Par pirmo latviešu vēstures stāstnieku Frīdrihu Bernhardu Blaufūsu un viņa latviešu valodā sarakstīto Vidzemes vēstures apcerējumu, arī par to, ko pētniekiem vēl izdevies atrast par Blaufūsu Brāļu draudzes arhīvā Hernhūtē stāsts raidījuma sērijā “Stāstnieks Frīdrihs Bernhards Blaufūss un viņa sarakstītā Vidzemes vēstures grāmata”. Par “Ziemeļu magu“ dēvētais vācu rakstnieks, filozofs, mistiķis Johans Georgs Hāmanis bija Imanuela Kanta sarunu biedrs, latviešu tautasdziesmu pierakstītāja Johana Gotfrīda Herdera iedvesmotājs. Stāsts epizodē ““Ziemeļu mags“ un Kanta sarunu biedrs – Johans Georgs Hāmanis” šoreiz ne tik daudz par konkrētu grāmatu, bet gan par tām idejām, kas valdīja Vācijas un arī Baltijas mācīto vīru vidē 18. gadsimtā. Raidījumu ciklā “Grāmatai pa pēdām” esam nonākuši līdz 18. gadsimta beigām. Iepriekšējā stāsta galvenais varonis, vācu filozofs un rakstnieks Johans Georgs Hāmanis bija garīgais skolotājs filozofam un pirmajam latviešu tautasdziesmu apkopotājam Johanam Gotfrīdam Herderam, par kuru stāstīsim šajā reizē. Nemēģinot vienā raidījumā izstāstīt visu par Herdera mantojumu, epizodē “Johana Gotfrīda Herdera nospiedumi latviešu kultūrā: pirmais pamana tautasdziesmu nozīmi” pievērsīsimies viņa paša tolaik varbūt pat neapzinātajam devumam latviešu valodas un kultūras attīstībā, pirmajam pamanot latviešu tautasdziesmu nozīmi un vērtību. Vācbaltu dzejniece un publiciste Elīza fon der Reke, viņas sacerēti garīgi dzejoļi, ceļojumu apraksti, memuāri un ziņojums par krāpnieku Kaliostro ir liecība neparastai Apgaismības laika sievietei. Sērijā “Elīza fon der Reke – dzejniece un literāte, neparasta Apgaismības laika sieviete” dosimies arī uz Jelgavu, jo Elīza nāk no Mēdemu dzimtas. Nākamajā sērijā šoreiz dodamies pa Johana Kristofa Broces pēdām, izzinām viņa atstāto mantojumu rokrakstu un zīmējumu tradīcijā un mēģinām saprast, kā “Johana Kristofa Broces mantojums mūsdienās joprojām palīdz arhitektiem”.

No 2021. līdz 2025. gadam LNB aicina atzīmēt latviešu grāmatniecības piecsimtgadi. 1525. gadā iespieda pirmo grāmatu latviski un tas aizsāka latviešu grāmatu kultūras attīstību piecu gadsimtu garumā. Latviešu grāmatu kultūra kļuva par vienu no nācijas stūrakmeņiem, tādēļ latviski rakstītā un grāmatā iespiestā vārda vēsture ir Latvijai un latviešiem nozīmīgs laiks, kuru cildinām tagad, 500 gadus pēc pirmās grāmatas tapšanas.

Aicinām lasīt:
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 1. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 2. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 3. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 4. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 5. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 6. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 7. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 8. apkopojums
LNB un Bibliotēku portāls aicina no jauna doties “Grāmatai pa pēdām”: 9. apkopojums

Informāciju apkopoja:
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Bibliotēku attīstības centrs
Attīstības departaments
Latvijas Nacionālā bibliotēka
anna.iltnere@lnb.lv