Ministre pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru žurnālistiem uzsvēra, ka šis ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem.
 
Kopumā tādi iespējami trīs, proti, Akadēmiskā bibliotēka varētu sadarboties un, iespējams, apvienoties ar kādu no Latvijas augstskolas bibliotēkām, Akadēmiskās bibliotēkas vadība pierādītu, ka tā var izdzīvot patstāvīgi pie finansējuma samazinājuma, vai Akadēmiskā bibliotēka tiktu nodota Kultūras ministrijas pārraudzībā un tālākā nākotnē Misiņa bibliotēka varētu tikt izvietota topošajā Gaismas pilī.
 
Līdz 1.jūnijam tiks pilnībā izstrādāti šie scenāriji ar precīziem finanšu aprēķiniem un tiks izraudzīts viens no tiem.
 
"Man katrā ziņā liktos, ka apvienošanās ar akadēmisko vidi būtu vislabākā," savu pašreizējo nostāju pauda ministre, norādot, ka bibliotēkas krājumi vissvarīgākie ir tieši studentiem.
 
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka patlaban darbojas kā valsts aģentūra un ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esoša zinātniskā institūcija, vispārpieejama universāla zinātniskā bibliotēka, kultūras un zināšanu centrs, kas veic iespieddarbu, rokrakstu, elektronisko izdevumu un citu dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu, sistematizēšanu un nodrošina to publisku pieejamību.
 
Lietotāju rīcībā ir 1,3 miljoni eksemplāru grāmatu, 1,7 miljoni eksemplāru periodisko izdevumu, 19 000 eksemplāru rokrakstu, 32 000 eksemplāru reto grāmatu, datori ar interneta pieslēgumu, autoritatīvas tiešsaistes un kompaktdisku formāta datubāzes, kā arī Akadēmiskās bibliotēkas izstrādātās unikālās lokālās datubāzes.
 
Akadēmiskā bibliotēka veido un izdod bibliogrāfiskos rādītājus, veic pētījumus bibliotēku, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas tehnoloģiju nozarē.
 
 
Lāsma Grundule LETA
Copyright © LETA