Pēdējos gados Eiropas akadēmiskajā telpā jaunu aktualitāti ir ieguvušas 18. gadsimta vācu filozofa Johana Gotfrīda Herdera idejas par kultūru, nāciju un valodu. Par to, ka apgaismības laikmeta teksti vēl aizvien palīdz skaidrāk domāt par mūsdienu problēmām, var pārliecināties divos nozīmīgos pētījumos, kas tapuši pērn. 2023. gadā apgādā “Cambridge University Press” nāca klajā Tartu Universitātes profesores Evas Pīrimē monogrāfija “Herders un apgaismības politika”, savukārt Berlīnes Humboltu universitātē Kaspars Renners aizstāvēja doktora disertāciju “Herders Rīgā: agrīno filozofisko, homilētisko, pedagoģisko un estētisko rakstu konstelācija”. Abos šajos darbos uzmanība pievērsta laikam, kuru Herders pavadīja Rīgā – tajā nobrieda un attīstījās virkne būtisku atziņu, kas vēlāk guva atspoguļojumu viņa filozofiskajos darbos.

Herdera saikne ar Rīgu un Latvijas vieta uz apgaismības laikmeta Eiropas intelektuālās kartes ir tēma, kas aizvien biežāk saista pētnieku uzmanību kā Latvijā, tā citviet Eiropā. Tāpēc LNB īstenotā projekta “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” komanda ir aicinājusi Evu Pīrimē un Kasparu Renneru uz sarunu par Herderu, apgaismību un jautājumiem, kurus divdesmit pirmais gadsimts var uzdot astoņpadsmitajam. Sarunu vadīs Latvijas Universitātes profesors, kolektīvās monogrāfijas “Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija” (2017) zinātniskais redaktors Raivis Bičevskis.

Pasākums notiks vācu valodā ar sinhrono tulkojumu latviešu valodā, pēc tā apmeklētāji aicināti uz neformālām sarunām pie vīna glāzes. Skanēs Herdera Rīgas domubiedra un līdzgaitnieka, Johana Sebastiana Baha pēdējā skolnieka Johana Gotfrīda Mītela mūzika Vladimira Tarasova izpildījumā.

Līdz ar šo pasākumu aizsākas norišu cikls, kas veltīts filozofa Imanuela Kanta trīssimtajai dzimšanas dienai un ko organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitāti. Cikla kulminācija būs starptautiska zinātniska konference 2024. gada septembrī, taču visa gada garumā Kanta un apgaismības laikmeta pētnieki aicinās uz diskusijām un pasākumiem, kuros no dažādiem aspektiem tiks izgaismota 18. gadsimta intelektuālās domas vēsture.

J. K. Broces akvarelis pēc V. D. fon Budberga gleznas no LU Akadēmiskās bibliotēkas krājuma, ap 1797, Brotze: Monumente, Bd. VII, 112. LUA.

Diskusija ir viens no notikumiem ciklā “Latviešu grāmatai 500”, kas tiek īstenota ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansējumu, un norit fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta “Grāmata un sabiedrība Latvijā: Eiropas dimensija un kultūras pārmaiņas” (LZP-2023/1-0263) ietvaros ar Tartu Universitātes, Baltijas-Vācijas Augstkolu biroja un Gētes institūta Rīgā atbalstu.

Ieeja bez maksas, lūdzu pieteikt dalību līdz 5. februārim: reg2.lnb.lv

Papildu informācija:

Vadošais pētnieks Pauls Daija
Latvijas
Nacionālā bibliotēka

pauls.daija@lnb.lv