Likums noteic, ka tiesības uz izglītību ir Latvijas pilsonim, Latvijas nepilsonim, Eiropas Savienības (ES) pilsonim, Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai Šveices pilsonim, Eiropas Kopienas pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, bezvalstniekam, kuram ir derīgs bezvalstnieka ceļošanas dokuments, kas izsniegts Latvijā. Tāpat tiesības uz izglītību ir arī citas valsts, kas nav ES, Eiropas Ekonomikas zonas vai Šveices pilsonis, valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram ir derīga uzturēšanās atļauja Latvijā, bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai un personai, kura ir saņēmusi pagaidu aizsardzību Latvijā.
 
Patvēruma meklētāja nepilngadīgam bērnam un nepilngadīgam patvēruma meklētājam ir tiesības uz pamatizglītību un vidējo izglītību, kā arī tiesības pēc pilngadības sasniegšanas turpināt iesākto izglītību.
 
Nepilngadīgam trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam, kuram nav likumīga pamata uzturēties Latvijā, ir tiesības iegūt pamatizglītību laika posmā, kas noteikts brīvprātīgai izceļošanai, vai laika posmā, uz kādu izraidīšana atlikta, kā arī viņa aizturēšanas laikā.
 
Tiesības iegūt izglītību ir neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, etniskās piederības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas, teikts likumā.
 
Reliģiskās organizācijas dibināta izglītības iestāde ir tiesīga balstīties uz personas reliģisko piederību, gatavību un spēju darboties labā ticībā un lojalitātē attiecībā uz konkrētās reliģijas mācību, kā arī morāles un uzvedības normu, principu un ideālu kopumu, kas ir pamatā tās ticīgo pārliecībai.
 
Likumā noteikts, ka valsts dibinātās augstskolās studiju programmas īsteno valsts valodā. ES oficiālajās valodās drīkst īstenot studiju programmas, kuras ārvalstu studējošie apgūst Latvijā, un studiju programmas, kuras tiek īstenotas ES programmu un starpvalstu līgumos paredzētās sadarbības ietvaros. Ārvalstu studējošajiem studiju kursu obligātajā apjomā iekļaujama valsts valodas apguve, ja studijas Latvijā ir paredzamas ilgāk par sešiem mēnešiem vai pārsniedz 20 kredītpunktus.
 
Ne vairāk par vienu piekto daļu no studiju programmas kredītpunktu apjoma drīkst īstenot ES oficiālajās valodās, ievērojot, ka šajā daļā neietilpst gala un valsts pārbaudījumi, kā arī kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darba izstrāde.
 
Katras pašvaldības pienākums ir nodrošināt bērniem, kuru dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā izglītības iestādē vai tuvākajā izglītības iestādē, kas īsteno izglītības programmu valsts valodā, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.
 
Lai nodrošinātu iespēju apmeklēt izglītības iestādi pēc brīvas izvēles bērnam, kura dzīvesvieta deklarēta pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet kurš mācās izglītības iestādē, kas atrodas citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, pašvaldībai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai ir pienākums slēgt līgumu par piedalīšanos attiecīgās pašvaldības padotībā esošas izglītības iestādes uzturēšanas izdevumu finansēšanā.
 
Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt daļēju maksu kā līdzfinansējumu par izglītības ieguvi pašvaldības dibinātajās profesionālās ievirzes izglītības iestādēs.
 
Izglītības iestādes, izņemot tās, kuras īsteno tikai interešu izglītības programmas, tiek akreditētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Izglītības iestādes, kuras īsteno pamata un vidējās pakāpes izglītības programmas, tiek akreditētas uz sešiem gadiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Akreditācija veicama piecu gadu laikā no izglītības iestādes darbības sākšanas dienas.
 
Izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot pieaugušo neformālās izglītības programmas bez licences saņemšanas, bet citas juridiskās un fiziskās personas, kuras nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, – pēc licences saņemšanas pašvaldībā.
 
Likumā tiek paplašināts un detalizēts izglītojamā pienākumu uzskaitījums. Izglītojamajam ir pienākums apgūt pamatizglītības programmu, ievērot izglītības iestādes nolikumu vai satversmi un iekšējās kārtības noteikumus un ar savu rīcību nediskreditēt izglītības iestādi, ar cieņu izturēties pret Latvijas valsti, tās Satversmi, vēsturi, sabiedrību, valsts simboliem un latviešu valodu, ievērot pedagogu, izglītojamo un citu personu tiesības un intereses, nepieļaut emocionālu un fizisku vardarbību, neapdraudēt savu un citu personu veselību, drošību un dzīvību, būt pieklājīgam izglītības iestādē un ārpus tās, atrasties izglītības iestādē iekšējās kārtības noteikumiem atbilstošā apģērbā un piedalīties izglītības iestādes vides uzkopšanā un sakārtošanā.
 
Izglītojamam ir tiesības uz valsts vai pašvaldības apmaksātu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi, kā arī mācību un audzināšanas procesā izteikt un aizstāvēt savas domas un uzskatus, neaizskarot citu personu cieņu un godu, saņemt stipendijas, kredītus, pabalstus, atlaides, kā arī dotācijas, izmantojot sabiedrisko transportu, atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai un cita veida materiālo palīdzību, saņemt profilaktisko veselības aprūpi. Izglītojamajam likums arī garantē tiesības uz dzīvībai un veselībai drošiem apstākļiem izglītības iestādē un tās organizētajos pasākumos.
 
Vecākiem likums dod tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns iegūst izglītību, piedalīties mācību procesa pilnveidē un izglītības iestādes pašpārvaldē, slēgt ar izglītības iestādi līgumu par bērna izglītošanu un aprūpi izglītības iestādē, sniegt un saņemt informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar bērna audzināšanu un mācībām, ierosināt veikt pārbaudes izglītības iestādē.
 
Likums stāsies spēkā šā gada 26.martā.
 
 
Emīlija Kozule LETA
Copyright © LETA