Dzīvesgudrie, ar dziļu sirds inteliģenci apveltītie cilvēki, pasākumam atvēlētajās divās stundās, dalījās savā dzīves pieredzē, stāstīja par saviem vaļaspriekiem, kā arī atbildēja uz ļoti daudziem jautājumiem.

 

Sirmgalvji nāk no stiprām latgaļu ģimenēm, kurās darbs un dzīvesziņa bija pirmajā vietā, bet abus kopā saveda teātris ar Blaumaņa lugu “Ugunī”. Saļimons bija izrādes dalībnieks, bet Anna – skatītāja. Ieraugot vienam otru, dzīves ceļi vairs nešķīrās, bet savijās cieši kopā. Vēlāk abi strādāja Ciblas vidusskolā par pedagogiem – Anna mācīja bērniem krievu valodu un literatūru, bet Saļimons – fiziku. Ģimene audzināja dēlus, vadīja piemājas saimniecību.

 

Pasākuma laikā viņi vienojās interesantā, bet laikam, patiesā atziņā, ka tikai aizejot pensijā sākās īstā dzīve, jo tieši tad radās iespēja atvēlēt vairāk laika saviem vaļaspriekiem, kuru izrādās ir daudz.

 

Annas aizraušanās ir dzejas rakstīšana, tur viņa atklāj savas izjūtas, iekšējo pasauli, dabas skaistumu. Anna ir čakla grāmatu lasītāja, visvairāk viņai patīk grāmatas par ievērojamo cilvēku dzīvi. Un droši vien pats svarīgākais Annas vaļasprieks ir atbalstīt vīru. Savukārt Saļimons ir cilvēks ar zelta rokām, kā pats meistars smēja, viņam esot laba redzes atmiņa, liela spītība un interese izmēģināt visu jauno. Viņš ir viens no retajiem meistariem, kas atjaunoja sen aizmirstu arodu – peterņu pīšanu. Viņa pītās peternes ir populāras ne tikai Latvijā, bet pavisam nesen aizceļoja arī uz Angliju. Atpūtu un veldzējumu dvēselei Saļimons gūst dziesmā, tāpēc savus 60 dzīves gadus viņš ir veltījis dziedāšanai korī un pa šiem gadiem nav izlaidis nevienus Dziesmu svētkus.

 

Sirsnīga pasākuma atmosfēra palīdzēja “dzīvajām grāmatām” atvērt vairākas savas dzīves lappuses. Savukārt pasākuma dalībnieki it kā no jauna varēja iepazīt šos cilvēkus, kā arī smelt derīgus padomus savas dzīves jēgai.