LR Izglītības un zinātnes ministrijai,
LR Kultūras ministrijai,
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai,
Latvijas izglītības vadītāju asociācijai,
masu mēdijiem
 
                        
Laikā, kad valstī tiek meklētas visdažādākās iespējas taupīt, lai jebkura tautsaimniecības nozare pastāvētu un funkcionētu ar tai piešķirtajiem līdzekļiem, visai ievērojamas pārmaiņas gaida arī izglītības jomā strādājošos, tai skaitā, skolu bibliotēkas bibliotekārus.
Latvijas mazajās skolās līdz minimumam tiek samazinātas bibliotekāru slodzes vai bibliotēkas tiks slēgtas pavisam. Darbs ar mācību grāmatām kā padomju laikā tikšot organizēts sabiedriskā kārtā. Tas nozīmē, ka mazajās skolās valsts investētos līdzekļus mācību grāmatu iegādei pārraudzīs sabiedriskā kārtā? Protams, par visu, kas notiek skolā, atbild skolas direktors. Arī par to, ka skolā ir izdarīta izvēle liegt skolēniem "Izglītības likumā" paredzētās tiesības izmantot skolas bibliotēku un piekļūt jebkura veida informācijai mācību vajadzībām.
Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas un Starptautiskās Bibliotēku Asociācijas Federācijas sagatavotajā Skolu bibliotēku manifestā (ratificēts 2000. gadā) teikts:
"Skolas bibliotēkai ir būtiska nozīme ilgtermiņa izglītības, kā arī jebkurā informācijas nodrošināšanas, ekonomikas, sociālās vai kultūras attīstības stratēģijā. Vietējo, reģionālo un nacionālo varasiestāžu pienākums ir gādāt par atbilstošu likumdošanu un politiku. Skolas bibliotēkām jānodrošina atbilstošu un nepārtrauktu finansējumu kvalificētiem darbiniekiem, krājumiem, aprīkojumam. Tām jāstrādā bez maksas.
Ja skolas bibliotēka tiek apvienota ar cita veida bibliotēku (piemēram, publisko bibliotēku), jāņem vērā un jānodrošina skolas bibliotēkas īpašo mērķu un uzdevumu īstenošana."
Skolu bibliotēku darbinieki izprot taupības režīma nepieciešamību, krīzes laikā atsakoties no projektu izstrādes un līdzdalības tajos, taču mācību process nevar notikt bez mācību grāmatām, kuru saglabāšanai tagad jāvelta īpaša uzmanība, nevar notikt bez uzziņu literatūras un interneta iespēju izmantošanas informācijas iegūšanai, bez citu bibliotēku resursiem, par kuriem ziņas var iegūt kopkatalogos. Šos pakalpojumus var sniegt skolas bibliotekārs.
Skolu bibliotēku slēgšanas rezultātā:
  • Skolas bibliotēka tiks izslēgta no Kultūras Ministrijas (turpmāk KM) Bibliotēku reģistra.
     
  • Tas nozīmē, ka skolai jāatgriež atpakaļ v/a "Kultūras informācijas sistēmas" īstenotā projekta Valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas investēto līdzekļu ietvaros saņemtie datori.
     
  • Skolās, kurās būs slēgtas bibliotēkas, vairs nebūs iespēja pievienoties kopējai valsts bibliotēku kopkatalogu sistēmai.
     
  • Skolēniem tiks liegta iespēja apgūt informācijas ieguves un patstāvīgas mācīšanās iemaņas, attīstīt un stiprināt paradumu un prieku lasīt, kritiski novērtēt informāciju neatkarīgi no tās iegūšanas veida, nodrošināt pieeju vietējām, rajona vai valsts mēroga informācijas krātuvēm.
     
  • Tiek pārtraukts darbs pie uzskaites atbilstoši valstī pieņemtajiem standartiem, kas līdz šim tika stingi kontrolēta. Rezultātā notiek iepriekš saņemto materiālo vērtību izsaimniekošana.
     
  • Ja skolās nebūs arī interešu izglītības un pagarinātās dienas grupas, tad skolas bibliotēkas slēgšana skolēniem liegs saturīga brīvā laika pavadīšanas iespēju.
Latvijas Skolu bibliotekāru biedrības (turpmāk LSBB) statūtu sadaļā 3.2.1. teikts, ka LSBB aizstāv skolu bibliotekāru profesionālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses, tāpēc ar šīs vēstules starpniecību aicina ņemt vērā minēto skolu bibliotēku likvidēšanas seku radīto zaudējumu nodarījumu valstī kopumā un rast nepieciešamos līdzekļus skolu bibliotēku darba nodrošināšanai. LSBB aicina izvērtēt rīcības seku iespējamo ietaupījumu salīdzinājumā ar iespējamajiem zaudējumiem nākotnē.
 
Atklātās vēstules publicēšanu šādā redakcijā atbalstīja Latvijas Bibliotekāru biedrības 13.konferences dalībnieki 15. aprīlī.
 
LSBB valdes vārdā LSBB priekšsēdētāja Inita Lūka
Tālr.: 29182395