Dators saprot cilvēku


Uzģenerēt tekstu no Excel tabulas, datu bāzes, vai diagrammām, uzdot datoram lasīt lielu tekstu kopumu un izvilkt no tā galveno domu – Grammatical Framework (GF) tehnoloģija un mašīnlasāmo valodas resursu kopums, ko apgūst LU vasaras skolas dalībnieki, to spēj paveikt. GF tehnoloģija ir ļoti plaša, kas ietver gan datorzinātni, gan valodniecību. Tradicionālās gramatikas grāmatas un vārdnīcas tiek pārrakstītas datoram saprotamos likumos un piemēros, no kuriem dators spēj saprast un radīt tekstu.

 

“Dators lasa un izsecina, kas [tekstā] ir galvenais un izstāsta mums. Tā ir kopsavilkuma ģenerēšana no tekstiem,” skaidro vasaras skolas organizators, LU Datorikas fakultātes docents un LU Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis.

 

GF aptver vairāk nekā 30 valodas, tajā skaitā latviešu valodu. Šobrīd mākslīgā intelekta pētnieki paplašina šo tehnoloģiju, lai aptvertu vairāk iespēju, un mēģina saskatīt mijiedarbību un balansu starp gramatikās un neironu tīklos balstītajām metodēm.

 

“Šīs sistēmas ir cilvēku asistenti, lai cilvēks varētu strādāt produktīvāk un radošāk, nevis nodarbotos ar “melno darbu”. To izdara datorsistēma, un tālāk cilvēks var nodarboties ar īsto analīzi,” norāda Grūzītis.

 

Dators runā

 

Starp vasaras skolas dalībniekiem ir dažāda līmeņa studenti – gan maģistranti, gan doktoranti, kā arī pieredzējuši pētnieki, profesori un pārstāvji no dažādiem uzņēmumiem. Piemēram, vasaras skolā piedalās Vācijas jaunuzņēmums “Mercury.ai”, kas nodarbojas ar čatbotu izveidi. Čatboti nepieciešami praksē dažādiem pakalpojumu sniedzējiem.

 

‘Piemēram, lai cilvēkam nebūtu nemitīgi jāatbild uz telefona zvaniem, tikpat labi mēs varam izveidot automātisku robotiņu, kas tipiskos jautājumus spēj saprast un atbildēt,” skaidro N. Grūzītis.

 

Savukārt vēl viens no vasaras skolas dalībniekiem Zviedrijas uzņēmums “Digital Grammars” nodarbojas ar precīzo mašīntulkošanu un datu stāstīšanu cilvēkiem. Jaunākais produkts pie kā uzņēmums strādā, ir asistents ambulancē. Tā kā Zviedrijā ir daudz imigrantu, lai pacienti spētu precīzi kritiskajā brīdī sarunāties ar ārstiem, uzņēmums ir izveidojis specifisku, ierobežotu, bet precīzu tulkošanas rīku, kuru izmanto ārsti saziņā ar pacientiem.

 

“Multiskola”

 

GF tehnoloģija ir izstrādāta Gēteborgas Universitātē Zviedrijā, un vasaras skolā lekcijas pasniedz pats tehnoloģijas autors Ārne Ranta (Aarne Ranta), kā arī viņa kolēģi un doktoranti, kas iesaistīti tehnoloģijas attīstībā. Lekcijas lasa arī citi pasniedzēji no dažādām valstīm, tajā skaitā no Latvijas.

 

Lekcijās skolas dalībnieki apgūst jaunu mācību vielu, kam seko praktiskie darbi. Vasaras skolas otrā nedēļa būs veltīta stāstiem par pētījumu projektiem un sasniegumiem šajā industrijā. Plānota arī vieslekcija no “Tildes”.

 

Vasaras skolas pēdējā dienā dalībnieki uzstāsies ar izveidotajiem mini projektiņiem. Piemēram, lietuviešu valodai šī tehnoloģija vēl nav pielāgota, tāpēc dalībniekiem no Lietuvas šī ir lieliska iespēja sākt digitālās gramatikas izstrādi savai valodai.

 

Vasaras skola ir laba iespēja popularizēt latviešu valodu, pārliecināts ir N. Grūzītis.

 

“GF galvenā priekšrocība ir multilingvālā tehnoloģija. Viss, ko kāds izstrādā tehnoloģijas ietvaros vienā valodā, ir relatīvi viegli pielāgojams citām valodām,” uzsver N. Grūzītis, norādīdams, ka dalībnieki savos multilingvālajos risinājumos būs motivēti iekļaut arī latviešu valodu.

 

Grūzītis šo vasaras skolu raksturo kā multikulturālu, multilingvālu un multinacionālu. Šāda vasaras skola jau notiek piekto reizi – pirmo reizi tā notika Gēteborgā, tad Barselonā, Bavārijā, Maltā un šogad Rīgā.

 

Vasaras skolu organizē LU Datorikas fakultāte sadarbībā ar LU MII Mākslīgā intelekta laboratoriju un pētniekiem no Gēteborgas Universitātes. Vasaras skolu finansiāli atbalsta Valsts izglītības attīstības aģentūra, Latvijas Universitāte, Digital Grammars AB, Mercury.ai, LETA un Mākslīgā intelekta laboratorija.

 

Par Latvijas Universitāti

Latvijas Universitātes vairāk nekā 140 īstenotās studiju programmas ir akreditētas. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.

 

 

Papildu informācija:

Antra Sprēde

Latvijas Universitāte

Komunikācijas un Inovāciju departaments

Redaktore

Tālrunis: (+371) 67033964

E-pasts: antra.sprede@lu.lv

 

Adrese: Raiņa bulvāris 19 – 341, Rīga, LV-1586

www.lu.lv, www.university.lv