Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka rudens cēlienā savā krājumā iegādājusies grāmatas, kas veltītas mākslas dažādajām izpausmēm un tās nozīmei Latvijas kultūrvēsturē un šodienā. 
No nesen jauniegūtajām grāmatām priekšplānā liekama arhitektūras tēmai veltītā Mārtiņa Mintaura grāmata “Arhitektūras mantojuma aizsardzības vēsture Latvijā”. Kā saka grāmatas autors “arhitektūras mantojums ietver noteikta veida celtnes kā “dzīvas” pagātnes kultūras liecības, jo arhitektūras pieminekļi ir tā vēsturiskās apbūves daļa, kam sabiedrības uztverē ir īpaši svarīga nozīme.” Grāmatas ievadu sarakstījis pazīstamais arhitektūras speciālists Jānis Lejnieks. Grāmatas “nervs”, kas piesaista lasītāju uzmanību, ir fotoattēli ar celtnēm, kuras kara gados un dažādu citu spēku ietekmē mainījušas savu sākotnējo, bet šobrīd ieguvušas jaunu, vēl glītāku izskatu. Monumentālu darbu paveikusi Ginta Gerharde – Upeniece, strādājot pie grāmatas “Māksla un Latvijas valsts, 1918 – 1940”. Latvijas pirmās brīvvalsts laikā tapušas ne tikai tradicionāli ar mākslu saistītās gleznas. Te arī medaļa Sesto Latvju vispārējo dziesmu un mūzikas svētku piemiņai, gan piemineklis rakstniekam Augustam Deglavam. Stāstījums par pirmo latviešu mākslai veltīto muzeju dibināšanu, pirmajiem nozīmīgākajiem mākslas darbiem. Interesenti un pētnieki var pievērsties Brīvības pieminekļa tapšanas procesiem, muzeju attīstībai un visdažādākajām mākslas veidošanās darbībām, kur kopsavilkumi un attēlu paraksti ir atrodami arī franču valodā. Bibliotēkas krājumā arī cita veida grāmatas par mākslu kopumā. Interesentiem saistoša – E.H. Gombriha monogrāfija “Mākslas vēsture” un Sāras Torntones “Septiņas dienas mākslas pasaulē”. Mākslas nozaru plauktiņos atrodamas arī vērtīgas grāmatas sērijā “Latvijas mākslas klasika” – Līvija Endzelīna, Janis Rozentāls, Johans Valters, Kārlis Padegs un citas. Aicinām iepazīties ar mākslas pasauli, ieskatoties arī tiešsaistes avotos. Piemēram, glezniecībai veltīto emuāru – Mmic.lv, Latvijas mākslas vēsturei veidoto vietni Makslasvesture.lv un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājaslapu.

 

Viens no mākslas paveidiem ir vijoļspēle. Inese Žune piedāvā grāmatu “Vijole Latvijas mūzikas kultūras vēsturiskajā attīstībā”. Šī monogrāfija veltīta tiem, kuri padziļināti apgūst vijoļspēli vai pastiprināti interesējas par šo tēmu. Grāmatā aptverta ar vijoli saistītā atskaņotājmāksla, izglītība, instrumentu būve un vijoļliteratūra. Tāpat rodamas gudrības, kas attiecināmas uz vijoles spēli citu mūzikas instrumentu saimē, vijoļu darinātājiem, vijoli laukos un pilsētā, vijoli orķestros, vijoļu būvētājiem un kompozīcijām, kas veltītas tieši vijoles spēlei. Mūzikai pievērsies arī rakstnieks, kuru pazīstam pēc daiļliteratūras izdevumiem – Alesandro Bariko. Šoreiz piedāvājumā divi darbi vienā grāmatā – “Hēgeļa dvēsele” un Viskonsinas govis” (ar apakšvirsrakstu Pārdomas par kopto mūziku un moderno pasauli) un “Bēgošais ģēnijs” (ar apakšvirsrakstu Divi apcerējumi par Džoakino Rosīni muzikālo teātri). Tas ir nedaudz filozofisks autora skatījums uz mūziku, kas lasāms tiem, kuri to izprot, kuriem tā ir sirdslieta. Te ieskanas komponistu Mālera, Pučīni, Bēthovena meistarība.

Starp radošās nozares grāmatām tiek pārstāvēta arī teātra māksla ar grāmatu “Lida. Citādā”.  Jeb – prologs, epilogs, redzējumi par un dialogi ar aktrisi Lidiju Pupuri. Tās autore ir Ingrīda Stroda. Ar teātri saistīts arī kārtējais sējums ar nosaukumu “Gunāra Priedes dzīve un darbi” un citi skatuves mākslas meistaru dzīves gājumi, kurus lasot neizpaliek estētisks vai ētisks pārdzīvojums.

Māksla vai dažādu materiālu un nemateriālu procesu aprakstīšana vienmēr ir aktuāla un daudzveidīga savās izpausmēs un formā. Sagaidot jauno mācību gadu, īpaši aicinām ar mākslas literatūru iepazīties skolēnus un studentus, lai informācijas daudzveidībā un avotu atlasē rastu atbildes savas izglītības pilnveidei. Skatuves mākslā jaunā teātra sezona aicina ikvienu interesentu gan lasīt, gan skatīt kritikas un publikas novērtētas izrādes. Ulbrokas bibliotēkas lasītāju apmeklējumam oktobrī piedāvājam divas izrādes – Henriks Ibsens pasaulslavenā luga “Mežapīle” Elmāra Seņkova režijā un Māris Bērziņš “Svina garša”. Dramatizējuma autors un režisors Valters Sīlis. Rudens – tēlaini auglīgs tīrums jeb daudznozīmīga gara manta un spilgta kultūrvide. Uz tikšanos klātienes lasījumos!