Pēdējo gadu laikā, gan palielinoties informācijas apjomam, gan mainoties lietotāju informacionālajai uzvedībai un informatīvajai videi kopumā, aizvien būtiskāka kļūst prasme kritiski izvērtēt, korekti interpretēt un lietot mediju sniegto informāciju jeb medijpratība. Medijpratību un kritiskās domāšanas prasmes ir būtiski attīstīt jebkurā vecumā un jebkurā nozarē, jo informēti un kritiski domājoši iedzīvotāji ir stipras un demokrātiskas sabiedrības pamats. Medijpratība ir viena no bibliotēku, kā arī izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju darba prioritātēm. Tās veicināšanai pastāvīgi tiek izstrādāti mācību materiāli un kursi, publikācijas, spēles, tīmekļa resursi utt.

 

Medijpratības aktualitātes Latvijas Bibliotēku portālā

Katru gadu no 24. līdz 31. oktobrim notiek Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļa, kuru kopš 2012. gada rīko UNESCO sadarbībā ar Pasaules Aliansi sadarbībai medijpratības un informācijpratības jomā, kā arī citiem partneriem.

2020. gada Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas rezultātā tika izstrādāta Seulas deklarācija par medijpratību un informācijpratību visiem un ikvienam, uz kuru turpmākajos gados balstīsies darbs medijpratības un informācijpratības veicināšanā. Seulas deklarācija atkārtoti apliecina atbalstu medijpratībai un informācijpratībai, kā arī aicina visus un ikvienu pilnveidot medijpratību un informācijpratību.

Seulas deklarācijā akcentēta gan nacionālo un vietējo pārvaldes iestāžu loma un rīcības virzieni medijpratības un informācijpratības pilveidošanai, gan iezīmētas nākotnes darbības pilsoniskajai sabiedrībai, medijiem, jauniešiem, akadēmiskajām institūcijām, pētniekiem un privātajam sektoram.

Pateicoties IFLA, UNESCO un citu partneru iesaistei deklarācijas sagatavošanā, tajā tiek aktualizēta arī bibliotēku loma medijpratības pilnveidē un iekļauti ieteikumi bibliotēku darbam, piemēram:

  • uzlabot daudzpusēju sadarbību starp bibliotēkām, valsts pārvaldes institūcijām, izglītības iestādēm, jauniešu organizācijām, medijiem, zinātniskajām institūcijām, lai veicinātu lielāku informētību un izpratni par medijpratību un informācijpratību;
  • aicinājums par galveno bibliotēku attīstības instrumentu izvirzīt medijpratību un informācijpratību;
  • izstrādāt mācību programmas mūžizglītības un neformālās izglītības pedagogiem (piemēram, bibliotekāriem).

Deklarācijā akcentēta arī medijpratības un informācijpratības nozīmība ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā.

Latvijas Bibliotēku portālā tiek publicēta informācija arī par izdevumiem, kas palīdz veicināt un attīstīt dažādu mērķgrupu medijpratību. Piemēram:

  • Aigas Grēniņas izveidotais metodiskais materiāls “Ceļojums medijpratībā. Idejas nodarbībām ar bērniem bibliotēkā”, kuru ir izdevusi Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padome. Bibliotekāri tiek aicināti, izmantojot piemērus no konkrētām grāmatām, rīkot nodarbības par jautājumiem, kuru dziļāka izpratne sekmē gan bērnu lasītprieku, gan medijpratību. Piemēram, mācot atšķirt viedokļus no faktiem, atpazīt baumas no uzticamas informācijas, salīdzināt vairākos avotos rakstīto.
  • Vidzemes Augstskolas docentes Solvitas Denisas-Liepnieces grāmata “CAPS un CIET jeb Vilks manipulators”, kas ir veidota kā izglītojošs un izklaidējošs stāsts, lai palīdzētu bērniem vecumā no 9 līdz 11 gadiem saprast, kā veidojas informatīvā vide, un palīdzētu mācīties kritiski izvērtēt redzēto vai dzirdēto, t. sk. internetā atrastos apgalvojumus tādās lapās, kas nav uzticami mediji, un paturot prātā, ka ne viss ir tāds, kā izskatās.

Tāpat ir vērtīgi iepazīties ar Bibliotēku portā publicēto informāciju par pētījumiem – gan par Baltijas mediju pētījumu 2018–2019, gan par pagājušā gada nogalē publiskotajiem Latvijas iedzīvotāju medijpratības pētījuma rezultātiem, kas parāda, ka, salīdzinot ar 2017. gadu (kad tika veikts iepriekšējais pētījums), Latvijas iedzīvotāju interese par medijpratību pieaugusi par 23 %.

Citas medijpratības tēmai veltītas publikācijas Latvijas Bibliotēku portālā iespējams atrast, veicot meklēšanu pēc atslēgvārda “medijpratība”.

 

Drukātās publikācijas par medijpratību

Publikāciju apskatā iekļauti Latvijas Nacionālajā bibliotēkā pieejamie pēdējo divu gadu jaunieguvumi.

Adams, Dennis. Collaboration, communication, and critical thinking: a STEM-inspired path across the curriculum / Dennis Adams and Mary Hamm. Lanham : Rowman & Littlefield, 2019. ISBN 9781475849998.
Integrētas mācīšanās metodes, grupu darbs, kritiskā domāšana un komunikācija izglītībā, medijpratības apguve.

Affelt, Amy. All that’s not fit to print: fake news and the call to action for librarians and information professionals / Amy Affelt. Bingley : Emerald Publishing, 2019. xiii, 161 p. ISBN 9781789733648.
Viltus ziņu fenomens.

Ashley, Seth. News Literacy and Democracy / Seth Ashley. New York : Routledge, 2020. ISBN 9781138625068.
Ziņu pratība. Ziņu veidošanas struktūras, institūcijas un prakse, problēmas un nākotne.

Children and families in the digital age: learning together in a media saturated culture / edited by Elisabeth Gee, Lori Takeuchi, and Ellen Wartella. New York ; London : Routledge, Taylor & Francis Group, 2018. ISBN 9781138238619.
Ģimenes vērtību loma un digitālo tehnoloģiju nozīme izglītības procesā: ASV pieredze.

Handbook of writing, literacies, and education in digital cultures / edited by Kathy A. Mills, Amy Stornaiuolo, Anna Smith, Jessica Zacher Pandya. New York : Routledge, Taylor & Francis Group, 2018. ISBN 9781138206335.
Rokasgrāmata digitālās rakstīšanas un rakstpratības izpētē.

Hirst, Martin. Navigating social journalism: a handbook for media literacy and citizen journalism / Martin Hirst. New York : Routledge, Taylor & Francis Group, 2019. ISBN 9781138225008.
Rokasgrāmata medijpratībā un pilsoniskajā žurnālistikā. Tiešsaistes rīki sociālajos tīklos.

Hobbs, Renee. The library screen scene: film and media literacy in schools, colleges, and communities / Renee Hobbs, Liz Deslauriers and Pam Steager. New York : Oxford University Press, 2019. ISBN 9780190854324.
Multimediji izglītībā un audiovizuālie bibliotēku pakalpojumi.

Information literacy and libraries in the age of fake news / edited by Denise E. Agosto. Santa Barbara : Libraries Unlimited, 2018. ISBN 9781440864186.
Bibliotēku loma viltus ziņu apkarošanā.

Informed societies: why information literacy matters for citizenship, participation and democracy / edited by Stéphane Goldstein. London : Facet Publishing, 2020. ISBN 9781783303915.
Eseju krājums par informācijpratības lomu un nozīmi demokrātiskas sabiedrības dzīvē. Politiskā komunikācija.

The International Encyclopedia of Media Literacy / editors-in-chief: Renee Hobbs, Paul Mihailidis. Hoboken : Wiley-Blackwell, 2019. ISBN 9781118978245.
Visaptveroša enciklopēdija divos sējumos par medijpratību un plašsaziņas līdzekļiem.

Kritiskā domāšana, inovācija, konkurētspēja un globalizācija: LU 76. konference: tēzes un raksti / sastādītāja un zinātniskā redaktore Solveiga Krūmiņa-Koņkova. [Rīga] : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2019. Tiešsaistes resurss.
Krājumā iekļauti raksti, kas veidoti uz Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskās konferences referātu bāzes.

Kritiskā domāšana: izglītība, medijpratība un spriestspēja / zinātniskā redaktore Maija Kūle. Rīga : LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2018. ISBN 9789934506543. (Resurss pieejams arī tiešsaistē.)
Eiropas projekta un LU projekta materiāli. Pētījumu mērķis: veikt izpēti par kritiskās domāšanas veicināšanas efektivitāti un sniegt ieteikumus.

Media Accountability in the Era of Post-Truth Politics: European challenges and perspectives / edited by Tobias Eberwein, Susanne Fengler and Matthias Karmasin. London ; New York : Routledge, 2019. ISBN 9780815361671.
Eseju krājuma tēma – mediju atbildība. Analizēta Eiropas situācija, vērtēti žurnālistikas morāli ētiskie un sociālie aspekti.

Millar, Laura A. A matter of facts: the value of evidence in an information age / Laura A. Millar. Chicago : American Library Association, ALA Neal-Schuman, 2019. ISBN 9780838917718.
Izdevuma autore uzsver dokumentu un arhīvu vērtību gan kā pierādījumu avotiem, gan kā atbalstam cilvēktiesību īstenošanā.

Potter, W. James. Seven skills of media literacy / W. James Potter. Los Angeles : SAGE, 2019. ISBN 9781544378565.
Praktiski norādījumi interesentiem, kā būtiski uzlabot savu plašsaziņas līdzekļu lietotprasmi.

Shaffer, Gary L. Emotional Intelligence and Critical Thinking for Library Leaders / Gary L. Shaffer. Bingley : Emerald, 2020. ISBN 9781789738728.
Emocionālā inteliģence un kritiskā domāšana – bibliotēku līderiem nepieciešamas prasmes.

Непряхин, Никита Юрьевич. Анатомия заблуждений: большая книга по критическому мышлению / Никита Непряхин. Москва : Альпина Паблишер, 2020. ISBN 9785961431445.
Kā attīstīt kritisko domāšanu: piemēri, gadījumu izpēte, atsauces uz pētījumiem, praktiski vingrinājumi. Argumentācijas, loģikas un radošās domāšanas pamati.

 

Noderīgas tīmekļvietnes

Platformas, kur apkopota akadēmiska rakstura populāri izskaidrota informācija par bērnu un jauniešu interneta lietojumu:

Tīmekļvietnes, kur atrodama vecākiem un pedagogiem noderīga informācija par bērnu un pusaudžu medijpratību:

Daži no vadošajiem medijpratības akadēmiķiem, kuriem ir savas interneta platformas:

Apkopota informācija par faktu pārbaudes lapām visa pasaulē: http://reporterslab.org/fact-checking.

Pētījums par aktuālo ziņu lietojumu pasaulē: https://reutersinstitute.politics.ox.ac.uk/digital-news-project.

Lielbritānijas mediju un komunikācijas regulatora “Ofcom” interneta resursi par medijpratību: https://www.ofcom.org.uk/research-and-data/media-literacy-research.

Londonas Ekonomikas augstskolas interneta resursi par medijpratību: http://blogs.lse.ac.uk/mediapolicyproject.

 

Olaines 1. vidusskolas bibliotēkas vadītājas Aijas Jankavas ieteiktie profesionālie resursi skolu un bērnu bibliotekāriem

 

Informāciju sagatavoja: Kristīne Deksne, Elita Vīksna, Marta Dziļuma, Aija Jankava

Informāciju apkopoja:

Kristīne Deksne
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Bibliotēku attīstības centrs
kristine.deksne@lnb.lv