Devītais stāsts ir par Kazdangas muižu. Raksta autore Ilze Holštroma ir Dienvidkurzemes novada bibliotēkas galvenā bibliotekāre – klientu apkalpošanas speciāliste. Kazdangu par savām mājām sauc jau 35 gadus. Iepriekš strādājot Kazdangas muzejā, interese par Kazdangas vēsturi veidojusies arvien dziļāka un plašāka. Nereti iesaistās dažādos projektos. Ja kāds īpaši aizrauj, tad cenšas iedziļināties un paveikt tā, lai pašai ir interesanti un gandarījums par paveikto. Tāds bijis arī šis stāstu konkurss “Bibliotēka muižā”.

Kazdanga ir neliels pagasta centrs Dienvidkurzemes novadā netālu no Aizputes. Tomēr tai ir bagāta vēsture, un tā var lepoties ar daudziem valsts nozīmes arhitektūras un mākslas pieminekļiem – Kazdangas pili, muižas apbūvi, Kavalieru māju un parketu tajā, skolu, ūdensdzirnavām, krogu, parku u.c. – vērtībām, kas liecina par šeit agrāk bijušo turību, varenību un ietekmi.

Baronu Manteifelu-Cēges dzimtai Kazdanga piederēja kopš 1520. gada 14 paaudzēs. 1816. gada 29. decembrī Karls Gothards Ernsts fon Manteifels Grobiņas-Aizputes zemesgrāmatu nodaļā oficiāli reģistrēja Kazdangas muižu kā fideikomisu – majorāta dibinātāju, lai gan neoficiāli fideikomiss pastāvēja jau no brāļu Soiju – Johana un Kārļa – 1543. gadā noslēgtā līguma laikiem.

Galvenie varoņi – fakti un iztēle.

Esat gatavi ceļojumam? Nu tas var sākties!

Iztēle. Pāri 1840. gadā celtajam Kazdangas muižas parka trīslaidumu mūra velvju tiltam slīd romantisks tēls. Jauna sieviete, tērpta ar jaukiem ziedu motīviem apdrukātā vilnas auduma ikdienas kleitā ar sakrokotu ņiebura daļu, platiem konusveida svārkiem un platām pagodas formas piedurknēm. Elegance…

Rīta saule met garas ēnas no netālu augošajiem kokiem. Daudzi no tiem Kurzemē nav bieži sastopami – atvesti no svešzemēm.

Viegls vējš šalc krūmu zaros, kaut kur netālu pogo lakstīgala. Minot soļus, var saklausīt vieglu laukakmeņu čirkstoņu.

Netālu jau saskatāma Kazdangas pērle – barona Manteifela pils.

Fakti. Kazdangas pils – viena no lielākajām un monumentālākajām klasicisma pilīm Latvijā, celta no 1800. līdz 1804. gadam. Skaisto ēku cēluši lielākoties Kazdangas zemnieki ļoti apdāvinātā arhitekta un mūrnieka no Berlīnes Berlica vadībā, kurš zemniekus apmācīja mūrēšanā. Berlica kungs tos vadīja un vērtēja augstāk nekā šejienes tā sauktos vācu mūrniekus, jo pēdējos viņš atrada vairāk arogances un mazāk vērības un tieksmes iemācīties grūto amatu. Izmantoja Pēterburgas arhitekta Džakomo Kvarengi projektu, tikai to būtiski papildinot un paplašinot salīdzinājumā ar Elejas pils arhitektūru.

Pils ir simetriska trīsstāvu celtne ar četrslīpju jumtu un rizalītiem garenfasādes galos. Galvenās fasādes centrā uz paaugstināta cokola ar arkādi izvietots iespaidīgs sešu joniskā ordera kolonnu portiks ar trīsstūra frontonu. Portālā ir divi ģerboņi ar palmām un uzraksts “Carl Manteuffel MDCCC”. Fasādes galos atrodas miniatūri rizalīti ar Palladio logu iezīmēm.

Iztēle. Ienākot pils plašajā priekštelpā, rodas silta sajūta, skatam paveras velvju zāle ar oranžēriju, tajā bagātīgi zied rozes un apņem maigs rožu aromāts. Ar skatienu meklējam bibliotēku. Neuzkrītoši garām aizslīd kalpone. Pa ērtām kāpnēm ar plašiem pagrieziena lokiem arī mēs dodamies augšā. No otrā stāva skan liegas mūzikas skaņas, izcila komponista skaņdarbs, šķiet, Rihards Vāgners.

Fakti. Pils iekšpuse ir ļoti ērta. Ieejot pa durvīm zem arkādēm, nonāk priekštelpā ar divām nišām. Kreisajā pusē ir velves un istabas saimnieciskiem darbiniekiem un kalpiem. Patiesībā ir divas velvju ejas viena virs otras, apakšstāvā un virs tā. No priekšnama nonāk zemā velvju telpā uz dārza pusi. Pa labi no priekštelpas ir ērtas trepes ar plašiem pagriezienu lokiem.

Beletāžā, augšā pa labi, nonāk biljarda istabā, no tās iet uz kolonu zāli ar 23 pēdu augstām joniešu kolonām. Pa starpām ir dzelzs balustrāde, kas izlieta Pēterburgā par samērā lētu cenu – apmēram 1000 rubļiem. Četri logi un durvis uz zāli ir rotātas ar sešiem joniešu pilastriem. Šī kolonu zāle ir 52 pēdas plata ar izvirzījumu. Kapiteļi un cokoli ir no Berlīnes, tur arī apstrādāti, jo akmens, kas nāk no Zēhauzenes, Kurzemē nav sastopams.

Iztēle. Re, arī bibliotēka! Redzams, ka muižas īpašnieka barona Manteifela turība ir ļāvusi realizēt gaumīgu interjera iekārtojumu bibliotēkā. Viss iekārtots ērtai grāmatu lasīšanai un mierīgam atelpas brīdim – grāmatu skapji no sarkankoka ar četrām stiklotām durvīm, sarkankoka galds lasīšanai ar paceļamu pulti, izgreznots ar romiešu vāzēm, ērti atpūtas krēsli ar augstu, izliektu galvas balstu ērtākai lasīšanai un laikrakstu pārlapošanai, krēsli ar pakavveida atzveltnēm.

Plašajā telpas interjerā lieliski iekļaujas izsmalcināts bronzas pulkstenis ampīra stilā ar gulbja tēlu un siltam mājīgumam – kamīns.

Redzams, ar lielu rūpību veidota bagātīga mākslas kolekcija, kas sniedz baudu acīm. Skatāma gan barona Karla Vilhelma fon Manteifela priekšteču portretu galerija – Ulriha fon Manteifela, Katarīnas Elīzas fon Manteifeles portreti un grāfa Valujeva, bijušā iekšlietu ministra, barona Karla Manteifela (1872–1948) tēvoča, portrets zelta rāmī –, gan akvareļi – Kazdangas barona Karla Vilhelma fon Manteifela (1820–1884) istaba Florencē ar diviem dēliem Karlu un Leonu sarkankoka rāmī, kā arī zīmējums “Kazdanga 1875” brūnā rāmī.

Bagātīga ir jauno latviešu mākslinieku darbu kolekcija, kā Vilhelma Purvīša “Kūstošais sniegs”, “Sarkanais rudens”, “Vakara saule” (Kazdanga), “Vakars” (Kazdangas ainava) un īpaši liela Kazdangas ainava, Jāņa (Johana) Valtera gleznas kopijas no Elejas pils oriģināla – grāfienes Mēdemas, dz. Manteifeles, parkā sēdošs portrets pilnā augumā zaļā kleitā un grāfienes Mēdemas portrets zaļā kleitā zelta rāmī Ludviga V stilā.

Šeit nav tikai gleznas, bet ir arī vairākas gravīras – četrkrāsu gravīra Dekarta “Paul et Virginie” (Pauls un Virdžīnija), litogrāfija – feldmaršals Ervīns Manteifels u.c.

Ērtākai lasīšanai telpa vakaros un naktīs tiek apgaismota ar svecēm, bet pie griestiem skatāma iespaidīga liela izmēra bronzas lustra, kas sniedz spilgtu gaismas starojumu. Sienas klātas ar dārgām korduāna (ādas) tapetēm, bet grīdu klāj 17. gs. paklājs ar Nīderlandes koloniju attēliem.

Grāmatas glīti sakārtotas grāmatu skapjos. Tajos saskatāmi gan sējumi vācu valodā, gan latviešu valodā, skatienam paveras 38 sējumi no 16., 17. un 18. gs., kā arī atsevišķi izdevumi, piemēram:

  • Gotthold Ephraim Lessing. Emilia Galotti. (Gotholds Efraims Lesings. Emīlija Galoti). 1867;
  • Johann Peter Eckermann. Gespräche mit Goethe. (Johans Pēters Ekermanis. Sarunas ar Gēti viņa pēdējos dzīves gados). 1876;
  • Richard Muther. Geschichte der Malerei. (Rihards Muters. Glezniecības vēsture). 1902;
  • Joachim Heinrich Campe. Reisebeschreibungen für die Jugend. 1. krājums, Mazā bērnu bibliotēka. (Ceļojumu apraksti jauniešiem no Joahima Heinriha Kampes, Skolu izdevniecība). 1820;
  • Friedrich Schiller. Sämmtliche Werke in zwölf Bänden. (Šillera kopotie raksti divpadsmit sējumos) u.c.

Plauktos redzami arī daudzveidīgi mākslas žurnāli un avīzes no Vācijas. Bibliotēka pārsteidz ar tik bagātu grāmatu klāstu!

Fakti. 1905. gada revolūcijas laikā gāja bojā jumts, iekštelpu apdare, arhīvs, bibliotēka un mēbelējums, tika iznīcinātas arī daudzas Johana Valtera un Vilhelma Purvīša gleznas, kā arī citas mākslas un dokumentālās vērtības.

Barons Manteifels labprāt atbalstīja jaunos māksliniekus. Dažs labs arī studējis par viņa naudu, bet visvairāk Karls vienmēr ir interesējies par Kurzemes māksliniekiem. Viņš pirka viņu gleznas, pasūtīja darbus.

Jānis (Johans) Valters un Vilhelms Purvītis bieži mēnešiem ilgi uzturējās Kazdangā, kā arī lietuviešu gleznotājs Petrs Kalpaks. Mākslinieki Kazdangu uzskatījuši par skaistāku nekā Vidzemes Šveice (Sigulda, Turaida, Krimulda).

Kazdangas muzeja krājumā pieejamais saraksts, pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, par Kazdangas pilī esošām un baronam Manteifelam piederošām un dāvinātām mēbelēm 1912. gada janvārī atklāj, ka baronam Manteifelam piederējušas šādas mēbeles:

  • grāmatu skapis no sarkankoka ar četrām stiklotām durvīm;
  • galds lasīšanai no sarkankoka, izdaiļots ar romiešu vāzēm, ar paceļamu pulti, Ludviga XV stils, no Mītavas pils hercoga;
  • gleznas un portreti – Purvīša “Kūstošais sniegs”, “Sarkanais rudens” un īpaši liela Kazdangas ainava; Jāņa (Johana) Valtera gleznas kopijas no Elejas pils oriģināla;
  • portreti un ģimenes gleznas – grāfienes Mēdemas, dz. Manteifeles, sēdošs portrets parkā pilnā augumā zaļā kleitā, rāmis; grāfienes Mēdemas portrets zaļā kleitā, zelta rāmī Ludviga V stilā, grāfa Valujeva, bijušā iekšlietu ministra, barona K. Manteifela (1872–1948) tēvoča portrets zelta rāmī;
  • četrkrāsu gravīra Dekarta “Paul et Virginie” (Pauls un Virdžīnija) u.c.;
  • litogrāfija, feldmaršals Ervīns Manteifels, ministrijas pārstāvis Oto Manteifels;
  • bibliotēka ar 16., 17. un 18. gs. izdotiem 38 sējumiem.

Fakti. Karls Vilhelms fon Manteifels saprata – lai pievērstu latviešus vācu kultūrai, viņi ir jāizglīto. Un to varēja panākt, atvēlot telpas bibliotēkai.

Lielo muižas krogu viņš likvidēja, lai gan tas bija ienesīgs. Blakus atradās viņa dibinātā tautas bibliotēka ar trim lasāmtelpām. Viss iekārtots iespējami solīdi, praktiski, ne pārāk dārgi, bet ar māksliniecisku gaumi. Krēsli un galdi, rāmji un bildes, viss ir savdabīgs, bieži vien moderns, bet, tāpat kā sienu vai griestu krāsojums, ieturēts tā, ka katrs saimnieks bez lielām izmaksām to varētu atdarināt, kas daudzreiz arī notiek.

Tautas bibliotēkai, kuru viņš iesāka ar savu personīgo bibliotēku, bija daudz vairāk par 1000 sējumu vācu valodā un tāpat pāri tūkstotim sējumu latviešu valodā. Pirmos gada laikā ņēma 4000 reižu, otros – 20 000 reižu.
Lasāmtelpās apmeklētājiem pieejams liels skaits vācu un latviešu žurnālu un avīžu, arī viena avīze no Vācijas un vairāki tādi žurnāli, kādus šeit neviens necerētu sastapt. To visu vada vecais Ābele, pensionēts pārvaldnieka vietnieks, cienīgi un ar saprašanu.

Lasītavas tika daudz apmeklētas. Šeit spēlē arī šahu. Šo līdz šim Kazdangā nepazīstamo spēli ieveda Karls, ziedoja prēmijas gada mačam, tā ka ziemas vakaros visi pieci šaha galdi aizņemti, un kazdandznieki bija pārliecināti, ka varēs sacensties ar Liepājas meistariem.

Iztēle. Ieejam bibliotēkas lasāmtelpās. Greznības ziņā šīs telpas nevar salīdzināt ar pils bibliotēkas telpām. Tomēr arī šeit pārņem omulīga sajūta. Grāmatas glīti sakārtotas grāmatu skapjos, žurnāli sakārtoti nelielos plauktos. Viss ir ērti iekārtots grāmatu un žurnālu lasīšanai, un to te ir patiešām daudz.

Mūs laipni sagaida vecais Ābele un vedina atsēst ērtajos klubkrēslos.

Fakti. Liela ir Karla Vilhelma mīlestība pret Kazdangu, kam viņš ir lielā mērā uzspiedis savas personības zīmogu, tāpēc to vēl vairāk mīlēdams. Citādi ne bez egoisma viņš, šķiet, aizstāv savu darbību, upurē tai visu. Kazdanga viņam ir kaut kas vairāk nekā tikai muiža; tā nozīmē viņam principu, programmu.

Kādā no vēstuļu lādēm viņš bija rakstījis: “Es varu aiziet bojā, mēs visi varam aiziet bojā, kaut tikai Kazdanga tālāk plaukst!”

Iztēle. Vakara saule lēni dodas aiz apvāršņa. Pamale krāsojas koši sārtos toņos, tas liecina, ka rīt gaidāma silta diena.

Starp Kazdangas parka lielo koku ēnām aizsteidz kāds sapņains tēls, tālumā nopland viegla auduma trīsas, vēl jūtu, kā smaržo liepas, paveros debesīs, un šķiet, it kā vieglas vēja plūsmas, it kā koku zaru šalkas nestas, atskan Karla fon Manteifela-Cēges dzejoļa “Kazdanga” rindas:

No jaunības zemēm atskan
Līdz manīm mīļas skaņas,
Baltijas jūras viļņi veļas
Gar priežu piekrasti.

Kur meži pašķiras
Plašu lauku priekšā,
Māj aiz zilās tāles
Dzimtene, karsti ilgotā.

Plašā liepu ielejā
No ezera iztek strauts,
Tālumā saulrieta staros kvēl
Pils sarkanais jumts.

Tur laižas baložu bars,
Gandrīz aizskarot jumta kori,
Un tagad, ceriņu lapenēm
Garām, uz lauku aiztraucas.

Vēl dūdo pēdējais vilinājums
No priežu tumšā sila,
Tad tāli zvani iezvana
Svētvakaru.

Negaisa mākoņi slīd,
Kur nupat saule spīdēja.
Taču atkal kā pirms laikiem
Kā smaržo jasmīni. [Atdzejojis Reinis Bahs]

Iztēle izgaist, fakti paliek, un ceļojums ir noslēdzies!

Izmantotie avoti:

1. Broklhērsta, Ruta. (2018). Tērps un mode. Rīga: Zvaigzne ABC. 32 lpp.
2. Latvijas mākslas vēsture. III/1, 1780–1890. (2019). Rīga: Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts. 423 lpp.
3. L[udwig] Stieda (Hrsg.): Professor Karl Morgensterns Tagebuch einer Reise von Danzig nach Dorpat 1802. In: Altpreußische Monatsschrift 52 (1915), S. 540–551 u. 53 (1916). No profesora Karla Morgenšterna ceļojuma dienasgrāmatas no Dancigas uz Tērbatu 1802. gadā. Tulkojis Reinis Bahs no Durbes senlietu krātuves materiāliem.
4. Mašnovskis, Vitolds. (2019). Muižas Latvijā. Vēsture, arhitektūra, māksla. I. I–K. Rīga: DUE. 294 lpp.
5. Šlipenbahs, Ulrihs fon. (2023). Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi. [Aizpute]: Starpnozaru mākslas grupa “Serde”. 166 lpp.
6. Zaļuma, Kristīne. (2019). Bibliotēku mājvietas 19. gadsimta lasītājiem. www.punctummagazine.lv/2019/08/14/biblioteku-majvietas-19-gadsimta-lasitajiem/
7. Manteuffel, Gustaw. (1907). Auszüge des wesentlichen Inhalts der Katzdangenschen Brieflade, nebst Familiennotizen von 1520 bis 1905. Riga: [izdevējs nav zināms]. xii, 67 lpp. (Fragmenti no būtiskākā Kazdangas dokumentu krājuma un ģimenes piezīmēm laikā no 1520. līdz 1905. gadam).
8. Latvijas Valsts arhīva materiāli, fonds 6843, 1 apraksts, 4463. lieta 74 lpp., iekļauti Kazdangas muzeja pamatkrājuma materiālos KM1618.
9. Leja, Alfrēds. (2006). Kāda Danga Kurzemē. Liepāja: LiePa. 408 lpp.
10. Manteuffel-Katzdangen, Karl von. (1938). Erlebte Lieder. 2. vermehrte Auflage (“Pieredzētas dziesmas” no Karla barona fon Manteifela-Cēges, jaunajai Vācijai savāktas un ievietotas, 2. papildinātais izdevums, dzejolis “Katzdangen”). München, Berlin: Lehmanns Verlag. 251. lpp. Kazdangas muzeja pamatkrājums nr. KM773.

Aicinām lasīt:
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā” – izzini, apraksti, iesūti!
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Strazdumuižas kungu nams
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bramberģes muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Pelču muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Bišumuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Šlokenbekas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Jērcēnmuiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Lēdurgas muiža
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Vārkavas muižas pils
Rakstu konkurss “Bibliotēka muižā”: Kazdangas muiža

Rakstu sagatavoja:
Ilze Holštroma
Dienvidkurzemes novada bibliotēkas
Galvenā bibliotekāre – klientu apkalpošanas speciāliste
ilze.holstroma@kultura.dkn.lv