Tā kā mani pētnieciskie studiju darbi bija veltīti kultūras mantojuma saglabāšanas ētikai, padziļināti pievēršoties problemātikai, kas saistīta ar mūsdienu materiālu saglabāšanu, BAFF finansējums sniedza iespēju praksē pielietot Latvijā teorētiski iegūtās zināšanas.


Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) stipendiju piešķiršana Profesionālās prakses programmai

Profesionālās prakses īstenošanai tika izvēlēta Losandželosas Laikmetīgās mākslas galerija. LACE dibināta 1978. gadā un ir viena no ilgāk pastāvošajām laikmetīgās mākslas telpām Losandželosā.

Sintija Saldābola LACE 40gades svinībās. Foto: Jackie Castilio

Izvietota Holivudas centrā starp komercgalerijām un nozīmīgākajām mākslas iestādēm, LACE kā brīva un publiskai eksperimentālajai telpai atvērta bezpeļņas galerija, ir veicinājusi ne tikai vairāku jauno mākslinieku paaudžu attīstību, bet arī jauno mākslas formu, piemēram, performanču, video, digitālo un instalāciju mākslu attīstību.

LACE komanda galerijas 40 gadus svinībās. Foto: Beatriz Moreno

Gandrīz 40 gadu ilgas konsekventu un augstas kvalitātes programmu laikā LACE ir prezentējusi vairāk nekā 5000 mākslinieku 3000 programmās un pasākumos, sniedzot impulsu dialogam par mūsdienu mākslu un kultūru.
Galerija ir pārstāvējusi un atbalstījusi tādus mūsdienās zināmus māksliniekus kā Maiku Kelliju (Mike Kelly), Bilu Violu (Bill Viola), Barbaru Krūgeri (Barbara Kruger), kā arī sadarbojas ar tādām ietekmīgām mākslas institūcijām kā Getty un Varhola Fonds, Maika Kellija Fonds.

Iemesls stipendijas piešķiršanai profesionālās prakses īstenošanai ASV bija un ir mana ilgstošā profesionālā interese, kas saistīta ar ētiska rakstura izaicinājumiem, ar ko saskaras restauratori, krājuma glabātāji u.c. atmiņas institūciju speciālisti, saglabājot konceptuāli un materiāli sarežģītas krājuma vienības, kas atrodas to pārvaldībā.

Materiālā kultūras mantojuma saglabāšana ir būtiska visu atmiņas institūciju pamatfunkcija. Gan bibliotēku, gan arhīvu un muzeju normatīvajos aktos akcentēta nepieciešamība nodrošināt pastāvīgu mantojuma saglabātību. Savukārt saglabāšanas funkcija atmiņas institūcijās tiek saprasta ar dažādu aktivitāšu kopumu, kas nodrošina kultūras mantojuma ilgmūžību un pieejamību. Piemēram, krājuma restaurācija, konservācija un preventīvā saglabāšana ir priekšnoteikums materiālā mantojuma saglabātībai, savukārt ilgmūžības un pieejamības funkcijas nodrošināšanu praktiski īsteno dažādu nozaru speciālisti: krājuma glabātāji, digitalizācijas speciālisti, restauratori.

Laikmetīgās mākslas saglabāšanu mūsdienās ir iespējams pielīdzināt gleznu, skulptūru un arhitektūras pieminekļu saglabāšanas mēģinājumiem pagātnē. Sabiedrība apzinās mūsdienu materiālā kultūras mantojuma saglabāšanas nepieciešamību un mēģina sagaidīt kādu, kas piedāvās vienotu teoriju un metodi šādu mākslas darbu saglabāšanā. Piemēru un izmantoto saglabāšanas mehānismu sadrumstalotība sākotnēji rada haotisku iespaidu par laikmetīgās mākslas konservācijas, restaurācijas mēģinājumiem, tomēr iedziļinoties, aplūkojot nozari kopumā, ir iespējams saskatīt likumsakarības.

Vēsturiski analizējot mākslas attīstības gaitu, ir vērojama tendence vienlaikus mainīties gan materiālam, gan mākslas stilam. Mākslinieku tehnikas pirms 19. gadsimta mainījās pakāpeniski, pat gadsimtu ietvaros. Tās tika nodotas no paaudzes paaudzēm, un katrs atklājums bija kā ievērojams satricinājums mākslas un materiālu attīstībā. Sākot ar 20. gadsimtu, inovācija bija būtiska mākslas darba sastāvdaļa, attīstoties tehnoloģijām, radās aizvien jauni materiāli, piemēram, akrila krāsas, sintētiskie pigmenti un industriāla pieeja mākslas darbu radīšanā (1). Mākslinieki eksperimentēja ne tikai ar materiāliem, ikdienas priekšmetiem piešķirot konceptuālu nozīmi, bet arī ar tehnikām, tās sāka attālināties no gadsimtu gaitā izkoptajām tēlotājmākslas iemaņām, kļūstot individuālas. Mākslinieks pats izvēlējās veidu, kā radīt mākslas darbu, pat ja šīs tehnikas tika uztvertas kā ikdienišķas, mākslai nepietuvinātas darbības, piemēram, Roberta Smitsona (Robert Smithson) zemes mākslas “Spirāles Mols” (Spiral Jetty) radīšanai tika izmantota būvniecības tehnika (2). Popārta pārstāvji pārņēma tehnikas, ko izmantoja reklāmas industrijā – plakātu un afišu ražošanā ar mērķi pārdot un popularizēt masveida kultūru (3). Minimālisma pārstāvju darbiem bija iespējams vilkt paralēles ar dizaina objektu ražošanu, visbeidzot abstraktā ekspresionisma pārstāvji paši radīja savas krāsu uzklāšanas tehnikas, piemēram, Džeksons Polloks (Jackson Pollock), krāsu uz audekla uzklāja to, kontrolēti pilinot (4).

Šie un vēl daudzi citi faktori ir jāņem vērā, ievērojot Laikmetīgās mākslas saglabāšanas ētikas nosacījumus. Laikmetīgās mākslas un laikmetīgo materiālu saglabāšana joprojām ir aktuāla problemātika pasaulē gan profesionālajā, gan akadēmiskajā vidē. Klasiskās pieejas mantojuma saglabāšanā bieži vien konfliktē ar laikmetīgās mākslas izpausmēm, kur materiālās formas oriģināls, autentiskums un vēsturiskums ne vienmēr ir galvenais mākslas darbu raksturojošais lielums. Ētiska rakstura izaicinājumi ir vieni no problemātiku veicinošajiem faktoriem ar ko saskaras restauratori, krājuma glabātāji u.c. atmiņas institūciju speciālisti, saglabājot materiāli un konceptuāli sarežģītus mākslas darbus.

LACE kā bezpeļņas mākslas organizācija gadiem ir sniegusi radoši brīvu, bez-ierobežojumu platformu, kur māksliniekiem sevi realizēt. Līdz ar to – konceptuāli un materiāli sarežģīti materiāli, bija daļa no institūcijas izstāžu satura. Galerija bija lieliska vide, kur saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, attiecībā uz laikmetīgās mākslas saglabāšanu un eksponēšanu.

LACE komandu veidoja tikai pieci darbinieki, līdz ar to man bija iespēja, būt kā atbalsta funkcijai visām galerijas amata pozīcijām. Pieredze tika gūta ne tikai darbojoties ar krājuma saglabāšanu, uzturēšanu un eksponēšanu, bet arī iepazīstot to, kā tiek vadīta šāda satura bezpeļņas organizācija, palīdzot administratīvajā darbā, uzturot institūcijas mājas lapu un sociālos tīklus, darbojoties projektu vadībā, piesaistot finansējumu izstādēm un asistējot kuratoram pētniecības projektos.

Gada ietvaros man bija iespēja piedalīties sešu spilgtu izstāžu veidošanā, kur nācās izmantot teorētiskās un praktiskās zināšanas krājuma saglabāšanā. Viens no interesantākajiem projektiem bija mākslinieces Sandras De la Lozas izstādes “To Oblivion: The Speculator’s Eden” veidošana, kur viens no objektiem [Gost Ruins] tapa galerijā, un to [pēc mākslinieces norādījumiem] izstrādāja LACE komanda.

Sandra de la Loza, Gost Ruins, LACE 2019. Foto: Chris Wormlad

Vērtīga pieredze bija arī LACE mākslas darbu izsoles organizēšana, kas ietvēra mākslas darbu atlasi, to aprakstīšanu, objektu sagatavošanu eksponēšanai, iepakošanu, transportēšanu, uzstādīšanu, nodošanu kolekcionāriem, komunikāciju ar māksliniekiem. Dalība izsoles organizēšanā sniedz iespēju nepastarpināti iepazīties ar vairāk kā 50 māksliniekiem un to daiļradi.

LACE ikgadējā mākslas izsole 2019. Foto: Beatriz Moreno

Strādājot LACE, man pavērās plašākas iespējas, gan kontaktu, gan pieredzes apguves ziņā; kolēģu atbalsts ļāva tikties ar dažādiem nozares profesionāļiem citās nozīmīgās Losandželosas mākslas institūcijās – piemēram, Maika Kellija (Mike Kelly) arhīvā , Getija Pētniecības institūtā, Losandželosas mākslas muzejā [LACMA] u.c. mākslas institūcijās, kas darbojas arī kultūras mantojuma saglabāšanas jomā.

Jāsecina, ka ASV prakses ietvaros gūto pieredzi un atziņas ir iespējams izmantot, ne vien saglabājot mūsdienu mākslas objektus; šī pieredze ir vērtīga arī darbā ar LNB krājumu. Piemēram, risinot vai lūkojoties uz problēmsituācijām krājuma saglabāšanas nozarē, kam iepriekš nav bijušas iestrādnes Latvijas mērogā. Klasiskās krājuma priekšmetu saglabāšanas teorijas ne vienmēr ir iespējams piemērot visiem krājuma objektiem, tomēr ne visi konceptuāli un materiāli sarežģīt krājuma priekšmeti ir nesaglabājami. Darbs ar laikmetīgās mākslas darbiem manī nostiprinājis atziņu, ka, ka pirms mantojuma saglabāšanas procesa uzsākšanas jāņem vērā gan mākslas darba materiālās tehnoloģijas, gan mākslinieka un mākslas darba biogrāfija, konceptuāliem un vizuāli estētiskiem kritērijiem pievēršot tikpat lielu nozīmi kā darba oriģinālam, vēsturiskumam un autentiskumam.

 

***
(1) Chiantore, O., Rava, A. (2013). Conserving Contemporary Art: Issues, Methods, Materials, and Research. Los Angelos: Getty Conservation Inst. p. 53.

(2) Utah Museum of Fine Arts. Spiral Jetty. Pieejams: https://umfa.utah.edu/spiral-jetty  [skatīts 10.02.2020].

(3) The Museum of Modern Art (MoMA). MoMA Learning. Pieejams: https://www.moma.org/learn/moma_learning/themes/pop-art/ [skatīts 10.02.2020].

(4) The Museum of Modern Art (MoMA). MoMA Learning. Pieejams: https://www.moma.org/learn/moma_learning/themes/abstract-expressionism/the-processes-and-materials-of-abstract-expressionist-painting  [skatīts 10.02.2020].

 

Sintija Saldābola
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Krājuma saglabāšanas centra
Krājuma saglabāšanas speciāliste