No 2024. gada 13. līdz 18. maijam Latvijā noritēs Digitālā nedēļa. Latvijas Nacionālā bibliotēka aktīvi iesaistās e-prasmju veicināšanā un 14. maijā aicina interesentus uz vebināru, lai iepazīstinātu ar Latvijas elektronisko resursu piedāvājumu. Pasākums notiks tiešsaistē platformā ZOOM no 12.00–15.30.
2024. gada 17. maijā Krāslavas novada bibliotēkā notiks tematisks pasākums “Latīņu drukas aizlieguma atcelšana Latgalē – 120”, kas notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Kultūras ministrijas (KM) un Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas pārstāvji šā gada nogalē iepazinās ar biedrības “CULTURELAB” pētījumu par vienotu Latvijas Kultūras kanona veidošanas metodoloģisko principu un kritēriju noteikšanu.
Tuvākajā laikā ar pētījumu paredzēts iepazīstināt Kultūras aliansi. Viens no secinājumiem, kas uzsvērts pētījumā, – kanona lielākais ieguldījums ir intereses un dziļākas izpratnes par kultūras vērtībām veidošanā, kā arī izglītošanās procesā.
Kā zināms, 2007. gadā aizsāktā Kultūras kanona iniciatīva ekonomiskās krīzes ietekmē tika pārtraukta, savukārt 2013. gadā pēc LR Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas iniciatīvas tika atjaunots darbs pie Latvijas Kultūras kanona aktualizācijas. KM un Sabiedrības saliedētības komisija atzina, ka svarīgi definēt Kultūras kanona mērķus un uzdevumus, akcentējot nacionālās identitātes un sabiedrības saliedētības aspektus, kā arī ieteikumus kanona atjaunināšanai un pilnveidošanai. Tika izteikts priekšlikums par Kultūras kanona vērtību izmantošanu dažādu mērķgrupu, īpaši jaunatnes, izglītošanā, dziļākas izpratnes par kultūras vērtībām veicināšanā, apverot Latvijas reģionus, kā arī Latvijas tēla veidošanā. Viens no ieteikumiem bija arī Latvijas Kultūras kanona iedzīvināšana, mērķtiecīgi popularizējot tā vērtības plašākā sabiedrībā.
Šogad izveidotajā darba grupā, kurā ir iekļauti pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Valsts izglītības satura centra, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Nacionālā kino centra un KM, ir uzsākts darbs pie kanona tālākās attīstības scenārijiem, ņemot vērā pētījuma rezultātus.
Pētījuma uzdevums bija sniegt Kultūras kanona līdzšinējās veidošanas metodikas izvērtējumu, kā arī iezīmēt turpmāko Kultūras kanona veidošanas metodiku. Pētījumā ir plaši atspoguļoti Kultūras kanona attīstībā iesaistīto pušu priekšstati par tā attīstību, apkopoti metodoloģiskie pamatprincipi un piedāvāti Latvijai piemērotākie ilgtspējīgas attīstības scenāriji atbilstoši iespējamajiem kanona izveides mērķiem. Pētījumā tika skatīta kanona izstrādes pieredze kultūrpolitikas un izglītības politikas ietvaros arī citās valstīs, tostarp Dānijā un Nīderlandē.
Kā jau agrāk ziņots, KM 2013. gadā ir atbalstījusi vairākas ar Kultūras kanona attīstību saistītas iniciatīvas, tostarp biedrības “CULTURELAB” pētījumu par vienotu kanona veidošanas metodoloģisko principu un kritēriju noteikšanu, kā arī Socioloģijas un kultūrizglītības asociācijas rīkotā skolēnu konkursa „Jaunais kultūras kanons” īstenošanu Latvijas skolās. Tāpat tika atbalstītas arī citas iniciatīvas esošā kanona aktualizēšanai, tostarp Latvijas Kultūras kanona vērtību popularizēšanai pašvaldību publiskajās bibliotēkās Latvijas reģionos, Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejas pasākumu programmas izstrādes, koordinēšanas, sagatavošanas un pasākumu īstenošanas uzsākšanai 2014. gadā. Valsts līdzfinansējums ir paredzēts arī Latvijas Kultūras kanonā iekļauto filmu demonstrēšanai Latvijas reģionos, latviešu kopienās (diasporās) pasaulē un kanona filmām veltītiem pasākumiem bērniem, kā arī diviem izdevumiem – ceļveža par latviešu viensētām un tās elementiem izstrādei un izdošanai, kā arī latviešu tautasdziesmu 10. sējumam “Precības”.
