LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 9. apkopojums
Latvijas Radio iknedēļas raidījums “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500”, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), no 2022. gada februāra līdz 2024. gada decembrim 123 sēriju garumā caur ekspertu pētījumiem un vēstures avotiem izzināja, kā piecu gadsimtu garumā attīstījusies latviešu valoda un grāmatniecība, ietekmējot zināšanas, idejas un jaunradi Latvijā, tādā veidā stiprinot mūsu piederību Eiropas kultūrtelpai. Piecsimtgades kulminācijas gadā LNB un Bibliotēku portāls aicina bibliotekārus no jauna iepazīt izskanējušos raidījumus, regulāri publicējot apkopojumus.

Pētera I armijas veidotais Rīgas aplenkums 18.gadsimta sākumā izvērtās par dramatiski smagu pārbaudījumu gan ilggadējiem pilsētniekiem, gan neseniem iebraucējiem. Astoņi mēneši nemitīgas bombardēšanas noslēdzās ar Vidzemes muižniecības un arī pašas pilsētas infrastruktūras kapitulāciju. Kādi izdevumi un dokumenti par šo periodu liecina no iesaistīto puses, meklējam LU Akadēmiskajā bibliotēkā un Latvijas Valsts arhīvā raidījuma epizodē “Dokumentārās liecības par krievu karaspēka aplenkumu Rīgai 18. gadsimta sākumā”. Nākamajā sērijā “Vidzemes hernhūtiešu brāļu draudzes sākotne un piētiski noskaņotie mācītāji” dosimies uz Valmieru uzzināt, kur atradies skolotāju semināra ēku komplekss un ko paveikusi ģenerāliene Hallarte. Savukārt, epizodē “Otrais Glika Bībeles izdevums: to dēvē par īsto tautas Bībeli” stāsts par Glika Bībeles otro izdevumu. Kāpēc tas tik nozīmīgs, kas mainījies tulkojumā un kas to rediģējis? Būsim klāt arī Glika ozola stādīšanā pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas. 1753. gadā Viļņā izdotā “Evangelia toto anno“ jeb “Evaņģēliji visām gada svētdienām un svētku dienām, kurus saskaņā ar veco baznīcas ieražu ir parasts lasīt priekšā Livonijas latviešiem“ ir pirmais vietējo mācītāju mēģinājums iztulkot latgaliski Jaunās Derības tekstus un lūgšanas, poļu rakstībā atveidot augšzemnieku izloksni. Epizodē “1753. gadā izdoto “Evangelia toto anno” uzlūko kā latgaliešu rakstu valodas pamatu” uzzināsim vairāk. Bet epizodē “Vācu valodnieks un mācītājs Jakobs Lange – izdevuma “Latviešu Ārste“ radītājs” dodamies uz Smilteni un sekojam vācu tautības valodnieka, tulkotāja un mācītāja Jakoba Langes gaitām. Viņš latviešu kultūras vēsturē zināms kā pirmā periodiskā izdevuma “Latviešu Ārste” radītājs.
No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.
Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 5. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 6. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 7. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 8. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 9. apkopojums
Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv