos un uzziniet vairāk! Ieeja bez maksas.

Tikšanās vieta un laiks: grāmatu un kultūrpreču mājā “Niceplace Mansards” Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 21a katra mēneša pirmajā trešdienā plkst. 18.00.

Precīzāka informācija pa e-pastu: velga.licite@valoda.lv