Pēc minētā būvnieka vārdiem, LNB iepriekš ar nolūku sadārdzināto darbu īpatsvars kopējā būvniecības apgrozījumā joprojām uztur augstu statistiku – Latvijas būvizmaksu koeficients rāda samazinājumu tikai par dažiem procentiem, lai arī reāli privātajā tirgū pāris gados būvniecības izmaksas sarukušas uz pusi. Pēc viņa aplēsēm, patlaban LNB reālās izmaksas kopumā varētu būt ap 60 miljoniem latu. SIA "Merks" 2008. gada sākumā piedāvāja uzbūvēt LNB par nepilniem 80 miljoniem latu, bet līgumu ar Nacionālo būvkompāniju apvienību (NBA) valsts noslēdza par nepilniem 115 miljoniem latu.

Pēc būvlaukumā redzamā varētu būt paveikta puse nesošo konstrukciju, "tātad par 12 miljoniem vajadzētu pabeigt atlikušo karkasu – ap pieciem miljoniem latu vecajās cenās – un uzlikt gandrīz visu jumtu – ap septiņiem miljoniem latu", vērtējis eksperts. Vēl astoņus miljonus maksātu fasāde. Viņš uzsvēris, ka no šī projekta neviens celtnieks tagad neatteiktos, jo "šāda iespēja krīzes laikā ir unikāla".

Bibliotēkas celtnieka NBA vadītājs Māris Saukāns stāstījis, ka Kultūras ministrija (KM) kā pasūtītājs pirms valsts budžeta veidošanas lūdza NBA sagatavot aplēses par projekta turpināšanu ar samazinātu finansējumu: "Mēs izplānojām pašu minimumu ar niecīgiem zaudējumiem nākamgad – 26 miljonus latu. Nekādu atbildi nesaņēmām ne no KM, ne Finanšu ministrijas, tikai pirms pāris nedēļām uzzinājām piešķirto summu – 12 miljonus latu."

NBA līdz novembra vidum ministrijai jāiesniedz, kādus darbus nākamgad varētu veikt par šo naudu, kā arī 2011. gadā par solītajiem 25 miljoniem latu. Būvnieki jau aprēķinājuši, ka tiešie zaudējumi par neizpildītajām saistībām nākamgad būs 4,5 miljoni latu, kopā ar apakšuzņēmējiem nodarbināto 900 speciālistu vietā ar LNB strādās tikai 200. Saukāns lēsis, ka kopumā LNB nākotnē varētu izmaksāt par 20 miljoniem latu vairāk, turklāt pabeigšana ievilksies par pāris gadiem.

Saukāns nevarējis pateikt pat aptuvenu daļu, ko LNB projekts aizņem katras pilnsabiedrības NBA dalībnieka – paša vadītās "RBSSKALS", "Skonto būves" un "Re&Re" – apgrozījumā. Firmām esot arī citi projekti, lai gan Gaismas pils varētu būt viens no lielākajiem.

Kultūras ministrijas pārstāve Dace Vizule norādījusi, ka budžeta izstrādes procesā LNB celtniecība apskatīta "ne vairs kontekstā – cik lielu finansējumu piešķirt, bet gan – vai krīzes apstākļos valsts vispār var atļauties turpināt būvniecību". Budžeta samazinājums kultūrai kopumā nākamgad ir 60%, salīdzinot ar 2008. gadu.

"Nu nevar premjers katru detaļu pieskatīt," taujāta, vai Valdis Dombrovskis (JL) ir informēts par sekām, ko LNB jaunās ēkas būvniecībā var radīt nākamgad apcirptais budžets, atteikusi viņa padomniece Līga Krapāne.

LETA 
Copyright © LETA