Latvijas Universitātes Bibliotēkas ēka atdzimusi jaunā veidolā
Pirmdien, 28. janvārī, Rīgā, Kalpaka bulv. 4, notiks vēsturiskās Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas renovēto telpu, kurās turpmāk darbosies jaunais LU L.V.Kerkoviusa nams: Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumu centrs un Bibliotēka, svinīgā prezentācija.
Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstam, LU realizējusi divus projektus ar mērķi pilnveidot humanitāro un sociālo zinātņu pētniecības aprīkojumu un izveidot to darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm.
“Līdz ar Kerkoviusa nama renovāciju ne tikai LU Bibliotēka ieguvusi otro elpu, savu otro piedzimšanu piedzīvojis valsts nozīmes arhitektūras piemineklis – sava laikmeta garīgās un laicīgās dzīves liecinieks, kas turpmāk būs mājvieta arī Universitātes humanitāro zinātņu institūtiem. LU Bibliotēka jau septiņdesmit gadus ir rūpīgi glabājusi mūsu pagātnes kultūras mantojumu, tāpēc Universitātes un Rīgas pilsētas pienākums ir rūpēties, lai arī turpmāk tas tiktu pienācīgi godāts un nodots nākamajām studentu, mācībspēku un pētnieku paaudzēm,” pārliecināts Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.
Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss bija ietekmīgs un cienījams Rīgas pilsonis – rātskungs, pilsētas galvas biedrs, vēlāk arī Rīgas pilsētas galva (1890 – 1901), Rīgas goda pilsoņa titula īpašnieks, pilsētas gleznu galerijas priekšsēdētājs un Rīgas mākslas muzeja celtniecības iniciators. L.V.Kerkoviusa laiks Rīgā iezīmējās ar strauju rūpniecības uzplaukumu, iedzīvotāju skaita pieaugumu un tā radīto celtniecības bumu. Ar viņa atbalstu notika pārdomātā Bulvāru loka apbūve un parku izveide, daudz izdarīts Rīgas labiekārtošanā.
L.V.Kerkoviusa savrupnamu viņa deviņu bērnu ģimenei projektējis Vidzemes guberņas arhitekts Jānis Fridrihs Baumanis. Ēkas projekts ir datēts ar 1874. gadu, bet tā celta līdz 1878. gadam. Trīsstāvu ēka veidota izteiksmīgās neogotikas formās, sekojot neogotikas stila piļu asimetriskajai uzbūves shēmai.
Nonākot Latvijas Universitātes pārziņā 20. gadsimta 40. gados, V.L.Kerkoviusa savrupmāja saglabāja sava bijušā īpašnieka garīgos centienus – ēkā mājvietu atrada LU Bibliotēka, kas 70 gados kļuvusi par atzītu un iecienītu darba vietu ne tikai studentiem un profesoriem, bet arī citu valstu pētniekiem, Latvijas biznesa pārstāvjiem un Rīgas iedzīvotājiem.
Tagad valsts nozīmes arhitektūras piemineklis ir renovēts, bet sētas būvju vietā uzcelta jauna ēka, kurā turpmāk mājvietu radīs vairāki LU zinātniskie institūti. Pēc restaurācijas vēsturiskajā ēkā apskatāmas greznas pildiņu divviru durvis ar kokgriezumu aplikāciju, koka paneļi ar ArtDeco stila dekoratīvām apmalēm, vēsturiskā parketa fragmenti, krāsainas flīzes vestibilā, izcils 19.gadsimta beigu interjeru kultūras paraugs – polihromā interjera krāsojums saimnieka kamīna istabā, kāpņu telpas un vestibila krāsojumi, unikālās vītņveida kāpnes un citi interjera elementi.
LU Bibliotēkas ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 4, rekonstrukcija tika veikta no 2012. gada 13. aprīļa līdz 2013. gada 15. janvārim saskaņā ar projektētāja SIA “Arhitekta L.Šmita darbnīca” izstrādāto tehnisko projektu. Rekonstrukcijas darbu ar restaurācijas elementiem būvuzraudzību nodrošināja SIA “Celtniecības kvalitātes aģentūra”, autoruzraudzību – SIA “Arhitekta L.Šmita darbnīca”.
Renovācijas darbu kopējās izmaksas ir 2 603 657 lati, tai skaitā ERAF projekta “Latviešu valodas, kultūrvēsturiskā mantojama un radošo tehnoloģiju valsts nozīmes pētniecības centra zinātnes infrastruktūras attīstība” līdzekļi 1 123 336 lati (ERAF līdzfinansējums1 005 386 lati un LU finansējums 117 950 lati), projekta “Valsts nozīmes pētniecības centra sociālekonomiskā un sabiedrības vadībā zinātnes infrastruktūras attīstība” līdzekļi 1 059 901 lati (ERAF līdzfinansējums 948 612 lati un LU finansējums 111 289 lati) un LU pašas finansējums 420 419 lati.
Par Latvijas Universitāti
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un ir lielākā un tradīcijām bagātākā augstākās izglītības iestāde Latvijā. Pašlaik Latvijas Universitātē studē vairāk nekā 16 000 studentu. Tās 13 fakultātēs un 21 institūtā strādā mūsu valsts vadošie speciālisti dabas, humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Universitātes darbības mērķis ir kļūt par starptautiski atzītu Eiropas un pasaules nozīmes zinātnes universitāti, dodot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.
Vienošanās
Nr. 2011/0042/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/008
Nr. 2011/0039/2DP/2.1.1.3.1/11/IPIA/VIAA/009
Seko Latvijas Universitātei:
www.twitter.com/universitatelv