Diskusijas filozofs prof. Igors Šuvajevs, eksperti filozofe Māra Kiope un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks bija vienisprātis, ka demokrātiskā valstī ļoti svarīga ir pašu iedzīvotāju līdzdalība un loma. Pirmkārt, katram pašam jāsāk ar sevi, jānosaka savi mērķi un jāatbild uz jautājumu, ko es vēlos sasniegt?
 
Turpina M. Kiope: "Šobrīd vislielākā problēma ir tā, ka ne valdība, ne indivīdi nav izvirzījuši skaidri definētus mērķus – uz kurieni šobrīd virzās Latvijas valsts? Kāda ir sabiedrības un ikviena indivīda loma šī mērķa sasniegšanā? Lai visas nozares varētu pilnvērtīgi darboties un strādāt ir svarīgi, lai tiktu noteiktas prioritātes. Jānosaka vīzijas, piemēram, kāds ir nākotnes Latvijas skolēns?, Kāds ir nākotnes Latvijas pensionārs? Man ir izveidojies priekšstats, ka šobrīd Latvijā nedomā par pašu cilvēku kā personību, bet gan kā par peļņas gūšanas elementu. Latvijas sabiedrībā cilvēks nav vērtība. Jāveido sabiedrība ar vienotām vērtībām un vienotu latvisko identitāti jau no mazotnes."
 
Vienlaikus eksperte atzīst, ka liela atbildības daļa sabiedrības priekšā būtu jāuzņemas arī masu medijiem, jo tieši viņi ir tie, kas veido sabiedrisko domu – pieņem lēmumus kā pozicionēt valsts pārvaldi un kā atspoguļot pieņemtos lēmumus. "Cilvēks vairs nav lēmuma pieņēmējs – sabiedrisko domu veido mediji, tie nosaka, ko domāt un kādus secinājumus izdarīt, nevis liek cilvēkiem pašiem domāt un izprast informāciju. Šobrīd medijos valda informācijas pārbagātība, līdz ar to indivīds nav spējīgs aptvert visu informācijas daudzumu un objektīvi to izanalizēt un pārdomāt," saka eksperte.
 
Savukārt A. Dravnieks norāda, ka: "Šobrīd objektīvu informāciju sniedz sabiedriskie mediji un sociālie mediji, kas ir mediju transformācijas nākotne. Latvijā ir visai liels privāto mediju īpatsvars – medijiem ir īpašnieki, līdz ar to iespējams ziņas tiek veidotas, balstoties arī uz subjektivitāti. Jau šobrīd ir tendence, ka ar katru gadu samazinās to cilvēku skaits, kas domā līdzi un analizē informāciju. Problēma tāda, ka jau skolas solos māca apgūt zināšanas, nevis sapratni par zināšanām. Cilvēki ir izglītoti un zina ļoti daudz, taču patiešām izprot un domā tikai daži. Zināšanu sabiedrība noveco, nākotne jāveido domājošiem cilvēkiem, kas izvirza mērķus un pieņem lēmumus, nevis seko pūlim."
 
Vakar Madonā notika Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā organizētā diskusija ciklā "Eirodzīve – kāpēc?", kurā Madonas iedzīvotāji un pieaicinātie eksperti diskutēja par Latvijas izdzīvošanas izredzēm.
Par diskusiju ciklu
"Eirodzīve – kāpēc?" ir EK pārstāvniecības Latvijā vadītājas Ivetas Šulcas ierosināts diskusiju cikls – neformālas sarunas pie kafijas galda par sabiedrībai būtiskām un aktuālām tēmām, kas saistītas ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
2009. gadā paredzēto diskusiju grafiks un papildus informācija par diskusijām atrodama EK pārstāvniecības Latvijā mājas lapā http://ec.europa.eu/latvija/ un www.esmaja.lv.
 
Diskusijas fotoattēli atrodami šeit: http://fotki.lv/lv/Eirodzive/679845/
 
 
Informāciju sagatavoja:
Elīna Dreimane
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā diskusiju cikla "Eirodzīve – kāpēc?" pārstāve
Tālr.: 22050907