Pārsvarā tie ir vecāka gadagājuma ļaudis, kuriem Daina māca elementāras zinības, sākot no tā, kā ieslēgt datoru, kā izlasīt un aizsūtīt elektronisko pastu, atvērt interneta lapu, kaut ko uzrakstīt un izdrukāt. Nodarbības notiek reizi nedēļā, pavisam ciklā to būs ap desmit. “Cenšamies, lai nodarbībās katrs tiek pastrādāt pie datora. Mācības ilgs līdz marta beigām,” stāsta D.Girvaite.

Brīvo laiku izmanto lietderīgi

Bibliotēkā ir četri lietotājiem domāti datori ar interneta pieslēgumu, tāpēc parasti Dainas audzēkņi darbojas maiņās. Dienā, kad Kurzemnieks devās uz Pelčiem apciemot centīgos skolēnus, bija putenis, tāpēc mācībās bija ieradušies trīs uzņēmīgākie: Brigita Bekmane, Ruta Lejniece un Roberts Sudrabs. Toties katrs var strādāt pie sava datora, nav neviena, kurš nepacietīgi gaida rindā. Daina gan smejas, ka kursu laikā bieži vien skolas bērni drūzmējas pie durvīm un žēli noskatās, ka datori aizņemti. Viņiem internets un dators ir ikdiena.

R.Sudrabs atklāj, ka darbā, kas saistīts ar transporta tehniskajām apskatēm, izmanto konkrētu datorprogrammu. Viņa mērķis, nākot uz kursiem, bija pamatīgāk apgūt interneta maksājumus: “Apmēram zināju, kā tas tiek darīts, taču gribēju pamācīties papildus.”

Brigita un Ruta esot cītīgas lasītājas un uz bibliotēku nāk arī pēc grāmatām, ņem uz mājām žurnālus. Abas kundzes atzīst, ka pagasta centra jaunajās mājās ziemā īsti nav, ko darīt – vien pastaigāties, adīt un lasīt. Tāpēc nolēmušas laiku izmantot lietderīgi. Roberts Pelču bibliotēkā līdz mācībām neesot bijis, jo viņam mājās esot daudz grāmatu, bet meita allaž atvedot daudz žurnālu. Viņš gan par garlaicību nesūdzas, jo privātmājā darba gana – jāgādā malka nākamajam gadam, katru dienu jākurina krāsns, taču viņš tomēr atrod laiku, lai apgūtu datorzinības. Mācībās piedalās arī viņa dzīvesbiedre Dzintra, un varbūt ar laiku viņi iegādāšoties datoru.

Brigitas kundze atklāj: “Gribu apgūt datoru, jo esmu iecerējusi izveidot ģimenes ciltskoku. Mazdēls Jurģis šo to jau ierādījis. Pie datora tieku, kad aizeju pie meitas. Man vajadzīgs cilvēks, kurš man var pamācīt un palīdzēt, kad kaut ko nejauši nepareizi nospiežu, kad kaut kas uzlec uz ekrāna un es neprotu tikt ārā. Nolēmu nākt te. Kad kaut kas nepareizi, Daina steidzas šurp. Sākumā mums visiem rociņas trīcēja no uztraukuma.”

Ruta darbā pagasta pārvaldē strādā ar datorprogrammām, kas saistītas ar īpašumiem: “Neko citu neesmu darījusi – ne internetā gājusi, ne spēlītes spēlējusi, ne man epasts. Tas viss man ir svešs. Šurp nācu, lai iemācītos izmantot internetbanku un samaksāt rēķinus.”

Pārsteidz interneta iespējas

Ruta priecājas, ka Daina visiem izsniegusi jau gatavus materiālus par to, kas mācīts: “Bija nodarbība par epastiem, visiem tika izveidotas savas pastkastītes, sūtām vēstulītes.”

Brigita atklāj, ka pirmā vēstulīte, ko jaunizveidotajā pastkastītē visi saņēmuši, protams, bijusi no kursa vadītājas Dainas. Tagad varēšot sarakstīties ar mazbērniem.

“Pelču mājas lapā varam redzēt, kādi sarīkojumi bijuši, apskatāmies bildītes,” viņa saka.

D.Girvaite atklāj, ka katrā nodarbībā vispirms tiek atkārtots tas, kas apgūts iepriekš: “Tā kā lielākajai daļai kursu dalībnieku mājās nav datora un nav iespējas praktiski padarboties, viss ātri aizmirstas. Katru reizi ņemam arī kaut ko jaunu, piemēram, pagājušajā reizē mums bija tikšanās skaipā ar Priedaines bibliotēku. Tas bija ļoti interesanti.”

Kas līdz šim bijis pārsteidzošākais, kas uzzināts kursos? Brigita atbild: “Pagājušajā nodarbībā Daina mums piedāvāja paceļot un izvēlēties maršrutu. Izvēlējos Barselonu. Bija ļoti interesanti parādīts ceļš satelīta uzņēmumā. Vasarā biju aizbraukusi pie meitas uz Londonu un dzīvoju pie radiem. Uzklikšķināju adresi, un parādījās tantes māja, kur biju apmetusies. Tas man bija ļoti liels pārsteigums. Jauniem var būt tas nešķiet nekas sevišķs, bet mani interneta iespējas patiešām pārsteidz..”

Arī grāmatas lasa

Visi mācību dalībnieki atzina, ka jaunatni bibliotēka var piesaistīt galvenokārt ar interneta iespējām un datoriem. Tas, vai bērni lasa, atkarīgs no tradīcijām ģimenē, pārliecināta Brigita. Viņu bērni, kas ir trīsdesmitgadnieku un četrdesmitgadnieku paaudze, vēl lasa grāmatas, mazbērni gan tikai šobrīd populāro Krēslu vai Bada spēles. Ko viņiem pašiem vislabprātāk patīk lasīt? Roberts atzīst, ka visu mūžu interesējies par tehniku. Šai literatūrai allaž tiek dota priekšroka, taču viņš izvēlas arī daiļliteratūru. Ruta smejas, ka viņai vieglāk pateikt, kas nepatīk, – tie ir kriminālromāni un fantastika. Viņai tīk gan apraksti par ievērojamiem cilvēkiem, gan romāni. Brigita atzīst, ka vislabprātāk lasa vēsturiskos romānus un grāmatas par ievērojamu cilvēku dzīvi, piemēram, nesen izlasīta grāmata par brāļiem Kokariem.

Uz jautājumu, vai arī Kurzemnieks tiek lasīts internetā, visi atzīst, ka avīzīti gan pasūtot un lasot pierastajā formātā.