Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Kultūras ministres prioritāte arī turpmāk būs uzsākto projektu veiksmīga realizācija un Latvijas kultūras radošā potenciāla pārnese valsts tautsaimniecībā, radot skaidru vīziju par kultūras vietu valsts attīstībā un nacionālās identitātes stiprināšanā.
“Viens no pirmajiem darbiem kultūras ministra amatā bija iestāties par to, lai 2012. gada valsts budžeta konsolidācija neapdraudētu kultūras nozares pamatfunkciju veikšanu. Tas izdevās. Tomēr nepieciešamība sekmīgi pabeigt lielos projektus un mērķdotācija amatiermākslas kolektīvu vadītājiem jautājumu par finansējumu liek atkārtoti iekļaut dienas kārtībā,” atzīst Žaneta Jaunzeme-Grende.
Valdības pirmās 100 dienas skaidri iezīmēja prioritātes, starp tādiem lielajiem projektiem kā XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki un Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) ierindojot arī Latvijas Nacionālo operu (LNO).
Pēc LNO funkciju audita un vadības priekšlikumu saņemšanas attiecībā uz strukturālajām izmaiņām, iekšējo kontroli būs jāpieņem virkne izšķirošu lēmumu un jāiegulda intensīvs darbs operas finanšu situācijas uzlabošanā. LNB projekts prasa sistemātisku uzraudzību un regulāru iesaistīto pušu dialogu, savukārt Rīga – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014 – savstarpēji atbalstošu sadarbību iesaistīto pušu starpā.
Gaidāmais referendums par valsts valodu priekšplānā izvirza sabiedrības integrāciju, kuras pamats saskaņā ar Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm ir latviešu valoda un cieņa pret Latvijas unikālo kultūrtelpu. Ieguldījums integrācijas jomā bijis šīs valdības laikā nevalstiskā sektora organizāciju aktivitātēm 2012. gadā piešķirtais finansiālais atbalsts vairāk nekā 28 tūkstoši latu apmērā.
Veiksmīga sabiedrības integrācija nav iedomājama bez reģionu iesaistes. Tādēļ ministre apņēmusies turpināt aktīvu dialogu ar pašvaldībām. Līdz šim jau iepazītā Liepājas, Rēzeknes, Jūrmalas un Siguldas pieredze apstiprina, ka pašvaldības veiksmīgi var īstenot projektus, kas saistīti ar kultūras infrastruktūru, bet valsts pienesums ir būtisks attiecībā uz kultūras saturu un pieejamību.
Diskusijas ap Valsts Kultūrkapitāla fondam piešķirtajiem VAS “Latvijas valsts meži” līdzekļiem nosaka to, ka KM ir jāizstrādā savs, kultūrvides aktualitātēs balstīts redzējums, domājot gan par naudas sadalījumu, gan pašu nozaru spēju piesaistīt finanšu līdzekļus.
“Viena no 100 dienu atziņām ir, ka visam līdz šim uzsāktajam nepieciešams radīt ilgtspējīgu ietvaru un iespējas piesaistīt ES finansējumu. Tā būs starpnozaru stratēģija “Radošā Latvija”, un pirmais solis ceļā uz to būs radošās darbības nedēļa RADI!, ko šā gada martā organizē Kultūras ministrija kopā ar Lielbritānijas padomi, citām ministrijām un sadarbības partneriem,” norāda ministre.
