Pārrunājot dažādus iespējamos kultūras izcilības balvas piešķiršanas modeļus, Nacionālā kultūras padome vienojās par izcilības balvas veidošanu Kultūras ministrijas paspārnē, ko varētu piešķirt par nozīmīgiem starptautiska mēroga sasniegumiem. Plānots, ka pretendentus gada beigās varēs pieteikt valsts un pašvaldību iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas, un kandidātus trīs etapu vērtēšanas procesā izvērtēs nozaru padomes, Nacionālā kultūras padome un īpaša izcilības balvas komisija. Kultūras ministrija turpinās darbu pie balvas nolikuma un kritēriju detalizētas izstrādes, kā arī gatavos priekšlikumus jaunajām politikas iniciatīvām finansējuma piesaistei.

Nacionālā kultūras padome rosinās atjaunot Tēvzemes balvas tradīciju (1937. gada Ministru Kabineta likums par Tēvzemes balvu), līdz 2018. gadam pārdēvējot šajā vārdā Ministru Kabineta balvu, kā arī apsvērt īpašas stipendijas piešķiršanu par valsts starptautiskās reputācijas stiprināšanu ar kultūras palīdzību, balstoties uz veiksmīgo Igaunijas pieredzi, kur šādu stipendiju piešķir Ārlietu ministrija.

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta Prezidentūras publiskās diplomātijas un kultūras programmas vadītāja Selga Laizāne informēja par prezidentūras kultūras programmu. Tās mērķis ir parādīt Latviju kā uzticamu sadarbības partneri starptautiskajā apritē, pievilcīgu tūrisma galamērķi un valsti, kas pasauli spēj pārsteigt ar izcilu kultūras piedāvājumu. Kā norāda Selga Laizāne: „Prezidentūras kultūras programma būs vērienīgākā Latvijas kultūras izcilību prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas.”

Tā kā UNESCO ir pasludinājis 2015. gadu par Gaismas gadu, tas lieliski sasaucas ar prezidentūras pasākumu galveno norises vietu – Gaismas pili. Turklāt 2015. gads būs Raiņa un Aspazijas gads, tāpat tiks akcentēti vēl vairāki citi Latvijas kultūras dārgumi, t.sk. Dziesmu svētku tradīcija un tēlnieka Kārļa Zāles daiļrades mantojums, vērojot, kā šīs tradīcijas attīstās 21. gadsimtā, sasaucoties ar Latvijas prezidentūras ES Padomē vērtībām – iesaistīšanos, izaugsmi un ilgtspēju.

Ar kino nozares priekšlikumiem Latvijas Republikas simtgades programmai iepazīstināja Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma. Vēlākais, augustā plānots izsludināt filmu projektu konkursu Latvijas simtgadei. Kino nozare vēlas 2018. gadā dāvāt Latvijai piecas jaunas spēlfilmas, kas aptvertu pēc iespējas lielāku žanrisko daudzveidību – no vēsturiskām drāmām līdz jaunu režisoru debijas darbiem.

Nacionālās kultūras padomes sastāvā darbojas Kultūras alianses, Latvijas Pašvaldību savienības, Dziesmu un deju svētku padomes, kultūras pieminekļu aizsardzības nozares, Latvijas Kultūras darbinieku biedrības, Latvijas Rektoru padomes, Kultūras ministrijas nozaru konsultatīvo padomju un kultūras ministra uzaicināti sabiedrības pārstāvji. Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs ir Juris Dambis (“Laiks kultūrai”), priekšsēdētāja vietniece – Dace Bluķe (Latvijas Radošo savienību padome).