Pārskats par digitalizāciju Latvijas reģionu bibliotēkās (2022.–2025. gada vidus) 

Rakstā analizēti 2024. gada aptaujas rezultāti par digitalizāciju reģionu galvenajās bibliotēkās, salīdzinot tos ar 2022. gada datiem, kā arī analizēti reģionu galveno bibliotēku 2024. gada pārskati. Salīdzinošā pieeja ļauj analizēt tendences un novērtēt attīstību digitalizācijas jomā divarpus gadu griezumā. Raksta mērķis ir apkopot informāciju par bibliotēku digitalizācijas aktivitātēm un stratēģisko plānošanu, pieejamo aprīkojumu un nākotnes plāniem, izceļot tendences un sasniegumus digitalizācijas jomā. Ar 2022. gada digitalizācijas pārskatu var iepazīties Latvijas Bibliotēku portālā.

Digitalizācijas aktivitātes pieaugums

2024. gada aptaujā piedalījās 24 reģionu galvenās bibliotēkas, kas ir nedaudz mazāk nekā 2022. gadā, kad piedalījās 26 bibliotēkas. Neskatoties uz nelielo dalībnieku skaita atšķirību, novērojams būtisks digitalizācijas aktivitātes pieaugums aptaujāto bibliotēku vidū. 2024. gadā 96% aptaujāto reģionu galveno bibliotēku norādīja, ka veic digitalizāciju – tas ir ievērojams 23% pieaugums, salīdzinot ar 2022. gadu, kad digitalizāciju veica 73% bibliotēku (1. att.). Digitalizācijas aktivitātes pieaugums atspoguļo bibliotēku interesi saglabāt un parādīt plašākai sabiedrībai savam reģionam raksturīgo un unikālo mantojumu.

2022. gads

2024. gads

1. att. Digitalizācijas aktivitātes pieauguma salīdzinājums

Attiecībā uz digitalizācijas stratēģijas izstrādi, nosakot digitalizācijas prioritātes un identificējot unikālo saturu un materiālus, 2024. gadā vairāk nekā puse bibliotēku (54%) ir vai nu pilnībā izstrādājušas stratēģiju, vai arī noteikušas mērķus un identificējušas unikālo saturu. Vairākas bibliotēkas norādīja, ka, lai gan atsevišķs dokuments nav izveidots, digitalizācijas darbs tiek organizēts, balstoties uz vietējā kultūras vidē noteiktajām dokumentu pārvaldības prioritātēm vai, ka ir noteiktas prioritātes un identificēti materiāli ar skaidru darba plānu, bet oficiāla stratēģija vēl tiek vai tiks izstrādāta bibliotēkas kopējās stratēģijas ietvaros. Salaspils novada bibliotēka gada pārskatā minēja, ka ir precizējusi kritērijus un pārskatījusi savas digitālās kolekcijas un virtuālās izstādes, kas liecina par aktīvu digitalizācijas prioritāšu definēšanu, apzinot un sakārtojot jau esošo situāciju. Līdzīgi Bauskas Centrālā bibliotēka ir izvērtējusi un caurskatījusi savas esošās digitālās kolekcijas, izvērtējot arī datņu kvalitāti. Tomēr ievērojams īpatsvars (46%) norādīja, ka digitalizācijas stratēģija tām nav izstrādāta.

Detalizētākai digitalizācijas izaugsmes izvērtēšanai apkopoti un kombinēti anketās un vienotajā Digitālā kultūras mantojuma (DKM) platformā pieejamie dati, izveidojot karti (2. att), kas sniedz vizuāli strukturētu ieskatu Latvijas bibliotēku digitalizācijas attīstībā, uzsverot gan tās teritorijas, kurās digitālās kolekcijas jau ir pieejamas un tiek strādāts pie digitalizācijas un kompetences pilnveides, gan arī tās, kurās digitalizācijas iniciatīvas vēl nav uzsāktas vai nav plānotas.

2. att. Digitalizācija reģionu bibliotēkās, dati uz 2025. gada vidu

Ir novērojamas pozitīvas pārmaiņas arī attiecībā uz digitālā satura saglabāšanu un pieejamības nodrošināšanu. Tas attiecas uz Latvijas digitālā kultūras mantojuma platformas sistēmu: Digitālo objektu pārvaldības sistēmas (DOM), Autortiesību pārvaldības un licencēšanas sistēmas (APLIS) un Atsauces datu sistēmas (ATS) izmantošanu, lai nodrošinātu digitālo resursu pārvaldību, autortiesību un piekļuves tiesību korektu aprēķinu un datu strukturētu organizāciju. Bibliotēku skaits, kas glabā savu digitālo saturu DKM platformā, ir palielinājies 2,5 reizes, salīdzinot ar 2022. un 2023. gadā izveidoto kolekciju skaitu. 2025. gada vidū DKM platformā jau ir izveidotas 16 reģionu galveno bibliotēku kolekcijas, kas ir puse no kopējā Latvijā esošo reģionu galveno bibliotēku skaita.

1. tabula sniedz detalizētu pārskatu par reģionu galveno bibliotēku DKM platformā veidotajām kolekcijām, norādot kolekcijas nosaukumu, izveides datumu un objektu skaitu. Katra bibliotēka veido un attīsta savu kolekciju atbilstoši iespējām un izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ikdienā.

1. tab. Reģionu galveno bibliotēku veidotās kolekcijas DKM platformā, 10.06.2025. dati

Reģionu galvenās bibliotēkas DKM platformu ir papildinājušas ar gandrīz 4 000 digitālajiem objektiem, un šajā periodā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) digitalizācijas eksperti ir apmācījuši vairāk nekā 150 reģionālo bibliotēku darbiniekus strādāt ar DKM platformas sistēmām un veidot metadatus. Arī 2024. gada Bibliotēku pārskatos redzama aktīva iesaiste, piemēram, Talsu Galvenā bibliotēka papildinājusi savu kolekciju “Talsu novadpētniecība” ar 181 digitālajiem objektiem, Latgales Centrālā bibliotēka ir uzsākusi digitālās kolekcijas veidošanu, kurā ietverti 45 “Mans stāsts. Mana Latvija” priekšmeti ar būtisku personisku vai ģimenes vēstures nozīmi. Latgales Centrālās bibliotēkas darbinieki, kolekciju veidojot, piedalījās dokumentēšanā, skenēšanā un metadatu sagatavošanā. Aizkraukles Pļaviņu bibliotēka ir uzsākusi rakstnieces Emīlijas Prūsas fotogrāfiju kolekcijas ievadi DKM platformā, bet Ventspils bibliotēka par prioritāti izvirzīja darbu DKM platformā un materiālu ievietošanu Digitālajā bibliotēkā ar ieceri šo darbu turpināt arī 2025. gadā.

Ikviens bibliotēkas ievadītais digitālais objekts ir atrodams un apskatāms Digitālajā bibliotēkā, bet nozīmīgi pieminēt, ka atsevišķi izcelta reģiona galvenās bibliotēkas kolekcija tiek publicēta Digitālajā bibliotēkā, sasniedzot 100 un lielāku digitālo objektu skaitu. Piemēram, 2024. gadā Digitālajā bibliotēkā ir publicēta Preiļu Galvenās bibliotēkas kolekcija “Preiļu novada kultūrvēsturiskais mantojums”. 2025. gada vidū 7 bibliotēkas var lepoties ar savām publiski skatāmām Digitālās bibliotēkas kolekcijām (3. att.).

3. att. Reģionu galveno bibliotēku kolekcijas Digitālajā bibliotēkā

Digitālās kolekcijas izveide Digitālajā bibliotēkā ļauj plašākam lokam lietotāju ieraudzīt vienkopus konkrētam reģionam zīmīgo saturu. Bibliotēkas digitālā satura atrādīšanai izmanto dažādus risinājumus, ņemot vērā vēsturisko kontekstu un iespējas. Bibliotēkas turpina digitalizētos novadpētniecības materiālus atrādīt BIS ALISE, bibliotēkas tīmekļa vietnē, bibliotēkā uz vietas un sociālajos medijos (4. att.).

4. att. Digitalizētā satura atrādīšanas iespējas

Satura saglabāšana un atrādīšana ir galvenie soļi, lai lietotājiem digitalizētais saturs būtu pieejams gan šobrīd, gan nākotnē, tomēr arī digitālā satura popularizēšana ir nepieciešama kolekcijas apmeklējumu skaita palielināšanai. Latgales Centrālā bibliotēka uzsver nepieciešamību paplašināt digitālās kolekcijas un aktīvāk popularizēt novadpētniecības materiālus un resursus gan klātienē, gan digitālajā vidē. Resursu popularizēšanu veiksmīgi realizē Kuldīgas Galvenās bibliotēka, prezentējot starptautiski lokālās kultūrvides krājuma veidošanas un digitalizācijas pieredzi Stormen bibliotēkā Būdē, Norvēģijā.

Aprīkojums, programmatūra un metadati

Digitalizējot saturu, ir svarīgi nodrošināt datnes kvalitāti, lai tas nezaudē savu informatīvo un vizuālo vērtību arī digitālā formātā. Digitalizācijas pamatā ir arī atbilstošu iekārtu nodrošinājums, jo kvalitatīvas digitālās kopijas ļauj izmantot materiālus plašākos kontekstos: izstādēs, publikācijās, izglītībā un digitālajās platformās, saglabājot oriģināla nianses. Aptaujas dati liecina, ka bibliotēkas meklē un rod risinājumus digitalizācijas iekārtu iegādei, jo būtiski – par 23% – pieaudzis A3 skeneru skaits (5. att.), kas ir nepieciešams pastāvīgu digitalizācijas darbu nodrošināšanai. Vairākas bibliotēkas ir veikušas ieguldījumus jauna aprīkojuma iegādē ar mērķi uzlabot digitalizācijas kvalitāti un kapacitāti, piemēram, Alūksnes un Annas bibliotēkās par ziedotiem līdzekļiem iegādāti divi skeneri, arī Madonas, Valmieras, Liepājas un Jūrmalas bibliotēkās iegādāti skeneri. Ventspils novada Puzes bibliotēka ir iegādājusies jaunu skārienjūtīgu ekrānu digitalizēto novadpētniecības materiālu demonstrēšanai lietotājiem.

2022. gads

2024. gads

5. att. Bibliotēkās pieejamais digitalizācijas aprīkojums

Attiecībā uz tehnisko skenēšanas praksi – bibliotēku īpatsvars, kas saglabā digitālos objektus TIFF formātā, ir gandrīz dubultojies: no 37% 2022. gadā līdz 70% 2024. gadā. Tas ir ievērojams pieaugums, bibliotēkām arvien vairāk apzinoties nepieciešamību izveidot un saglabāt augstas izšķirtspējas datnes, lai oriģinālam nebūtu nepieciešama pārskenēšana un to būtu iespējams izmantot drukas vai citos lielizmēra darbos. Uzsākot digitalizācijas procesu, bibliotēkās tomēr ir pieaugusi nepieciešamība pārskenēt oriģinālus – 2024. gadā šādu nepieciešamību norādīja 13 bibliotēkas, salīdzinot ar 9 bibliotēkām 2022. gadā. Šāda situācija bieži novērojama attiecībā uz materiāliem, kas iepriekš tika glabāti trauslos datu nesējos, piemēram, kompaktdiskos vai ārējos cietajos diskos, kuri nenodrošina ilgtermiņa datu saglabāšanu.

Lai nodrošinātu ieskenētās datnes kvalitāti, nepietiek tikai ar kvalitatīvu skenēšanas iekārtu – ir nepieciešama arī programmatūra, kurā apstrādāt ieskenēto datni, piemēram, apgriezt liekās malas vai to iztaisnot. 2024. gada aptaujas datos iezīmējas jau standartizētāka pieeja programmatūras izvēlē, samazinoties daudzveidībai. 2022. gadā kā galvenie tika izmantoti bezmaksas rīki internetā un GIMP, līdzīgi 2024. gadā bibliotēkas turpināja izvēlēties galvenokārt bezmaksas rīkus, bet jau konkrētākus risinājumus, piemēram, NAPS2 lieto Talsu, Jēkabpils un Jūrmalas bibliotēka, bet Molbert izvēlas Balvu, Cēsu un Ventspils bibliotēkas. Aizvien vairāk, bet tomēr ne visas bibliotēkas izvēlas datnes papildināt ar metadatiem, lai tās būtu ērtāk un vienkāršāk atrodamas ne tikai bibliotekāriem, bet arī lietotājiem.

Metadati ir nozīmīga digitālā objekta daļa, kas ļauj to meklēt un atrast – bez tiem digitālais objekts ir zudis. Arvien vairāk bibliotēkās digitālajiem objektiem tiek veidoti metadati – tā ir pozitīva tendence, jo tādējādi tiek uzlabota informācijas pieejamība. 2024. gadā metadatus veidoja 87% bibliotēku, kas ir par 13% vairāk nekā 2022. gadā. Valmieras integrētās bibliotēkas gada pārskatā minēts, ka darbinieki 2024. gada sākumā mācījās metadatu un datņu veidošanu, kam sekoja plānošana un materiālu atlase, sākot veidot savu kolekciju ar fotogrāfa Mihaila Ignata fotogrāfiju arhīvu. Savukārt Gulbenes novada bibliotēkas digitālās kolekcijas veidošanā iesaistītas septiņas pagastu bibliotēkas, un tās koncentrējas uz metadatu kvalitātes uzlabošanu. Atsevišķas bibliotēkas, piemēram, Kuldīgas Galvenā bibliotēka, jau pauž interesi par mākslīgā intelekta iespējām digitalizācijā un metadatu veidošanā, kas pašlaik iezīmējas kā izaicinājums ar potenciālu attīstības virzienu tuvā nākotnē.

Izaicinājumi un attīstības virzieni

Neraugoties uz ievērojamu digitalizācijas izrāvienu, Latvijas reģionu galvenās bibliotēkas joprojām saskaras ar vairākiem sistēmiskiem izaicinājumiem, kuru risināšana ir būtiska, lai nodrošinātu vienmērīgu digitalizācijas norisi visos reģionos. Reģionu bibliotēkas kā galvenos šķēršļus minējušas laiku un resursu, kā arī informācijas par digitalizācijas procesa veikšanu un digitālā satura pārvaldību nepieejamību, tehnisko resursu, piemēram, uzglabāšanas iespēju, trūkumu. Papildus gada pārskatos minēts, piemēram, personāla trūkums, teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu neatbilstība, kā arī darbinieku pasivitāte, kas kavē digitalizācijas procesu norisi Latvijas reģionu bibliotēkās. Par šādām un līdzīgām problēmām ziņo Bauskas, Dobeles un Balvu bibliotēkās, kā arī Augšdaugavas reģionā. Jelgavas reģiona bibliotēkām trūkst vienotas digitalizācijas politikas attiecībā uz novadpētniecības krājuma veidošanu, uzsverot nepieciešamību pēc koordinētas pieejas. Limbažu un Ludzas reģiona bibliotēku vadītāji kā galvenos izaicinājumus min nepietiekamu digitalizācijas jaudu, laika un resursu trūkumu. Lai arī pārliecinošs vairākums šo reģionu bibliotēku veic digitalizāciju, tomēr tās nav visas bibliotēkas. Rēzeknes Centrālā bibliotēka 2024. gada aptaujā norādīja, ka digitalizāciju neveic, jo nav piemērotu materiālu, trūkst aprīkojuma un ir nepietiekami laika un cilvēkresursi. Šie iemesli izgaismo jomas, kurās nepieciešams stiprināt kapacitāti, lai sāktu vai turpinātu digitalizāciju Latvijas reģionos.

Joprojām pastāv nepieciešamība pēc digitalizācijas mācībām un atbalsta, lai gan vispārējais pieprasījuma līmenis pēc mācībām un rekomendācijām dažādās jomās salīdzinājumā ar 2022. gadu samazinājies (6. att), kas ļauj secināt, ka augusi iekšējā kompetence. Bibliotēkas kā primāro informācijas ieguves formu izvēlas vadlīnijas un instrukcijas, attālinātas tikšanās ar iespēju uzdot jautājumus, kā arī ekspertu konsultācijas. Bibliotēkas norādījušas, ka nepieciešamākie un nozīmīgākie ieteikumi bijuši autortiesību jautājumos, metadatu veidošanā un digitalizācijas stratēģijas veidošanā, par mazāk aktuāliem norādot digitalizācijas prioritāšu noteikšanu un saturisko kolekcijas veidošanu.

6. att. Nepieciešamās atbalsta jomas digitalizācijas procesa pilnveidei

Aptaujā tiek minētas arī konkrētas vajadzības, piemēram, praktiskas konsultācijas par atsevišķiem digitalizācijas aspektiem, vienkāršas pamata apmācības vai regulāri “īss ievads” tiešsaistes semināra formā, metadatu aprakstu paraugi dažādiem formātiem, kā arī pieredzes apmaiņa ar citām reģionu galvenajām bibliotēkām kā nozīmīgs kompetences pārneses un dalīšanās veids.

Pozitīvu digitalizācijas attīstību Latvijas reģionu bibliotēkās veicina vairāki faktori: mērķtiecīgas apmācības, cieša sadarbība ar valsts institūcijām un reģionālo kompetences centru veidošanās. Bibliotēkas aktīvi iesaistās profesionālās pilnveides pasākumos un iniciē tos, lai uzlabotu un pilnveidotu digitalizācijas prasmes un kompetences. Piemēram, Gulbenes un Madonas novada bibliotēkas sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Kompetences attīstības centru organizēja “Digitalizācijas praktikumu” saviem darbiniekiem un kolēģiem no kaimiņu Alūksnes un Varakļānu novadiem. Madonā tika organizēts seminārs par novadpētniecības digitalizāciju, kā lektorus pulcinot digitalizācijas profesionāļus no Cēsu, Gulbenes novadiem un ar digitalizāciju saistītus ekspertus no dažādām kultūras mantojuma institūcijām. Sadarbībā ar LNB Kompetenču attīstības centru Gulbenes novada bibliotēkas darbiniece izstrādājusi un vadījusi mācību moduli “Tekstu un attēlu dokumentu digitalizēšana” profesionālās tālākizglītības programmā “Bibliotēku zinības (960h)”. Kā nozīmīgu faktoru Kuldīgas un Gulbenes bibliotēkas min sadarbību ar LNB Digitālās attīstības departamentu un sadarbības līguma parakstīšanu ar LNB par digitālā satura saglabāšanu DKM platformā un padarīt pieejamu Digitālajā bibliotēkā. LNB piedāvā ne tikai “Digitalizācijas praktikumu”, bet arī profesionālas informācijas sadaļu Digitālajā bibliotēkā, konsultācijas un mācības kā veidot metadatus un saglabāt digitālos objektus DKM platformā. Divi piemēri no bibliotēku gada pārskatiem par sadarbību un kompetenču pilnveidi: Preiļu novada publiskās bibliotēkas aktīvi iesaistījās satura veidošanā, saņemot konsultācijas un ieteikumus par digitalizācijai piemērotu materiālu atlasi, kā arī Jēkabpils pilsētas bibliotēka ir izvirzījusi par prioritāti krājuma digitalizāciju un sadarbību ar LNB.

7. att. Digitalizācijā iesaistīto darbinieku skaits

Pakāpeniski pieaug digitalizācijā iesaistīto speciālistu skaits, kas sekmē reģionālo digitālās kompetences centru izveidi Kuldīgā, Gulbenē, Bauskā un Preiļos. Šie centri kalpo kā platformas zināšanu pārnesei un pieredzes apmaiņai digitalizācijas jomā, veicinot labās prakses piemēru ieviešanu, savstarpēju mācīšanos starp bibliotēkām un stiprinot gan katras bibliotēkas, gan nozares kapacitāti. Citējot Madonas gada pārskatā teikto: “Digitalizācijas process prasīs gan tehniski varošus, gan novadu pārzinošus, atbildīgus darbiniekus, bet bibliotekāri taču var visu!”

Nobeigums

Latvijā reģionu bibliotēkās vērojama būtiska izaugsme digitalizācijas jomā, kā arī bibliotēku interese un iesaiste digitalizācijā ir augusi. Samazinājies bibliotēku skaits, kas digitalizāciju neveic, tomēr īpaši mazākās novadu bibliotēkās saglabājas būtiski šķēršļi digitalizācijas uzsākšanai. Vērojams nozīmīgs pavērsiens digitālā satura centralizācijā, izteikta virzība saglabāt digitalizētos materiālus DKM platformā un padarīt tos pieejamus Digitālajā bibliotēkā, kas liecina par mērķtiecīgu virzību uz digitalizācijas kvalitātes celšanu un vienotas digitālās infrastruktūras veidošanu. Bibliotēkām svarīgi digitalizēt unikālus un vērtīgus lokālās kultūrvides materiālus mērķtiecīgi izvērtējot un atlasot saturu, būtiski palielinājies reģionu bibliotēku veidotā un saglabātā satura apjoms, pievēršot uzmanība metadatu veidošanas kvalitātei, līdz ar to arī audzis pieprasījums pēc praktiskām zināšanām digitalizācijā un metadatu veidošanā. Palielinājies arī profesionālā aprīkojuma apjoms bibliotēkās. Mērķtiecīgi tiek stiprināta reģionālā kapacitāte bibliotēkas veidojot par spēcīgiem reģionāliem digitālās kompetences centriem. Kopumā reģionu galveno bibliotēku darbībā vērojama dinamiska izaugsme ar skaidru virzību uz integrāciju nacionālajā digitālajā infrastruktūrā un kapacitātes attīstību.

www.digitalabiblioteka.lv

Aicinām lasīt:
Pārskats par digitalizāciju reģionu galvenajās bibliotēkās (2023)
Digitālā bibliotēka top kopā: Intervija ar Karīnu Banderi un Evu Ausēju (2024)
Digitālā bibliotēka: pieredze, izaicinājumi un iedvesma no Latvijas bibliotēkām (2025)
Latvijas publisko bibliotēku darba pārskati

Informāciju sagatavoja:
Eva Ausēja
LNB Digitālās attīstības departamenta
Digitālās bibliotēkas vadītāja
eva.auseja@lnb.lv