LBB: Neļausim sagraut Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas! 

 

LR Ministru kabineta (MK) 10. februāra sēdē tika izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) informatīvais ziņojums "Par likumu un Ministru kabineta noteikumu normu, kas paredz dažādas sociālas un cita veida garantijas, pārveidošanu no imperatīvām par rekomendējošām". Ziņojumā bija ietverta Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) prasība svītrot "Bibliotēku likumā" 17. panta sesto daļu – ka bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvus nosaka MK, kā arī atcelt vai grozīt saskaņā ar šo likumu izdotos MK noteikumus Nr. 415 "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi", nosakot, ka tiem ir tikai ieteicošs raksturs.

 

Pēc LPS domām, šādi grozījumi palīdzētu īstenot "Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības 2009. gada domstarpību un vienošanās protokolā" ietvertās LPS prasības par 0,87 miljonu latu finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta pašvaldību publiskajām bibliotēkām, lai varētu izpildīt MK noteiktos finansēšanas normatīvus, – pašvaldībām šādu iespēju neesot.

 

RAPLM ziņojumā arī norādīts, ka Kultūras ministrija (KM) šos priekšlikumus neatbalsta, jo LPS jau kopš 2005. gada izvirza ikgadēju prasību par 0,87 miljonu latu piešķiršanu no valsts budžeta, taču nekad nav iesniegusi aprēķinus par šāda finansējuma pamatotību.

 

KM organizētās bibliotēku akreditācijas gaitā tiekoties  gan ar publisko bibliotēku, gan pašvaldību vadītājiem, Latvijas Bibliotēku padomes Publisko bibliotēku akreditācijas komisija nav konstatējusi pašvaldību nespēju izpildīt minētos MK noteikumus. Nav saņemti arī ierosinājumi izdarīt grozījumus attiecīgajos normatīvajos dokumentos. Tieši otrādi – šis normatīvais regulējums uzsvērts kā viens no svarīgākajiem bibliotēku attīstības veicināšanā. "Bibliotēku likuma" un ar to saistīto normatīvo aktu pozitīvā loma nozares attīstībā norādīta arī MK apstiprinātajās ilgtermiņa politikas pamatnostādnēs "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015. gadam. Nacionāla valsts".

 

Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) atbalsta KM pozīciju un uzsver, ka kopš minēto MK noteikumu stāšanās spēkā pieaugusi bibliotēku finansēšanas pozitīvā dinamika. Valsts atbalsts (Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas projekts), kā arī ES struktūrfondu un citu finanšu līdzekļu piesaiste (Geitsu fonda un Latvijas valsts kopprojekts "Trešais tēva dēls") palīdzējusi bibliotēkām nodrošināt šo MK noteikumu izpildi.

 

Pašvaldību publisko bibliotēku attīstībai – īpaši jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā – pēdējos gados ieguldīti gandrīz 23 miljoni latu (Latvijas valsts, Geitsu fonda, ES fondu līdzekļi). To finansējums no pašvaldību budžetiem laikā no 2003. līdz 2007. gadam pieaudzis vairāk nekā divas reizes un 2007. gadā sastādīja 14,3 miljonus latu.

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas apkopotie statistiskie dati par bibliotēku darbu 2007. gadā (ziņas par 2008. gadu tiks iesniegtas šī gada martā) liecina, ka 2007. gadā pašvaldību publiskajās bibliotēkās jaunu grāmatu un citu izdevumu iegādei izlietoti 1,73 miljoni latu – vidēji 0,76 lati uz vienu iedzīvotāju. Tas vairāk nekā divas reizes pārsniedz MK noteikumos paredzēto minimālo finansējuma normatīvu – ne mazāk kā 0,30 lati uz vienu iedzīvotāju.

 

Saskaņā ar "Bibliotēku likumu" kopš 2007. gada Latvijas pašvaldībām tiek piešķirta dotācija datortehnikas uzturēšanai un bezmaksas interneta nodrošināšanai publiskajās bibliotēkās (2007. gadā – 0,59 milj. Ls, 2008. gadā paredzēti 0,94 milj. Ls, 2009. gadā ieplānoti 403 790 Ls).

 

2007. gadā pašvaldību publisko bibliotēku kopējie izdevumi bija 14 288 872 lati jeb 0,9% no pašvaldību pamatbudžetu kopējiem izdevumiem (1 454,5 milj. Ls). 2009. gadā pašvaldību pamatbudžetu izdevumiem plānoti 1 588,0 miljoni latu. Sākotnēji prognozētais pašvaldību publisko bibliotēku budžets 2009. gadā – 14,3 miljoni latu. Ņemot vērā valsts ekonomisko stāvokli un pašvaldību publisko bibliotēku izdevumu samazinājumu caurmērā par 20%, to budžetu kopapjoms 2009. gadā varētu būt 11,5 miljoni latu. Salīdzinoši tas ir pat lielāks nekā pašvaldību publisko bibliotēku budžets 2006. gadā (10,2 milj. Ls), kad pamatos tika nodrošināta MK noteikumu "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi" izpilde. Tas nozīmē, ka arī samazinātā 2009. gada budžeta ietvaros finansēšanas minimālie normatīvi ir izpildāmi un nav pamata MK noteikumus pārveidot par ieteikumiem vai iesaldēt "Bibliotēku likumā" un MK noteikumos ietvertās normas. Tas būtu drauds pašvaldību bibliotēkām finansiālā ziņā atkrist atpakaļ pagājušā gadsimta 90. gadu sākuma līmenī, nespēt pilnvērtīgi izmantot VVBIS, Geitsu fonda u.c. projektu ieguldījumus bibliotēku attīstībā un nonākt situācijā, kad bibliotēku darbībai nepieciešamos finanšu līdzekļus piešķirtu pēc atlikuma principa, pieņemot lēmumus subjektīvi, nerēķinoties ar MK noteikumos ietvertajām minimālajām bibliotēku finansēšanas prasībām.

 

Ekonomiskā krīze nav iemesls, lai ierobežotu pašvaldību publisko bibliotēku kā informācijas, zināšanu, kultūrvides un sociālo komunikācijas centru funkcijas. Bibliotēkām ir nepārvērtējama nozīme cilvēku potenciāla attīstībā. Savukārt cilvēku potenciāls ir izšķirošais faktors, lai kopīgi pārvarētu krīzi un turpinātu gaismas ceļu.

 

Atbalstot KM pozīciju, LBB kategoriski noraida LPS ierosinājumu atcelt "Bibliotēku likumā" 17. panta sesto daļu  un attiecīgi atcelt vai grozīt MK noteikumus "Bibliotēku darbībai nepieciešamā finansējuma normatīvi".

 

Latvijas Bibliotekāru biedrības valde