Piramīdu teksti, mūmijas, ēģiptiešu rakstu piemineklis Mirušo grāmata ir bieži elementi. literārajos un kino darbos gan senākos, gan mūsdienu. Varētu pat teikt, ka autori ekspluatē intriģējošo tēmu. Priekšstatus par Seno Ēģipti bieži vien  veido zinātnes nepārbaudīti fakti. Tādēļ iepriecinoši, ka 2011. gadā nāca klajā Latvijas Universitātes  Akadēmiskā apgāda izdevums “Senās Ēģiptes rakstu dārgumi. No Piramīdu tekstiem līdz Mirušo grāmatai”. Grāmatas autors ir ģeoloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes profesors Valdis Segliņš. Viņa oriģinālpētījums ir viens no pirmajiem Latvijā izdotajiem plaša apjoma informācijas avotiem par ēģiptiešu rakstu un reliģijas vēsturi. Tas papildina zināšanas, ko sniedz 2008. gadā izdevniecības “Tapals” izdotā Jāņa Klētnieka grāmata “Mūžības valdnieki”. V.Segliņa grāmata ieguva grāmatu mākslas balvu “Zelta ābols” konkursā “Zelta ābele 2011”.

Rakstītais vārds mūsdienās ir piejams visiem, bet Senajā Ēgiptē — kā uzskata vairums ēģiptologu — lasīja tikai 0,4% iedzīvotāju. Senajā ēģiptiešu valodā neviens nerunā jau vismaz  divus tūkstošus gadu,  tomēr gan popkultūras līmenī, gan zinātnē un mākslā Senās Ēģiptes kultūras brīnumi  turpina pārsteigt gan grāmatu lasītājus, gan kino, televīzijas vērotājus. Pārsteidzoši, bet pasaules zinātne un kultūra vēl joprojām dzīvo tiešā vai nosacītā Senās Ēģiptes sasniedumu ietekmē.

Rakstības prasmes senajā Ēģiptē tika apgūtas ap 3600—3200g.p.m.ē., bet daži pētnieki uzskata, ka tas noticis  ap 4000g.p.m.ē. Daudzi piemēri liecina, ka mūsdienu zināšanu organizācijas principi atnākuši pie mums caur gandrīz četriem tūkstošiem gadu no Senās Ēģiptes. Piemēram, Ēģiptē tika izstrādāts alfabēts. Noteikti to laiku pareizrakstības likumi. Tomēr ir arī ļoti būtiskas atšķirības, kas šķir mūsdienu rakstīto vārdu no seno ēģiptiešu hieroglifiem: ēģiptiešu valodā hieroglifu un citu veidu raksts tiek saukts “mdwt ntr” — “dieva vārdi”. Terminu hieroglifs ieviesa Svētās Romas impērijas laika kristiešu vajāšanu perioda moceklis, bīskaps Aleksandrijas Klements (dzīvojis ap 150 miris ap 215) veidojot salikteni no grieķu valodas vārdiem  hieros (svēts) un glyphē (gravējums, grebums). Tātad, arī jēdziena hieroglifs izcelsme kārtējo reizi apliecina: Senajā Ēģiptē vārdu uzskatīja par svētumu — ja cilvēka vārds tika ievainots — ievainots bija pats cilvēks. Ēģiptē lietoja arī citus rakstības veidus, bet hieroglifus atšifrēja  franču zinātnieks Fransuā Šampolions 1882. gadā. Viņš pamatojās uz pieņēmumu, ka ēģiptiešu hieroglifi apzīmējuši ne tikai veselus vārdus, bet arī atsevišķas zilbes un pat skaņas. Tomēr ir joprojām neatbildēti jautājumi: piemēram, vai senās rakstu zīmes ir saistītas ar domāšanas veidu un ir domas grafiskā veidolā? Vai arī tās ir simbolu virknējumi, kuros noteicošais ir estētiskais elements? Vērojot ēģiptiešu rakstus, jāsecina, ka tie ir mākslinieciski augstvērtīgi. Kā izskaidrot faktu, ka gadu gaitā progresēja stilizācijas pakāpe, ja tā laika rakstveži un mākslinieki prata precīzi reālistiski attēlot priekšmetus?  Ēģiptiešu senajos rakstos attēlam ir ļoti liela nozīme: tie nav atveidi dažādos stilos, bet ir svēti, cieši saistīti ar autora reliģisko pārliecību un savas esības izpratni.

Ja Jūs interesē seno ēģiptiešu rakstītā vārda noslēpumi, reliģija un citas Ēģiptes kultūras izpausmes, esiet mīļi aicināti uz “Gūtenberga galaktiku” 6. decembrī plkst.15.00 Latvijas Nacionālās bibliotēkas Izstāžu zālē. Jūs gaida  tikšanās ar seno kultūru pētnieku, Dr.geol. Valdi Segliņu. Viņš ir arī citu fascinējošu pētījumu autors: 2012. gadā LU Akadēmiskajā apgādā  nāca klajā viņa grāmata “Megalīti. Pasaule. Latvija”. Ja vēlaties uzzināt visjaunāko par vissenākajiem laikiem, tiksimies!