Kā ziņots, Akadēmiskās bibliotēkas vadība nosūtījusi LU vēstuli, piedāvājot turpmāk darboties augstskolas paspārnē kā atsevišķa institūcija. Bibliotēkas pārņemšanai gan izvirzīti vairāki nosacījumi, tostarp vienotas bibliotēkas statusa saglabāšana un Misiņa bibliotēkas krājumu nedalāmība.
 
LU Senāta sēdē šo jautājumu plānots skatīt 29.jūnijā.
 
"Principā mums ir ļoti daudz kopīgu interešu un iespēju – šādā variantā mums labāk risinātos krājumu izvietošana, grāmatu pasūtīšana un komplektēšana," aģentūrai LETA atzina Muižnieks.
 
Piemēram, šobrīd Latvijas Universitātes bibliotēkai ir ļoti aktuāla Humanitāro zinātņu bibliotēkas pārvietošana. Šīs bibliotēkas ēka, kas atrodas Valdemāra ielā, ir avārijas stāvoklī, un no tās jāizvāc vairāki simti tūkstoši grāmatu, kurus patlaban nav kur likt, stāsta LU prorektors.
 
LU vadība arī vēlas, lai, pārņemot bibliotēku, valsts turpinātu vismaz daļēji dotēt tās uzturēšanu, un pagaidām nav ziņu no Izglītības un zinātnes ministrijas, ka valsts varētu pārtraukt to darīt. "Protams, valsts dotācijas tiek samazinātas, kas rada kavējumus, bet, tieši apvienojot mūsu un Akadēmiskās bibliotēkas iespējas, mēs šos zaudējumus varētu labāk pārdzīvot," uzskata Muižnieks.
 
LU vadība neiebilst arī pret bibliotēkas prasību to atstāt pašreizējās ēkās un nesaskata īpašas problēmas ar to apsaimniekošanu.
 
"Piemēram, ēka Lielvārdes ielā speciāli būvēta kā bibliotēka, un neesam domājuši, ka tur ar apkuri varētu būt kaut kādas problēmas," norāda Muižnieks, "varbūt jāapdomā vienīgi lasītavas jautājums."
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA