Rīgas pilsētas bibliotēka bija Kristofa Hāberlanda un Johana Kristofa Bērensa veltījums savai pilsētai 18. gadsimta izskaņā. Kāda bija ideālās bibliotēkas vīzija un kādas avangardiskas idejas iekļautas nama arhitektūrā, skaidrojam raidījuma “Grāmatai pa pēdām” epizodē “Rīgas pilsētas bibliotēkas pirmsākumi 18. gadsimta izskaņā”. Rīgas pilsētas teātris un tā afišas 18. un 19. gadsimta mijā. Pārlapojam unikālo afišu kolekciju un izzinām, kādi iestudējumi un koncerti priecējuši turīgos rīdziniekus un kādi slaveni mūziķi viesojušies teātrī. Sērijā “Arī afišas var lasīt kā grāmatu. Rīgas pilsētas teātra vēsture” spriežam arī, uz ko publika gāja vairāk – uz Vāgnera mūzikas koncertiem vai blusu cirku. Raidījuma epizodē “Johans Gotfrīds Mītelis: caur notīm un vēstulēm izzinām komponista rokrakstu” vēršam skatu mūzikas un nošu virzienā. 18. gadsimta otrās puses Rīgas mūzikā spožākais vārds ir komponists Johans Gotfrīds Mītelis, kurš šodien iekļauts Latvijas Kultūras kanonā. Caur līdz šodienai saglabātajām Mīteļa notīm un vēstulēm izzināsim komponista neparasto rokrakstu mūzikā un dzīvē un viņa atstātās pēdas Rīgas kultūrā. Savukārt, epizodē “Nepareizais aristokrāts” – precīzais kartogrāfs grāfs Ludvigs Augusts Mellīns” iepazīstam “aristokrātu” – grāfu Ludvigu Augustu Mellīnu. Skaidrojam, kāpēc latviešu zemnieki viņam vēlējušies uzcelt pieminekli, un šķirstām Mellīna būtiskāko dzīves veikumu – Vidzemes un Igaunijas atlantu. Sērijā “18. gadsimts grāmatu drukas nozarē nāk ar vairākiem būtiskiem izgudrojumiem” ielūkojamies maz zināmajā, bet svarīgajā grāmatu iespiešanas procesā 18. gadsimtā, kad dienasgaismu ieraudzīja arvien vairāk grāmatu arī latviešu valodā. Pētām, kur tās drukāja, kas drīkstēja drukāt, kā atšķīrās iespiedēji un izdevēji, un galu galā – kādus 18. gadsimtā izgudrotus drukas principus nenojaušot izmantojam arī šodien.

No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 5. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 6. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 7. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 8. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 9. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 10. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 11. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 12. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 13. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 14. apkopojums

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv