Otrais stāsts ir par Bramberģes muižu, kurā uz īsu brīdi bija izmitināta Bramberģes bibliotēka. Stāsta autore Ilze Pavloviča ir “divi vienā”: Bramberģes bibliotēkas vadītāja un Bramberģes muižas saimniece. Muižā saimnieko 7 gadus, savukārt bibliotēkā – 8 mēnešus.

Reiz Latvijas teritorijā pastāvējušas divas Bramberģes muižas – viena atradās Daugavas krastā, savukārt otra – netālu no Jelgavas. Līdz mūsdienām gandrīz nekas nav saglabājies no Bramberģes muižas Daugmales pagastā, jo, kā vēsta nostāsti, Daugava paņēmusi sev līdzi krasta daļu ar visu dzīvojamo māju [1]. Savukārt otra Bramberģe, tā, kas netālu no Jelgavas, starp Svēti un Zaļeniekiem, lepojas ar varenajiem, skaistajiem un unikālajiem iebraucamajiem vārtiem, parku, kurš maijā iekrāsojas dzeltens burvīgo meža tulpju ziedēšanas dēļ, kā arī ar stabilo kungu māju, kur reiz saimniekojuši vareni ļaudis, tādi kā hercogiene Luīze Šarlote un profesori Kārlis Balodis un Pēteris Zālīte. Iespējams, ka Bramberģē tapis kāds literātes un publicistes Hermīnes Zālītes raksts vai pavārgrāmata [2].

Bramberģes muižas kungu māja. Foto no Ilzes Pavlovičas arhīva

Bramberģes bibliotēka savu nosaukumu guvusi brīdī, kad tā par savām mājām varēja saukt muižas kungu mājas telpas, un laikmetu griežos tas notiek vairākas reizes.

Lai gan Bramberģes bibliotēka pirms dažiem gadiem svinēja savu simtgadi, tomēr laika gaitā tā vairākkārtīgi mainījusi savu atrašanās vietu. Sākotnēji bibliotēka atradās Piķu krogā, kur mita biedrība “Līgo”. No 1930. līdz 1935. gadam bibliotēka dzīvoja Bramberģes muižā. Apmeklētājiem tā bija atvērta darba dienās no 15.00 līdz 17.00. Reģistrēti 57 lasītāji, kuriem izsniegtas 517 grāmatas, savukārt fondā bija 838 grāmatas. Pēc tam par grāmatu mājvietu kļuva jaunuzceltais biedrības nams Glūdas pagasta Līgotnēs, taču 1936. gadā tika atklāta Glūdas sešgadīgā pamatskola un bibliotēka tika pārcelta uz jaunās izglītības iestādes telpām. Šajā laikā lasītava nepastāvēja, bibliotēka bija atvērta tikai mācību laikā, savukārt vasaras mēnešos – divas reizes nedēļā uz deviņām stundām. Diemžēl karš izpostīja gan biedrību “Līgo”, gan bibliotēku.

Bramberģes muižas vārti. Foto no Ilzes Pavlovičas arhīva

1945. gadā bibliotēka atradās pagasta izpildkomitejas telpās. Grāmatas izsniedza divas reizes nedēļā — pirmdienās un trešdienās no pulksten 10.00 līdz 15.00. Bibliotēku izmantoja tikai seši lasītāji. Centīgākais lasītājs lasīja daudz zinātnisku grāmatu. Sevišķi viņš cienīja ķīmiju. Pārējie visbiežāk izvēlējās romānus [3]. Savukārt 1948. gadā bibliotēka bija viena no labākajām apriņķī. Telpas bija gaišas un mājīgas, lasītavā vienmēr bija jaunākie laikraksti. Caurmērā katru dienu bibliotēku apmeklēja 10–12 lasītāju [4].

Bramberģes muižas saimnieki Ilze un Gunārs. Foto no Ilzes Pavlovičas arhīva

Bibliotēka muižas telpās uz īsu brīdi atgriezās 1975. gadā, kad tika dibināta Glūdas ciema 2. bibliotēka, taču jau pēc četriem gadiem pāris kilometru attālajā ciematā kolhozs “Zemgale” atklāja jaunuzcelto klubu un bibliotēka tika pārcelta uz Zemgales ciematu. 1996. gadā bibliotēka kļuva par Glūdas pagasta Bramberģes tautas bibliotēku.

Ēvalda Ābeles glezna ar Bramberģes muižu (1996). Ilzes Pavlovičas īpašums

Šodien Bramberģes bibliotēka mīt Jelgavas novada Glūdas pagasta Zemgales ciemā. Glūdas pagasta Bramberģes bibliotēkā var atrast informāciju zināšanām, pārdomām, jaunāko literatūru, preses izdevumus, bezmaksas internetu, galda spēles un lasītavu pieaugušajiem un bērniem.

Atsauces:
[1] zudusilatvija.lv/objects/object/7448/
[2] www.literatura.lv/personas/hermine-zalite
[3] periodika.lv (Zemgales Komunists (Jelgava), 135, 31.08.1945)
[4] periodika.lv (Zemgales Komunists (Jelgava), 144, 10.09.1948)

Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: No Staņislava līdz Andrai. Direktoru ieguldījums

Rakstu sagatavoja:
Ilze Pavloviča
Bramberģes bibliotēkas vadītāja