Tehnoloģijas fundamentāli maina profesijas, citās profesijās ievieš tikai dažas, bet būtiskas korekcijas. Dažas profesijas tiek vai tiks likvidētas, radīsies jaunas. Tādā vai citādā veidā transformēto profesiju pārstāvjiem ir liels izaicinājums domāt pavisam citā – digitālā veidā, darboties jaunās jomās ar jaunām tehnoloģijām. Globālās pandēmijas laikā esam izjutuši strauju pāreju uz attālināto darbu un nepieciešamību pēc digitālo rīku prasmīgās un efektīvas lietošanas. Covid-19 laikā piespiedu kārtā ir apgūtas vairākas prasmes, tostarp digitālo rīku un mobilo tehnoloģiju lietošana, kuras noteikti paņemsim līdzi arī turpmākajā dzīvē un darbā. Bibliotekāra profesija ir viena no tām, kura šajā pārmaiņu laikā strauji transformējas gan tehnoloģiju attīstības, gan informācijas apjoma palielināšanās dēļ.

Šajā rakstā meklēsim atbildes uz jautājumu, kā jauno jomu parādīšanās ietekmē bibliotēku nozares pārstāvjus un kādas jaunās kompetences ir nepieciešamas bibliotēku un informācijas speciālistiem.

Mūsdienu bibliotekārs spēj identificēt “informācijas trokšņus” un sameklēt kvalitatīvu informāciju. Bibliotekārs spēj darboties pētniecības projektā, meklējot un atlasot nepieciešamo informāciju. Bibliotekārs ir arī informacionālais starpnieks un līdzstrādnieks, kas pārzina digitālos resursus un tehnoloģijas, prot efektīvi apmainīties ar zināšanām un organizēt mācības, prot integrēt metodes projekta ietvaros. Mūsdienu bibliotekārs pārzina pētniecības metodoloģijas pamatus un prot līdzdarboties projektos, darba grupās. (Редькина, Н. С. 2019)

Līdz ar globalizācijas procesiem un straujo pāreju uz digitālo tehnoloģiju lietošanu, ne tikai mēs esam kļuvuši ciešāk saistīti, bet arī zinātne ir kļuvusi daudz atvērtāka un pieejamāka mums. Ar digitālo tehnoloģiju palīdzību un atvērtās zinātnes ideju paredz izplatīt zināšanas, kuras nebija iepriekš pieejamas plašākai sabiedrībai.
Tendence un vēlme uz atvērtību slēpjas dziļi cilvēkos, kuri grib dalīties ar rezultātiem. Tehniskās iespējas devušas impulsu attīstīt un iespēju dalīties ar zināšanām un izplatīt tās.

Katra jauna, inovatīva joma pieprasa jaunas kompetences, kuras bibliotekāriem un informācijas speciālistiem ir nekavējoties jāapgūst. Atvērtās zinātnes kustība ir pavisam cits skatījums uz zinātni un informācijas nodošanas jēdziens ir atšķirīgs salīdzinājumā ar tradicionālo informācijas nodošanas būtību. Atvērtās zinātnes mērķauditorija ir pētnieki, studenti un mācībspēki un sabiedrība kopumā, kas paredz jauna veida sadarbību starp bibliotekāru speciālistiem un zinātniekiem.

Eiropas atvērtās zinātnes mākonis ir Eiropas apņemšanās un kustība, kuras mērķis ir padarīt zinātniskos pētījumus, datus un to izmantošanu brīvi pieejamus visiem zinātniskās sabiedrības līmeņiem, veicinot vieglāku pētniecības rezultātu un zināšanu publicēšanu ar nosacījumiem, kas ļauj tos atkārtoti izmantot, pārveidot un reproducēt. (skatīt https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/strategy/goals-research-and-innovation-policy_lv) Atvērtās zinātnes pamatā ir (1) infrastruktūra, sistēma, kas sastāv no citām sistēmām, (2) demogrāfiska pārvaldība un (3) datu eksperti, kas pārvalda atvērtās zinātnes mākoņa datus. Viennozīmīgi bibliotēku nozares speciālistiem būs izaicinājums iepazīt un apgūt atvērtās zinātnes mākoņa koncepciju, kļūt par šiem datu ekspertiem un tajā efektīvi darboties, palīdzot sabiedrībai iegūt no tās nepieciešamo informāciju.

Lai efektīvi darbotos atvērtajā zinātnē būs nepieciešamas tādas prasmes un zināšanas kā digitālās prasmes, informācijas meklēšanas prasmes pavisam jaunās sistēmās, zināšanas par pētniecības datiem, publicēšanas principiem, atvērtās zinātnes programmatūras darbības principiem, zināšanas par zinātniskajiem sociālajiem tīkliem, zināšanas par pilsoņzinātni, kas ir viena no atvērtās zinātnes komponentēm, datu standartizācijas zināšanas, zināšanas par FAIR datiem jeb datu standartizēšanu, zināšanas par e-resursu repozitorijiem u.c. ar atvērto zinātni saistīto specifiku.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) par galvenajiem atvērtās zinātnes dalībniekiem uzskata bibliotēkas, e-resursu repozitorijus un datu centrus, kuri sadarbojas ar pētniekiem, valdības ministrijām, finanšu aģentūrām, universitātēm, pētniecības institūtiem, bezpeļņas organizācijām, uzņēmumiem un citām institūcijām. Bibliotēkas ir pielāgojušas savu lomu un aktīvi darbojas digitālo zinātnisko materiālu saglabāšanā, veidošanā, publicēšanā un izplatīšanā publikāciju, datu un cita ar pētniecību saistīta satura veidā. Bibliotēkas un repozitoriji veido fizisko infrastruktūru, kas ļauj zinātniekiem atkārtoti izmantot viņu darba rezultātus, kas ir svarīgi atvērtās zinātnes kustības izveidē. Bibliotēkas un e-resursu repozitoriji ir galvenie veicinātāji atvērtās zinātnes kustībā, kuri spēj īstenot atbalsta pasākumus un veicināt izpratni par atvērtās zinātnes priekšrocībām, atbalstīt mācības pētniekiem, izstrādāt pētniecības datu pārvaldības politikas un stratēģijas. Bibliotekāri atvērtās zinātnes kontekstā var piedāvāt konsultācijas un ieteikumus un mācību pakalpojumus šādos jautājumos: informācijas iegūšana izpētes posmā; bibliogrāfija un datu pārvaldība; metadatu piemērošana; atklātu pētījumu metožu un analīzes rīku identificēšana; rezultātu apmaiņa un publicēšana; datu citēšana, licencēšana, patentēšana un citi intelektuālā īpašuma jautājumi; datu sagatavošana glabāšanai. (skatīt https://www.fosteropenscience.eu/node/1426)

Šo funkciju nodrošināšanai bibliotekāriem ir nepieciešamas tādas nozīmīgas un atbilstošas kompetences:
• spēja konsultēt par pētījumu rezultātu saglabāšanu, datu ieguvi un metadatu izmantošanu,
• spēja sniegt konsultācijas par datu pārvaldību un veidošanu,
• spēja konsultēt par dažādu nozaru izmantotajiem potenciālajiem datu manipulācijas rīkiem,
• spēja konsultēt par datu un informācijas saglabāšanu,
• zināšanas par pētniecības finansēšanas avotiem, lai palīdzētu pētniekiem identificēt iespējamos finansētājus,
• prasme izstrādāt metadatu shēmu un konsultēt par noteiktas nozares standartiem un praksi atsevišķiem pētniecības projektiem,
• spēja atbalstīt pētniekus autortiesību ievērošanā, ieskaitot atvērtās piekļuves prasības,
• un citas kompetences. (skatīt https://www.fosteropenscience.eu/node/1426)

Mūsdienās ir pieejami ļoti daudz dažādu informācijas un datu avotu, kurus ir izveidojuši dažādi izstrādātāji. Tiek pieņemts, ka nākotnē bibliotekāri palīdzēs pielāgoties, un sagatavos lietotājus navigācijai pavisam citā informācijas vidē un ievērot autortiesību prasības. (Редькина, Н. С. 2019)

Vēl joprojām – tagad, kad tehnoloģijas jau kādu laiku “dzīvojas” mūsu profesijās, bibliotekāram tiek piedēvētas tradicionālās bibliotekāra prasmes, nodrošinot grāmatu izdošanu un pieņemšanu, palīdzot apmeklētājiem atrast “pareizo” grāmatu, apklusinot skaļos apmeklētājus utt. Taču šobrīd mūsdienu bibliotekāra profesija ir daudzšķautņaina, iekļaujot tajā vairākas lomas, sākot ar IT speciālistu un beidzot ar projekta pētnieku.

Mūsdienu bibliotekāra lomas:
• satura kurators;
• Co-pētnieks;
• pasniedzējs, konsultants;
• mārketinga speciālists;
• datu organizētājs;
• datu vācējs;
• jurists, advokāts;
• servera izstrādātājs un organizētājs;
• projekta dalībnieks kā datu speciālists;
• digitālais un informacionālais starpnieks;
• līdzstrādnieks. (Редькина, Н. С. 2019)

Nākotnes bibliotēka, kas izvēlas inovatīvo attīstības ceļu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, ir spējīga nodrošināt liela apjoma informācijas analīzi, ģenerēt saturu ar mākslīgā intelekta palīdzību, balstoties uz klienta preferencēm, efektīvi pārvaldīt resursus, organizēt mācību un jauno zināšanu iegūšanas iespējas. Bibliotekāru un informācijas speciālistu loma šajos virzienos ir ļoti svarīga bibliotēku nozares attīstībā, tādēļ vienai no bibliotēku nozares prioritātēm būtu jābūt bibliotekāru un informācijas speciālistu profesionālajai pilnveidei, kas palīdzēs kļūt par otrās paaudzes bibliotekāru jeb bibliotekāru 2.0. (Редькина, Н. С. 2019)

Bibliotekārs 2.0 (Librarian 2.0) pārzina IKT, jaunākās un mūsdienīgākās digitālās tehnoloģijas un prot ar tām darboties, pārvalda un darbojas ar dažādiem informācijas resursiem un datubāzēm, ka arī zina informācijas un datu apstrādes un apkopošanas tehnoloģijas un prot darboties pētniecības projektos kā pētnieks.

Latvijas nacionālās bibliotēkas īstenotās aptaujas “Akadēmisko un speciālo bibliotēku aptauja”, kura notika šī gada februārī-martā, rezultāti rāda, ka 91,7% aptaujāto augstskolu un koledžu bibliotēku (12 atbildes) atbildējuši, ka ir svarīgi aktualizēt bibliotekāra un informācijas speciālista kompetences atbilstoši mūsdienu tendencēm un 8,3% bibliotēku atbildēja, ka tas ir vidēji svarīgi. Jāatzīmē, ka visas aptaujātās (12 atbildes) augstskolu un koledžu bibliotēkas atzinušas, ka bibliotēkā tiek pilnveidotas bibliotekāra un informācijas speciālista kompetences atbilstoši mūsdienu tendencēm.

Aptaujas dati liecina, ka Latvijas bibliotēkas jau ir pievērsušās bibliotēku nozares speciālistu kompetenču aktualizācijai, kas varētu nozīmēt, ka Latvijā jau top bibliotekāri 2.0. Vai tu jau esi bibliotekārs 2.0?

Izmantotie avoti:

Редькина, Н. С. (2019). «Надпрофессиональные» навыки и профессиональные знания библиотечного специалиста: требования времени. Библиотековедение, 68(6), 647-658.

Libraries: roles and opportunities on Open Science. Pieejams: https://www.fosteropenscience.eu/node/1426

Pētniecības un inovācijas politikas mērķi. Eiropas Komisija. Pieejams: https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/strategy/goals-research-and-innovation-policy_lv

 

Rakstu sagatavoja:

Viktorija Aleksejeva
Latvijas Nacionālās bibliotēkas
Kompetenču attīstības centra projektu vadītāja
E-pasts: viktorija.aleksejeva@lnb.lv