Rīgas Centrālās bibliotēkas atskats uz dalību sarunu festivālā LAMPA
1. jūlijā RCB Čiekurkalna un Jaunciema filiālbibliotēku vadītāja Aija Namavīra piedalījās sarunu festivālā LAMPA, kur biedrības “Jaunolaines attīstībai” organizētajā interaktīvajā diskusijā “Stāsti kā instruments darbā ar kopienu” stāstīja par 2021. gadā realizēto projektu “Tavs un mans Čiekurkalns”, kura nozīmīga sastāvdaļa bija izstādes “Tavs un mans Čiekurkalns: dzimtu stāsti” sagatavošana.
Izstādē tika apkopotas Čiekurkalna iedzīvotāju atmiņas un fotogrāfijas no ģimeņu arhīviem. Tie ir stāsti par saknēm Čiekurkalnā, par senčiem, kuri šeit dzīvojuši, cēluši mājas, dibinājuši ģimenes, audzinājuši bērnus visos 20. gadsimta vēstures pagriezienu laikos un no prombūtnes citās malās atgriezušies Čiekurkalnā. Projektu sadarbībā ar Čiekurkalna attīstības biedrību sekmīgi īstenoja Rīgas Centrālā bibliotēka. Projekts tika finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusijas laikā festivāla apmeklētāji varēja apskatīt izstādi, ko veido 11 planšetes ar 10 Čiekurkalna dzimtu stāstiem. Izstāde apskatāma arī elektroniskā veidā: Čiekurkalna dzimtu stāsti.
Interaktīvajā diskusijā “Stāsti kā instruments darbā ar kopienu” tika runāts par to, kā caur iedzīvotāju stāstiem veidojas jauna dimensija, kurā ieraudzīt konkrēto vietu, tās vēsturi un nozīmīgumu. Diskusiju vadīja Āris Adlers, “Alianses pārnozariskai ilgtspējīgai attīstībai” prezidents, vietu attīstības profesionālis, kurš savu veikumu balsta precīzās Rīgas Tehniskajā universitātē gūtajās IT, finanšu un būvniecības jomās iegūtajās akadēmiskajās zināšanās sinerģijā ar iedzīvotāju potenciāla atraisīšanu caur līdzdalību un pilsonisko iniciatīvu stiprināšanu.
“Lai gan projekts un izstāde “Tavs un mans Čiekurkalns: dzimtu stāsti” tika īstenots pagājušajā gadā, tomēr patiesībā Čiekurkalna dzimtu stāstiem ir vairāk nekā 100 gadu sena vēsture,” diskusijas sākumā pastāstīja Aija Namavīra, īsi iepazīstinot apmeklētājus ar Čiekurkalna apkaimes vēsturi. Aija Namavīra rādīja arī līdzi paņemto Guntas Celmas grāmatu “Mans mīļais Čiekurkalns”, kas pirms pāris gadiem izraisīja ažiotāžu Čiekurkalna apkaimes iedzīvotāju vidū: “Daudzi nāca uz bibliotēku, vaicādami, kāpēc šajā grāmatā nekas nav rakstīts par mūsu dzimtu. Tas bija pirmais impulss, kad radās doma, ka varētu dzimtu stāstus apkopot. Pandēmijas laikā Rīgas Centrālajai bibliotēkai radās iespēja šo projektu īstenot. Cilvēki bija ļoti atsaucīgi un iesaistījās projektā, sniedzot savu dzimtu stāstus un fotogrāfijas. Par šo tēmu ieinteresēti ir ne tikai vecākās paaudzes cilvēki, bet arī jauni ļaudis, kuri nesen iegādājušies īpašumu Čiekurkalnā un vēlas uzzināt savas mājvietas vēsturi.” Aija Namavīra nolasīja čiekurkalnietes Gundegas Ostenbergas dzejoli “Pēdas”, kas raksturo to, kā piederība konkrētai vietai turpinās vairāku paaudžu ietvaros. Jautāta par to, vai stāsts ir prakse vai produkts, Aija atbildēja: “Stāstam ir jāskan un jādzīvo, tam ir jābūt nodotam tālāk. Tieši tādēļ izstādes “Tavs un mans Čiekurkalns: dzimtu stāsti” paplašinātā veidā ir lasāmi Rīgas Centrālās bibliotēkas mājaslapā, bet pati izstāde tiek eksponēta dažādās Rīgas vietās, kur tā sasniedz, uzrunā un iedvesmo citas kopienas.”
Savā pieredzē dalījās arī šīs diskusijas organizatore un biedrības “Jaunolaines attīstībai” valdes locekle Anda Šarkovska, kura stāstīja par 2021. gadā realizētu projektu “Piedzīvot Jaunolaini”, kura laika intervēti 20 vietējie iedzīvotāji, uzvesta pastaigu izrāde un izdots stāstu krājums. “Mana kopiena tie ir cilvēki, ar kuriem kopā saredzu jēgu, motivāciju un vēlmi kopā darīt, radīt, iesaistīties, kaut kādā ziņā arī – ziedoties,” stāsta Anda Šarkovska.
Matīss Šteinerts – arhitekts/antropologs, urbānās antropoloģijas lektors Rīgas Stradiņa universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē, kura akadēmiskās intereses ir robežas, ceļi, tranzīts un pārejas attiecības dzīvojot pie ceļa un atrodoties ceļā; atmiņas politika – ceļmalu memoriāli un tiesības uz pilsētu; alternatīvās pārtikas apgādes metodes pilsētās. “Būt par antropologu ir tāda nodarbošanās un aicinājums satikt savādāko un dažādo,” paskaidro Matīss Šteinerts. Diskusijas sākumā viņš dalījās ar personīgu stāstu no sava pētījumu lauka, kas ir ceļu stāsti un pieredze, kas gūta esot ceļā – par stopēšanu no Tallinas uz Rīgu un tālāk uz Viļņu. “Mēs katrs savā dzīvē esam stāsta piedzīvotājs un radītājs, tādēļ varam asociēt sevi ar citiem stāstiem, bet liela vērtība ir vēstītājā, kurš spēj nodot šo stāstu tālāk,” uzsver Matīss Šteinerts.
Anete Jenča, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste un vēsturniece, stāstīja par mutvārdu liecību vēsturisko ticamību. “Turaidas muzejrezervāts ir vieta, kurai ir stāsts stāstā – tā izstāsta stāstus, kas notikuši tūkstoš gadu garumā, tās ir vairāk kā 40 paaudzes, kuras skārušas dažādas mijiedarbības. Otrs stāsts ir muzejrezervāts kā institūcija – kā veidojusies tās vēsture. Es esmu tā, kas abu pušu stāstus nodod tālāk apmeklētājiem” skaidro Anete Jenča. Vēsturnieki akceptē mutvārdu liecības kā svarīgu avotu, tomēr tam jābūt balstītam faktos, kas pierāda stāsta patiesumu.
Diskusija veidojās par pieredzēm – pozitīvo, vērtīgo, ieteikumiem, ieguvumiem, sarežģījumiem, neveiksmēm procesā, par turpmāko un to, ko darīt ar iegūto.
Diskusijas noslēgumā tika secināts, ka sarunājoties, mēs sniedzam vērtību intervējamajam, savukārt, paši iegūstam informāciju, ko tālāk dažādos radošos veidos izmantot vietas komunikācijā, aktivitātēs, lai radītu saliedētu kopienu un pozitīvu tās tēlu.
Sarunu festivāls LAMPA norisinājās jau astoto reizi. Tā ir liela mēroga iniciatīva, atvērta platforma, kuras saturu šogad veidoja 270 pasākumu rīkotāji, 950 dalībnieki un runātāji, kopīgiem spēkiem radot vietu, kur brīvā, nepiespiestā gaisotnē apmainīties ar viedokļiem, un cieņpilnā veidā diskutēt par sabiedrībā aktuālām tēmām. Noritēja 270 diskusijas, sarunas, stāvizrādes u.c. pasākumu formas, no kurām lielāko daļu bija iespējams vērot arī tiešraidē. Festivāla galvenie rīkotāji ir Fonds atvērtai sabiedrībai DOTS, Swedbank, reklāmas aģentūra “Armadillo”, komunikācijas vadības aģentūra “Deep White”, Cēsu novada pašvaldība un British Council. Festivāla mājvieta ir Cēsu pils parks, bet tā iedvesmas avoti ir līdzīgi demokrātijas festivāli Dānijā, Zviedrijā un Igaunijā.
Vairāk par festivālu.
Informāciju sagatavoja:
RCB Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Santa Mūrniece
santa.murniece@riga.lv