“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Rīgas 814. gadskārtas svētku nedēļā Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina rīdziniekus, pilsētas viesus un citus interesentus doties aizraujošā pastaigā pa Rīgas vēstures ceļiem.
Pateicoties Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē atbalstam, LNB uzsākusi sadarbību ar interneta tehnoloģiju uzņēmuma “Google” elektronisko muzeju jeb kultūras institūta digitālo platformu. Tādējādi tās lietotājiem šobrīd ir iespēja virtuāli apskatīt LNB izstādes “Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem” attēlus, kas Rīgas-Eiropas kultūras galvaspilsētas programmas ietvaros 2014. gada rudenī bija eksponēti Gaismas pilī.
Digitālajā izstādē iespējams aplūkot unikālus vēsturiskos materiālus no LNB krājuma – Rīgas kartes, dokumentus, zīmējumus un fotogrāfijas no 18. gs. līdz 20. gs. sākumam, piedāvājot daudzveidīgu un netradicionālu ieskatu piecās tematiskajās jomās, kas veidoja Rīgas vaibstus pirms Pirmā pasaules kara: “Pilsēta aug”, “Rīdzinieki ir tik dažādi”, “Rīdzinieki piedalās politikā”, “Rīgai 700”, “Rīgas spožums un ēnas”.
Ekspozīcija ir mēģinājums ielūkoties dinamiskajā, daudzveidīgajā, etniski un kultūras ziņā raibajā pilsētas dzīvē līdz 1914. gadam, kad Eiropā sākās Pirmais pasaules karš. 19. gs. Rīgas stāsta noslēgums – cezūra, skaļš un asiņains, bēgļu ceļiem piepildīts klusuma periods, kad metropole pie Daugavas krastiem sastingusi nāves bailēs un rīdzinieku sāpēs. Izstāde noslēdzas ar lappusi no kādas skolnieces dienasgrāmatas, kurā lasāms: “1914. gada 20. jūlijs. Vācija pieteica Krievijai karu.”
Izstāde tapusi ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, nodibinājuma “Rīga 2014”, Frīdriha Eberta fonda, “Live Rīga” un “Arctic” Paper atbalstu.
Izstādes projekta vadītājas: Marta Dziļuma un Kristīne Liniņa (LNB).
Koncepcijas veidošanā un tekstuālā materiāla izveidē brīvprātīgu atbalstu sniedzis Dr. art. Deniss Hanovs.
Virtuālā ekspozīcija latviešu un angļu valodā pieejama:
http://ej.uz/LNB_Google_muzejs_LV
http://ej.uz/LNB_Google_muzejs_ENG
“Google” kultūras institūts radīts, lai interneta lietotājiem dotu iespēju baudīt mākslas bagātības, pētīt vēsturiskiem notikumiem veltītas izstādes, neklātienē izstaigāt muzejus, skatīt antīkās un modernās pasaules arhitektūras pieminekļus. Tādējādi šie materiāli ne tikai kļūst pieejami mūsdienu cilvēkiem, bet saglabājas arī nākamajām paaudzēm.
