19.aprīlī Nīcgales pagasta tautas bibliotēkā atklāja  novadpētniecības izstādi “Nīcgales vecticībnieki laiku lokos”, lai izceltu un parādītu vecticībnieku pienesumu Latvijas kultūrvēsturei.

 

Novadpētniecības materiālu vākšana bibliotēkā par vecticībniekiem uzsākta 1999. gadā īstenojot KKF projektu “Nīcgales jaunatne garīguma mantiniece Daugavas krastā”. Apzinot kultūrvēsturisko mantojumu, tika intervēti un ierakstīti tā laika vecākās paaudzes vecticībnieku  “Jaunās “sādžas vecākie iedzīvotāji Matvejs Saveļjevs, Agaps Vasiļjevs, Klaudija Ļeonova dzīvesstāsti ,atmiņas un fotogrāfijas.

 

Nīcgales vēsturē vecticībnieki atstājuši spilgtas liecības. Klementijs Saveļjevs –latviešu strēlnieks piedalījies Brīvības cīņās un sargājis Latvijas valsts pirmo prezidentu Jāni Čaksti, Klaudija Ļeonova skolotāja, kas mācījusi Jaunās sādžas bērnus Daugavas skolā, tad strādāja Nīcgales astoņgadīgajā skolā un 20. gs.  70 gados bija Nīcgales ciema padomes Izpildkomitejas priekšsēdētāja.

 

Nodibinoties Nīcgales ciema bibliotēkai 1948. gadā pirmā bibliotekāre bija Feodosija Vasiļjeva un bibliotēkā strādāja līdz 1952. gadam strādāja.

 

Gatavojot materiālus izstādei, tika restaurētas senas fotogrāfijas no Jaunās sādžas iedzīvotāju personīgajiem arhīviem, daudzas no tām ir  liecības no 20. gs. 20.-30. gadiem.

 

Dzimtu pētnieks un grāmatu autors  Staņislavs Ružāns grāmatā ”Nīcgales zeme un ļaudis kopsaimniekošanas laikos” aprakstījis vecticībnieku dzīvi un darbu padomju varas gados.

 

Izstāde tapa sadarbībā ar Anfisu Smagari, kas apzina un vāc materiālus “Jaunās” sādžas iedzīvotājiem un gūst lielu atsaucību.

 

Informatīvo atbalstu sniedza Naujenes novadpētniecības muzejs.

 

P.s “Jaunās” sādžas labajam piemēram rodas sekotāji un uzsākta Nīcgales sādžu vēstures  apzināšana.

 

 

Informāciju sagatavoja:

Ruta Bogdanova

Bibliotēkas vadītāja