Cietušajiem vispirms nepieciešams ēdiens, pajumte un medicīniskā palīdzība, taču “vairāk uzmanības jāvelta prāta bagātināšanai, lai palīdzētu cietušajiem samierināties ar katastrofu un dzīvot tālāk”, teikts organizācijas “Bibliotēkas bez robežām” (LWB) iniciētajā petīcijā.

 

“Humānajās katastrofās cietušajiem nevajadzētu liegt pieeju grāmatām, rakstīšanai un mācībām,” lasāms petīcijā, ko parakstījuši Nobela prēmijas literatūrā laureāti Tonija Morisone, Dorisa Lesinga un Džons Maksvels Ketzē, kā arī bijušais Dienvidāfrikas prezidents un Nobela Miera prēmijas ieguvējs Frederiks Vilems de Klerks.

 

Atsaucoties uz darbu pēc zemestrīces Haiti 2010.gadā, LWB sacīja, ka pieeja grāmatām un informācijai esot paātrinājusi bez mājām palikušo cilvēku atgūšanos.

 

“Grāmatas un izteikšanās krīzes laikā palīdz stiprināt intelektu, veicināt pašvērtējumu un dzīvesprieku,” uzskata petīcijas autori. “Vienalga, vai tas darīts ar grāmatu, datoru, juridiskās palīdzības vai mācību palīdzību, taču pieeja informācijai un kultūras resursiem spēcina indivīdus un dod tiem nepieciešamos rīkus zaudētā atjaunošanai.”

 

LWB lūdza starptautiskajām organizācijām attīstīt literatūras, kultūras un izglītības programmas, kā arī nodrošināt to, lai pieeja informācijai un grāmatām būtu prioritāte palīdzības sniegšanā katastrofās cietušajiem.

 

Petīciju parakstīja arī amerikāņu rakstnieki Maikls Kaningems, Džoisa Kerola Outsa, Hunots Diass un Deivids Egers, Prinstonas universitātes locekle Anna Marija Slotere, libāniešu autors Amins Mālofs, franču aktieris Žans Reno, Kannu kinofestivāla vadītājs Terijs Fremo un citi.