2019. gada 3. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notika zinātniska konference “Latviešu terminoloģija simts gados”. Konferenci organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija, valsts pētījumu programmas projekts “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” (Nr. VPP-IZM-2018/1-0022).

2019. gadā aprit 100 gadu kopš Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas izveides 1919. gada rudenī. Arī Latvijas Nacionālā bibliotēka 2019. gadā svin pirmo simtgadi, kuras laikā tā izveidojusies par bagātīgu un daudzveidīgu terminrades avotu un kļuvusi par bibliotēku nozares terminoloģijas centru. Konference “Latviešu terminoloģija simts gados” bija veltīta abām šīm nozīmīgajām jubilejām.

Konferencei iesniegto referātu tematika aptvēra visplašāko terminoloģijas jautājumu un nozaru loku. Ar savu skatījumu par latviešu terminoloģijas vēstures jautājumiem, terminoloģijas attīstībā nozīmīgām personībām, kā arī konkrētu nozaru terminoloģijas attīstību un problemātiku pieredzē dalījās terminoloģijas speciālisti un pētnieki no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Ventspils Augstskolas, Liepājas Universitātes un daudzām citām organizācijām.

Rīta plenārsēde

Pēc konferences atklāšanas, kur ievadvārdus teica Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktora vietniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta direktore Anita Goldberga, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Māris Baltiņš un Igaunijas Bibliotekāru biedrības Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Kalju Tammaru, vairāk nekā 170 konferences dalībniekiem un interesentiem bija iespēja noklausīties rīta plenārsēdes referātus. Plenārsēdi atklāja Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Juris Baldunčiks ar referātu “Vispārīgā (tradicionālā) terminoloģijas teorija un tās mūsdienu kritika”.

Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Iveta Pūtele referātā “Izglītības ministrijas Terminoloģijas komisijas radītie termini, to liktenis un dzīvotspēja mūsdienās” sniedza ieskatu pirmās Terminoloģijas komisijas darbā. Savā īsajā (1919–1921), bet ļoti nozīmīgajā darbības laikā komisija radījusi un apstiprinājusi vairāk nekā 8000 terminu 20 nozarēs.

Latvijas un Lietuvas terminoloģijas komisiju darbu salīdzinošu izvērtējumu vēsturiskā skatījumā referātā “Terminoloģijas komisiju darbs Latvijā un Lietuvā” sniedza Šauļu Universitātes vecākā zinātniskā līdzstrādniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta pētniece Regīna Kvašīte. Lietuvā pirmā Terminoloģijas komisija pie Izglītības ministrijas tika nodibināta 1921. gadā. Par stimulu tam kalpoja Latvijas paraugs un to ierosināja valodnieks Jons Jablonskis (Jonas Jablonskis).

Vēl divi pirmās plenārsēdes referāti bija veltīti terminoloģijas un valodniecības jautājumiem. Valodnieks, tulkotājs un terminologs Aldis Lauzis savā referātā “Termini “vārds”, “vārdkopa”, “saliktenis” u. tml.: to tvērums un pietiekamība” analizēja šo terminu atbilstību attiecīgiem angļu valodas terminiem. Savukārt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesors, valodnieks, tulks, tulkotājs un pasniedzējs Andrejs Veisbergs priekšlasījumā “Frazeoloģija – jēdziena un termina mokpilnā augsme” uzsvēra, ka reti kādas valodniecības terminu grupas veidošanās latviešu valodā ir bijusi tik smagnēja un juceklīga kā frazeoloģijai.

Paralēlās sesijas. Pirmā sesija

Dienas otrajā pusē konferences darbs turpinājās trīs paralēlās sesijās. Pirmā sesija bija veltīta bibliotēku nozares un saskarnozaru terminoloģijas darba jautājumiem. Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošā pētniece Ināra Klekere, uzsākot savas tēmas “Terminoloģijas problemātika LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas grāmatniecības vēstures komisijas darbībā (1966–1990)” analīzi uzsvēra, ka viņai kā grāmatniecības vēstures ekspertei liels izaicinājums bijis pievērsties terminoloģijas jomai. Grāmatniecības vēstures komisija savā darbības laikā tieši terminoloģijas jautājumiem veltījusi tikai dažas sēdes, tomēr komisijas locekļi (Aleksejs Apīnis, Kārlis Egle, Konstantīns Karulis, Eiženija Peile u. c.), apspriedēs vērtējot publicēšanai paredzētos pētījumus, nereti pievērsās tajos lietoto terminu precizitātei, kā arī veicināja to ieviešanu.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra galvenā speciāliste, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas locekle Māra Jēkabsone priekšlasījumā “Bibliotēku nozares terminoloģija padomju periodā (1946–1990) – attīstība vai apspiestība” atzīmēja, ka padomju okupācijas laikā Latvijas bibliotēku nozarē notika patiešām intensīvs terminoloģiskais darbs un, neskatoties uz krievu valodas aizguvumu izplatīšanos, nozares speciālistiem sadarbībā ar valodniekiem izdevās radīt izvērstu, sazarotu, stabilu un daudzos gadījumos pat latvisku nozares terminoloģiju. Referente izcēla arī faktu, ka pēdējos gados veikti vairāki pētījumi par bibliotekārās terminoloģijas vēsturi, piemēram, Kristīnes Madaras Paradovskas bakalaura darbs “Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas darbība” (2016), Latvijas Nacionālās bibliotēkas autoru kopdarbs – raksts “Bibliotēku nozares terminu attīstības sākotne Latvijā (līdz 1946. gadam)” Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas 70 gadu jubilejas konferencei veltītajā īsrakstu krājumā “Terminrade Latvijā senāk un tagad” (2016) un Martas Velpes bakalaura darbs “Bibliotekārās un bibliogrāfiskās terminoloģijas apakškomisijas darbība” (2018), kas ir nozīmīgs papildinājums ne tik plašajam nozares terminoloģijas pētniecisko resursu klāstam.

Latvijas Universitātes Bibliotēkas Krājuma izmantošanas un attīstības departamenta eksperte un pētniece Daina Gavare referātā “Tenu Karmas (1924–2014) personība un devums terminoloģijas attīstībā, latviešu, lībiešu un igauņu valodas sakaru pētniecībā un popularizēšanā” atklāja nozīmīgus faktus par ilggadējā Latvijas Universitātes Bibliotēkas darbinieka, bijušā Klasifikācijas sektora vadītāja Tenu Karmas darbību un ieguldījumu terminoloģijas laukā un līdzdalību Bibliotekārās un bibliogrāfiskās Terminoloģijas apakškomisijā, kas dibināta 1969. gadā un darbojās līdz pat 1994. gadam.

Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Artis Ērglis uzstājās ar referātu “Latvijas grāmatrūpniecības terminoloģijas vēsturiskā attīstība nozares pārstāvja acīm”. Referents sniedza ieskatu grāmatrūpniecības terminu attīstības vēsturē, nozīmīgākajos izdevumos, akcentēja vācu un krievu valodas, pēc Latvijas valstiskuma atjaunošanas arī angļu valodas ietekmi. Secinājums, ka līdzīgi kā citās nozarēs – paralēli pamatdarbam entuziastiski veiktā terminu izstrāde nespēj atrisināt ilgākā laika posmā radušos jautājumus.

Noslēdzošais pirmās sesijas referāts – “Latviešu valodas terminoloģijas komisijas 8. biļetena (1950) materiāls laikmeta un nozares kontekstā” bija veltīts biļetenā iekļauto bibliotēkzinātnes un folkloristikas terminu projektu analīzei. Tā autore, Liepājas Universitātes Kurzemes Humanitārā institūta pētniece Anita Helviga norādīja, ka ieskats konkrētajā Terminoloģijas komisijas biļetenā dod priekšstatu, kā pagājušā gadsimta vidū veidoti terminu saraksti, pēc kādiem principiem sakārtota informācija.

Paralēlās sesijas. Otrā sesija

Otrajā sesijā iekļautie referāti sniedza ieskatu dažādu tehnisko nozaru terminoloģijas darba aspektos. Viena no aktīvākajām Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apakškomisijām ir Enerģētikas terminoloģijas apakškomisija. Tās ilggadējais priekšsēdētājs, Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Kārlis Timmermanis un līdzpriekšsēdētāja, Rīgas Tehniskās universitātes pētniece Zane Broka savā priekšlasījumā “Enerģētikas latviešu terminoloģija pēdējos 100 gados” sniedza ieskatu elektroenerģētikas latviešu terminoloģijas attīstībā pēdējo simts gadu laikā; iezīmēja galvenos attīstības posmus, nozīmīgākos izdevumus un izcilākās personības. Autori atzina – lai enerģētikas latviešu terminoloģija spētu pastāvēt arī turpmāk, nozarei kopumā jāatzīst tās nepieciešamība, terminradē jāiesaista jauni energospeciālisti un jāparedz finansējums.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētais profesors Viesturs Šulcs konferencē piedalījās ar referātu “Nacionālā botāniskā nomenklatūra (NBN): mantojums, problēmas un perspektīva”. Autors ieskicēja šīs jomas vēsturiskos attīstības posmus, politiski ekonomisko apstākļu ietekmi, konkrētas personības, kā arī attīstības perspektīvas.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs, SIA “Heidelberg Latvija” mārketinga vadītājs Uldis Cerbulis sniedza interesantu priekšlasījumu “INŽENIERA skats uz terminoloģijas praksi poligrāfijā”. Referents dalījās ar saviem tulkotāja-amatiera un terminologa-entuziasta vērojumiem un secinājumiem, jau 25 gadus strādājot ar tekstiem poligrāfijas nozarē.

Visaktīvākās Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas apakškomisijas – Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijas – zinātniskā sekretāre, Latvijas Universitātes zinātniskā asistente Dace Šostaka konferencē runāja par “IT nozares terminoloģijas attīstību un perspektīvām”. Referente īsi ieskatījās IT nozares terminrades vēsturē, sniedza ieskatu šī brīža situācijā un problēmās, kā arī nākotnes perspektīvās. Secinājums – lai arī terminrades process norit arvien dinamiskāk, tomēr terminu ieviešana apritē nav tik strauja, kā varētu vēlēties. Pieņemto latvisko atbilsmju ieviešanu apritē pārsvarā nodrošina terminu ievietošana terminu datubāzē “AkadTerm” un Latvijas Nacionālajā terminoloģijas portālā, kā arī aktīva sadarbība ar uzņēmumu “Tilde”. Arī Latvijas Universitātes mācībspēki iespēju robežās veicina latvisko terminu lietošanu studentu vidū.

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Spēkratu apakškomisijas priekšsēdētājs Juris Gunārs Pommers referātā “Par terminu tulkošanu” runāja par problēmām, kas rodas, latviskojot tehniskos terminus. Izšķiroties par terminu tulkošanu un radīšanu, Spēkratu apakškomisija vienmēr vadījusies pēc principa, kuru definējis kādreizējais Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Rūdolfs Grabis, un kuru ievēroja gan viņš pats, gan viņa darba turpinātāja – akadēmiķe Valentīna Skujiņa. Minētais princips noteica, ka “no citām valodām jaunienācis termins nav vis burtiski jātulko latviešu valodā, bet ir jānoskaidro termina jēga (parasti ar definīciju) un tad termins jānosauc latviski, atbilstoši šai jēgai”.

Paralēlās sesijas. Trešā sesija

Konferences trešajā sesijā varēja iepazīties ar atsevišķu nozaru terminoloģijas pētījumu rezultātiem. Liepājas Universitātes Humanitāro un mākslas zinātņu fakultātes docente Velga Laugale prezentēja referātu “Latvijas izglītības sistēmas termins “ģimnāzija” simt gados: lietišķais aspekts”. Termina “ģimnāzija” cilmes, nozīmes un lietojuma izpēte jau kopš tā rašanās pirmsākuma skaidri parāda šī jēdziena sarežģīto vēsturi ar periodisku tā lietošanu vai nelietošanu izglītības jomā. Ik pa laikam atgriežoties aktīvajā leksikā, termina satura interpretācijā vērojamas dažādas nianses un atšķirības.

Ansis Ataols Bērziņš savā referātā “Latgaliešu terminoloģijas izstrāde” runāja par savu līdzšinējo pieredzi latgaliešu terminoloģijas izstrādē. Referents analizēja terminoloģijas izstrādes nepieciešamību, stāstīja par latgaliešu terminoloģijas izstrādes procesiem pēdējo 20 gadu laikā, ilustrējot stāstījumu ar konkrētiem latgaliešu terminu piemēriem.

Trešās sesijas darbu noslēdza Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces Kristiānas Ābeles priekšlasījums “No skunstes māldera par gleznotāju: tēlotājas mākslas pamatterminu attīstība latviešu valodā 19. gadsimta otrajā pusē”. Kā viens no interesantākajiem mākslas dzīves aspektiem 19. gadsimta otrajā pusē atklājas jaunrade ceļā no arhaiskiem ģermānismiem uz mūsdienu latviešu valodā ierastiem tēlotājas mākslas terminiem. Autore norādīja, ka turpinot šo valodniecībā un mākslas zinātnē pagaidām maz pētīto jautājumu izzināšanu, referātā viņa mēģinājusi īpašu uzmanību pievērst glezniecības terminoloģijas izveidei.

Noslēguma plenārsēde

Konferences noslēguma plenārsēdē bija iekļauti divi referāti. Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas zinātniskā sekretāre Astrīda Vucāne savā referātā “LZA Terminoloģijas komisijas konsultācijas: aktuālo terminoloģijas problēmu atspulgs (2014–2019)” analizēja Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas pēdējo piecu gadu laikā veikto konsultatīvo darbu, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem, kas nav iekļauti Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas sēžu darba kārtībā, bet atrisināti ārpus tām. Sniegto konsultāciju analīze ļauj izdarīt secinājumus par dažādām sabiedrībā aktuālām terminoloģijas problēmām, kā arī iezīmēt iespējamos darbības uzlabojumus nākotnē.

Konferenci noslēdza Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētāja Māra Baltiņa apkopojošs ziņojums par terminoloģijas teoriju un praksi Latvijā kopš 19. gadsimta vidus līdz mūsdienām.

Konferences noslēgumā, uzrunājot klausītājus, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs uzteica Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisijas iniciatīvu jau trešo gadu organizējot tematisku konferenci veltītu terminoloģijai. Tomēr 2019. gada zinātniskā konference ir īpaši jāizceļ, jo veltīta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Terminoloģijas komisijas simtgadei. Sadarbībā ar valsts pētījumu programmas projektu “Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību” konferencē prezentēto zinātnisko pētījumu rezultāti tiks publicēti starptautiski recenzējamā turpinājumizdevuma “Latvijas Nacionālās bibliotēkas Zinātniskie raksti” kārtējā sējumā, kas nāks klajā 2020. gadā.

Konferences prezentācijas pieejamas Latvijas Nacionālās bibliotēkas tīmekļvietnē, fotogalerija – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra “Facebook” lapā, skaņu ieraksts – LNB “SoundCloud” vietnē.

 

Informāciju sagatavoja:
Inese Kazāka
Standartizācijas un terminoloģijas speciāliste
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Tālr.: 67716051
E-pasts: inese.kazaka@lnb.lv