Saskaņā ar ministrijas priekšlikumu noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fonda apakšaktivitātes īstenošanu tiks izstrādāti līdz šī gada novembrim, bet pats projekts tiks sākts 2010. gadā.
 
Kā norādījusi ministrija, akadēmiskais pamattīkls būs ne tikai fiziski datu pārraides tīkla savienojumi, bet gan vienota sistēma, kas tehniski, informatīvi un operacionāli savienos būtiskus tautsaimniecības un sabiedrības elementus – zinātni ar izglītību, šo nozaru speciālistus ar atbilstošiem sadarbības partneriem ārvalstīs, zinātni un izglītību ar tautsaimniecību un valsts pārvaldi, zinātni un izglītību ar nodokļu maksātājiem un sabiedrību kopumā.
 
Ministrijas skatījumā, šāda tīkla ieviešana nepieciešama, lai noturētu un attīstītu valsts zinātnisko un intelektuālo potenciālu, Latvijas zinātniekiem radot iespēju, nepametot valsti, iesaistīties Pasaules mēroga projektos, tādējādi nodrošinot, ka tiek saglabāts iedzīvotāju intelektuālais kapitāls, tiek nodrošināti arī papildu nodokļu ieņēmumi, pozitīva sinerģija un zināšanu pārnese uz ražojošajām un pakalpojumu nozarēm.
 
LAT arī sniegtu iespēju Latvijas zinātnei saņemt finansējumu no Eiropas Savienības (ES) ietvarprogrammām. Tīkla ieviešana varētu arī vienkāršot un stimulēt sadarbību starp izglītības un zinātnes iestādēm un tautsaimniecību, un valsts pārvaldi, nodrošināt zinātnes un izglītības komunikāciju.
 
Tiktu arī nodrošināta zinātnes un izglītības sistēmas produkta konkurētspēja, pieejamība un efektivitāte, integrācija ar globālajiem zinātnes un izglītības procesiem, kā arī tiktu veicināta izglītības un zinātnes nozaru produktivitāte un to darbības, kā arī finansējuma caurskatāmība.
 
Lai sasniegtu iepriekš aprakstītos mērķus, nepieciešams ieviest virkni tehnoloģisku risinājumu, kā, piemēram, virtuālās laboratorijas, attālināto iekārtu izmantošanu, lieljaudas datu pārraidi konkrētiem projektiem, kā arī liela apjoma datu iegūšanas, uzkrāšanas, analīzes, modelēšanas un vizualizācijas risinājumus un skaitļošanas jaudas risinājumus.
 
Zinātnē Latvijā būtu jānodrošina arī visa veida bezvadu piekļuve tīkla un informatīviem resursiem un jāizveido integrētu apmācību vide e-studijām, mācību materiāliem, tele-apmācībai, izglītības pieejamībai, efektivitātei, kvalitātei, jānodrošina piekļuve digitālām bibliotēkām, kā arī jāizveido projektu plānošanas, vadības, kontroles un uzskaites vide, nodrošinot iekšēju projektu koordināciju, starptautisko partneru piesaisti, tautsaimniecības pasūtījuma apkalpošanu un valsts uzraudzību pār finansējuma izlietojumu.
 
Tuvāko piecu gadu laikā pamattīkla ieviešanā plānots ieguldīt 12 369 840 latus, no kuriem 10 514 363 lati būtu Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 1 855 477 lati – nacionālais publiskais finansējums.
 
Jau ziņots, ka pērn rudenī akadēmiskās institūcijas nāca klajā ar paziņojumu, ka neatbalsta IZM viedokli par akadēmiskā pamattīkla ieviešanas modeli.
 
IZM paudusi vēlmi kļūt par projekta pieteicēju un pildīt projekta īstenošanai nepieciešamo administratīvo darbu, pamatojot savu vēlmi ar argumentu, ka gadījumā, ja projekta pieteicēja būs IZM, projektā tiks iesaistītas arī tās zinātniskās institūcijas, kas atrodas ārpus universitātēm.
 
Taču Latvijas zinātniskajām institūcijām kopā ir nepieciešamā spēja un kompetence operatīvi veikt visas ar akadēmiskā pamattīkla ieviešanu – sagatavošanu, pieteikšanu, administrēšanu un ilgtspējīgu attīstību – saistītas darbības. Tādējādi tiktu nodrošināta efektīva un savlaicīga projekta realizācija, novirzot lielāko līdzekļu daļu tehnoloģiskajiem risinājumiem, nevis konsultatīvajam darbam, kas projekta specifikas dēļ nav uzskatāms par augstas prioritātes aktivitāti, uzskata augstskolu pārstāvji.
 
Konferences laikā tika izskatīta akadēmisko institūciju sagatavotā projekta koncepcija un panākta vienošanās, ka projektā iekļaujamas aktivitātes atbilstoši akadēmisko institūciju sagatavotajai projekta koncepcijai. Tomēr gan augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, gan IZM palika pie sava viedokļa par to, kādam ir jābūt projekta ieviešanas modelim.
 
Lai turpinātu darbu pie akadēmiskā pamattīkla ieviešanas, konferences dalībnieki koleģiāli vienojās izveidot darba grupu projekta ieviešanas modeļa izstrādei. Darba grupā tiks iekļauti četri pārstāvji – pa vienam no Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Elektronikas un datorzinātņu institūta un Izglītības un zinātnes ministrijas.
 
 
Katrīna Slišāne LETA
Copyright © LETA