Administratīvi teritoriālā reforma un pašlaik krasi izjūtamā finanšu līdzekļu nepietiekamība ir ļoti nopietni vērtējami faktori, kas var apdraudēt daudzu gadu gaitā veiksmīgi attīstīto pašvaldību publisko bibliotēku tīklu un bibliotēku profesionālās sadarbības sistēmu. Lai nodrošinātu pēctecību pašvaldību bibliotēku darbībā, ir veikti grozījumi Bibliotēku likumā, nosakot, ka līdz 2009. gada 1. jūlijam akreditētās reģionu galvenās bibliotēkas (RGB) turpina darboties akreditētajā RGB statusā arī pēc 2009. gada 1. jūlija līdz to akreditācijas termiņa beigām (5 gadi). Izvirzot bibliotēku akreditācijai RGB statusā, viena no prasībām ir attiecīgā rajona padomes vai republikas pilsētas domes lēmums. Rajona padome apvieno visas attiecīgā rajona vietējās pašvaldības, tāpēc šāds lēmums ir katras atsevišķas vietējās pašvaldības piekrišana tam, ka likumā noteiktā kārtībā akreditēta RGB ir galvenā bibliotēka attiecīga rajona vietējo pašvaldību – pagastu, pilsētu vai novadu bibliotēkām. Bibliotēku likums paredz arī rajona pašvaldību līdzdalību RGB funkciju līdzfinansēšanā. Šogad rajoni tiek demontēti, tajos esošās vietējās pašvaldības apvienojas novados, kas ir rajona pašvaldības saistību un  tiesību pārņēmēji. Šajās saistībās un tiesībās ietilpst visi līdzšinējās rajona padomes pieņemtie lēmumi – arī rajona pašvaldības savulaik pieņemtais lēmums par attiecīgas bibliotēkas izvirzīšanu akreditācijai RGB statusā. Pēc rajona demontāžas, laikā līdz attiecīgas RGB akreditācijas termiņa beigām, rajona teritorijā izveidoto novadu pašvaldībām un to bibliotēkām ir jāievēro savulaik rajona padomes sastāvā pieņemtais lēmums un akreditācijas procesā iegūtais attiecīgās RGB statuss (MK noteikumu Nr. 355 "Vietējas nozīmes bibliotēku tīkla darbības noteikumi" 5. punkts. Vietējas nozīmes bibliotēku darbību koordinē un metodiski vada attiecīgā reģiona galvenā bibliotēka.)
Saskaņā ar 2008. gada 13. novembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem Bibliotēku likumā, novadu pašvaldībām pēc 2009. gada 1. jūlija ir saistošs Bibliotēku likuma 17. panta piektās daļas 3. punktā noteiktais, ka RGB darbībai nepieciešamos resursus veido "3) finanšu līdzekļi, kurus noteiktu uzdevumu veikšanai saskaņā ar savstarpēju vienošanos piešķir pašvaldības, kas pieņēmušas saskaņotu lēmumu par attiecīgās bibliotēkas izvirzīšanu reģiona galvenās bibliotēkas statusam." Tas nozīmē, ka līdz brīdim, kad beidzas attiecīgās RGB akreditācijas termiņš, visām rajona teritorijā izveidotajām novadu pašvaldībām arī pēc rajona demontāžas ir jārespektē savulaik rajona padomes sastāvā pieņemtais lēmums par RGB izvirzīšanu akreditācijai un Bibliotēku likumā noteiktais, ka RGB funkciju līdzfinansēšanu veic "pašvaldības, kas pieņēmušas saskaņotu lēmumu par attiecīgās bibliotēkas izvirzīšanu reģiona galvenās bibliotēkas statusam." Šī līdzdalība RGB līdzfinansēšanā rajona teritorijā izveidoto novadu pašvaldībām ir jāveic līdz pat brīdim, kad beidzas attiecīgās RGB akreditācijas termiņš.
Jāatzīmē, ka šogad plānotais līdzfinansējums RGB no rajonu pašvaldību budžetu līdzekļiem sastāda ap 560 tūkst. Ls, kas ir tikai par 10% mazāks nekā 2008. gadā – tas liecina, ka pat vispārējas finanšu krīzes apstākļos rajonu pašvaldības apzinās RGB funkciju un sniegto pakalpojumu lielo nozīmi vietējo pašvaldību bibliotēku sekmīgā darbībā. Tas rada cerību, ka arī nākotnē – nu jau pēc rajona demontāžas – rajona teritorijā izveidoto novadu pašvaldības spēs novērtēt RGB funkciju nozīmi un piedalīsies tās darbības līdzfinansēšanā. Ja šogad šis līdzfinansējums tiek saņemts no rajona budžeta, tad nākošajā un turpmākajos gados pašvaldībai, kuras padotībā darbojas RGB, būs jānoslēdz atsevišķa vienošanās ar katru no rajona teritorijā izveidoto novadu pašvaldībām par to līdzfinansējuma apjomu RGB funkcijām, kuras sniedz attiecīgu profesionālu palīdzību šo novadu pašvaldību publiskajām bibliotēkām.
Administratīvi teritoriālās reformas apstākļos, kad strauji mainās līdz šim ierastā pašvaldību struktūra, pašvaldību un bibliotēku vadītājam ir ļoti svarīgi redzēt attiecīgās bibliotēkas vietu un atbildību kopējā bibliotēku sistēmā, kura veidojusies daudzu gadu gaitā un attīstās daudzu vēsturisko un mūsdienu faktoru ietekmē. Nav pieļaujamas destruktīvas darbības, kas pavājina bibliotēkas sadarbības spējas kopējā bibliotēku sistēmā un virza to uz izolāciju. Separātisms un izolacionisms, jeb pašpietiekamības sludināšana viena lielāka vai mazāka novada ietvaros patiesībā vislielāko ļaunumu var nodarīt tieši šāda "pašpietiekama" novada bibliotēkām.  Bibliotēku metodiskā nodrošinājuma strukturālā situācija īpaši nemainās arī administratīvi teritoriālās reformas apstākļos. Joprojām pastāv un pastāvēs bibliotēku metodiskā darba un profesionālās sadarbības galvenie posmi: Latvijas Nacionālā bibliotēka ? reģionu galvenās bibliotēkas ? vietējas nozīmes bibliotēkas.  Pašvaldību apvienošanās procesā veidojas novadi, kuros ir vienota administratīvā struktūra un vienots budžets. Novadā ietilpstošo agrāk patstāvīgo pagastu un pilsētu bibliotēkas veido vienotu novada bibliotēku tīklu. Katra no bibliotēkām ir novada pašvaldības iestāde. Novadu pašvaldības pieņem lēmumu par tās iestāžu darbības modeli. Atkarībā no novada lieluma, tajā ietilpstošo bibliotēku skaita un no novada pašvaldības noteiktā tajā ietilpstošo iestāžu darbības modeļa (vairāk vai mazāk centralizēts modelis, infrastruktūras uzturēšanas kārtība bijušo pagastu pašvaldību teritorijās, pagasta pārvaldes kompetence u.tml.), novada bibliotēkas var darboties kā decentralizēts patstāvīgu iestāžu tīkls, kur katra bibliotēka sadarbojas ar attiecīgām novada administratīvām struktūrām. Novada bibliotēkas var darboties arī vidēji centralizētā modelī, kura ietvaros tiek koordinēti atsevišķi novada bibliotēku darba procesi, piemēram, novada bibliotēkas sadarbojas jaunu grāmatu iegādē, periodikas pasūtīšanā un citos jautājumos. Centralizētā modelī, kas galvenokārt izmantojams lielos novados, vienai no novada profesionāli spēcīgākajām bibliotēkām var deleģēt pārējo bibliotēku profesionālās koordinācijas funkcijas. Taču ir jābūt skaidrai izpratnei par to, ka novada centrālā bibliotēka nav tas pats, kas reģiona galvenā bibliotēka:
  • Novada centrālā bibliotēka – novada pašvaldības iestāde, novada bibliotēku tīkla sadarbības vietējais centrs, tai jāsekmē novada bibliotēku darbības koordinācija krājumu veidošanā, periodikas pasūtīšanā, lietotāju apkalpošanā, krājumu kopīgā izmantošanā u.tml. – proti, lai ekonomiskāk un efektīvāk izmantotu novada budžeta līdzekļus un resursus. Novada centrālajai bibliotēkai nav jādublē attiecīgā reģiona galvenās bibliotēkas funkcijas, jo novada bibliotēkas (ieskaitot novada centrālo bibliotēku) ir vietējas nozīmes bibliotēkas, kuru darbību koordinē un metodiski vada attiecīgā reģiona galvenā bibliotēka.
  • Reģiona galvenā bibliotēka – profesionālā, metodiskā, konsultatīvā atbalsta un bibliotēku darbības reģionālās koordinācijas centrs bibliotēkām vairāku vietējo pašvaldību (vairāku novadu, kas izveidoti attiecīgā rajona vēsturiskajās robežās) teritorijās. RGB statusu iegūst Bibliotēku likumā noteiktajā kārtībā. Pašlaik reģionu galvenās bibliotēkas savas funkcijas realizē attiecīgo rajonu mērogā. Pēc pašvaldību reformas pabeigšanas reģionu galvenās bibliotēkas realizēs savas funkcijas attiecīgo rajonu vēsturisko robežu teritorijās izveidoto novadu bibliotēkām. Reģionu galvenās bibliotēkas ir valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas (VVBIS) reģionālā līmeņa atbalsta centri (reģionālie kopkatalogi, datubāzes, Latvijas Digitālās bibliotēkas reģionālās kolekcijas, darbinieku apmācības u.c.). Latvijā ir 28 reģionu galvenās bibliotēkas.
Novadā, kurā darbojas akreditēta reģiona galvenā bibliotēka, nav obligāta nepieciešamība tai "piekabināt" vēl vienu lomu – "novada centrālā bibliotēka", jo reģiona galvenā bibliotēka, atbilstoši savam statusam un likumā noteiktajām funkcijām, turpinās koordinēt un metodiski vadīt gan sava, gan citu rajona teritorijā izveidoto novadu pašvaldību bibliotēku darbu, par to saņemot līdzfinansējumu no novadu pašvaldībām šo funkciju īstenošanai.
Nepietiekamu finanšu resursu apstākļos pašvaldības meklē iespēju efektīvāk un ekonomiskāk izmantot esošo infrastruktūru. Nākotnē varētu pastiprināties dažādu pašvaldības institūciju integrācijas procesi, īpaši tas attiecināms uz iestādēm, kas sniedz radniecīgus izglītības, kultūras, dažādu interešu attīstības pakalpojumus. Klasisks piemērs ir pašvaldības publiskās bibliotēkas un vietējās skolas bibliotēkas darbība vienā ēkā. Bibliotēku akreditācijas procesā ir konstatēti gan pozitīvi, gan negatīvi šādas darbības gadījumi.
Pozitīvi vērtējams variants, kad pašvaldības publiskā bibliotēka izvietota skolas ēkā, bet tā pilnībā ir saglabājusi savu patstāvību, statusu, funkcijas, tās darbību neierobežo izglītības iestādē noteiktā iekšējā kartība, proti – bibliotēkas lietotāji netraucēti var to apmeklēt, izmantot tās krājumu un pakalpojumus, neizjūtot nekādus ierobežojumus, ko var radīt izglītības iestādes klātbūtne.
Savukārt, negatīvi vērtējams variants, kad pašvaldības publiskā bibliotēka voluntāri "inkorporēta" skolas iekšējā struktūrā, ignorējot tās patstāvību, statusu un funkcijas – patiesībā tā ir pārvērsta par skolas bibliotēku vai skolas un publiskās bibliotēkas mehānisku apvienojumu, kurā pienācīgi netiek nodrošinātas nedz izglītības iestādes specifiskās informācijas vajadzības, nedz pašvaldības iedzīvotāju daudzveidīgās informācijas un lasīšanas intereses un vajadzības. Uz ārpusi – sniedzot ziņas Bibliotēku reģistram un statistiskās atskaites Latvijas Nacionālajai bibliotēkai – šādos gadījumos parasti tiek sludināts, ka pašvaldībā darbojas gan skolas bibliotēka, gan patstāvīga pašvaldības publiskā bibliotēka, bet patiesībā eksistē neprofesionāli, haotiski izveidots informācijas dokumentu krājums, kuru nevar uzskatīt nedz par skolas bibliotēku, nedz par publisko bibliotēku.
Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra sēdē (protokols Nr. 11, 48.§) tika atbalstīts informatīvais ziņojums "Par likumu un Ministru kabineta noteikumu normu, kas paredz dažādas sociālas un cita veida garantijas, pārveidošanu no imperatīvām par rekomendējošām". Sēdes lēmuma protokola Nr. 11 48.§ 2. punktā minētajām institūcijām mēneša laikā jāiesniedz Ministru kabinetā attiecīgi grozījumi informatīvā ziņojuma pielikumā minētajos likumos un Ministru kabineta noteikumos. Šā rīkojuma pielikumā ir ietverti Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumi Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi", kuros pašvaldībām saistošās normas no imperatīvām jāpārveido par rekomendējošām. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumos Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi"" Kultūras ministrijai bija jāiesniedz Ministru kabinetā līdz 2009. gada 10. martam. Tas ir izdarīts. Noteikumu projekts paredz, ka Ministru kabineta 2001. gada 25. septembra noteikumi Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" pašvaldībām ir rekomendējoši. Šis īpašais Ministru kabineta lēmums, kas saistīts ar saspringto ekonomisko situāciju, protams, uztverams ar lielām bažām. Tomēr šīs bažas lielā mērā kliedē pēdējos gados veiktie lielie valsts, pašvaldību, Geitsu fonda un ES struktūrfondu ieguldījumi bibliotēku nozarē, kas sabiedrībai un pašvaldību vadītājiem ir ļāvuši izveidot un sajust jaunās 21. gadsimta bibliotēkas tēlu. Tāpēc liekas neiespējami, ka smago ekonomisko apstākļu ietekmē ar vieglu roku varētu tikt bezatbildīgi noārdīts tas, kura veidošanā ir bijuši iesaistīti tik lieli pašvaldību resursi, pašaizliedzīgs cilvēku darbs un profesionālās zināšanas. Bibliotēku darbība un attīstība nav nozares pašmērķis – bibliotēkas misija ir kalpot sabiedrībai gan relatīvas labklājības apstākļos, gan sabiedrībai kritiskās situācijās. Un tieši šis laiks liecina, ka bibliotēkas var sniegt ļoti nozīmīgu atbalstu savām pašvaldībām un to iedzīvotājiem, lai pārvarētu bezcerību un pavērtu ceļu jaunām iespējām.
 
Informāciju sagatavoja:
Jānis Turlajs
LR Kultūras ministrijas Bibliotēku nodaļas vadītājs