Amerikāņu pētnieks Džeimss Poters definē, ka pastāv astoņi ar medijpratību saistīti prasmju līmeņi, kurus cilvēks savas dzīves laikā no bērnības līdz vecumdienām var sasniegt: pamatu apguve (acquiring fundamentals), valodas apguve (language acquisition), naratīva apguve (narrative acquisition), skepticisma attīstīšana (developing skepticism), intensīva attīstība (intensive development), pieredzes izpēte (experiental exploring), kritisks izvērtējums (critical appreciation) un sociāla atbildība (social responsibility). Pētnieks norāda, ka lielākā daļa cilvēku savas dzīves laikā nonāk līdz un apstājas pie piektā medijpratības līmeņa – intensīvas attīstības –, jo uzskata, ka ir gana medijpratīgi, ikdienā uztver sev vēlamu informāciju un pilnvērtīgi saprot tās vēstījumus. Tomēr virs šī līmeņa ir vēl trīs, kas paredz padziļinātākas zināšanas.

Pieredzes izpētes līmenī indivīdi aktīvi meklē dažāda veida ziņas, kas skar plašu tematu loku – arī tādus, kas ir ārpus pašu ierastā informācijas loka vai “informatīvā burbuļa”. Kritiskā izvērtējuma posmā mediju lietotāji meklē tādas ziņas un informāciju, kuru pievienoto vērtību rada kādi emocionāli, estētiski vai morāli elementi, bet kuru vēstījums vienlaikus ir niansēti aprakstīts. Visbeidzot sociālās atbildības pakāpe paredz, ka lietotāji nepatērē vien savām interesēm atbilstošu informāciju, bet gan aktīvi meklē tādu informāciju, kas var sniegt kādu labumu vai vērtīgu pienesumu sabiedrībai kopumā.

Katru medijpratības pakāpi definē prasmes, kas palīdz noteikt konkrēta mediju patērētāja zināšanu līmeni:

  • pamatu apguve nozīmē pamatzināšanu ieguvi pavisam agrā vecumā, piemēram, izpratni par to, kas ir cilvēki, formas, krāsas, kustība;
  • pirmās konkrēti ar medijpratību apgūstamās prasmes pakārtojamas valodas apguvei, un tā ir runas un tās nozīmes atpazīšana, kā arī tēlu atpazīšana vizuālajos medijos;
  • naratīva apguve paredz to, ka mediju lietotāji ir attīstījuši izpratni, lai atšķirtu izdomātus stāstus no īstiem, reklāmas no izklaides satura, realitāti no izdomājumiem, kā arī saprastu un savstarpēji sasaistītu sižeta elementus;
  • ceturtā medijpratības pakāpe ir skepticisma attīstīšana un tā saistīta ar spēju kritiski uztvert reklāmās izvirzītos apgalvojumus vai izpratni par to, kāpēc mūs uzrunā noteikti stāsti;
  • piektā medijpratības pakāpe jeb intensīva attīstība nozīmē, ka indivīds ir motivēts meklēt informāciju par konkrētiem tematiem, pārvalda zināšanas par specifiskiem tematiem (piemēram, sportu vai politiku), kā arī spēj izvērtēt dotās informācijas nozīmīgumu. Spēja izprast personīgās intereses, kā arī prasme uzmeklēt jaunu informāciju par tām nozīmē, ka vairums sabiedrības pārstāvju sasniedz šo medijpratības līmeni, jūtas ērti par savām zināšanām un neturpina būtiski attīstīt savu medijpratību;
  • tālāka izaugsme saistīta ar mediju patēriņa dažādošanu pieredzes izpētes līmenī, konteksta (vēsturiska, politiska u.c.) izzināšanu kritiskā izvērtējuma līmenī un visbeidzot ar izpratni par mediju un arī indivīdu ietekmi uz sabiedrību un tās procesiem sociālās atbildības līmenī.

Aprakstīto prasmju kopums var norādīt uz labu un attīstītu indivīda medijpratību, taču vienlaikus jāatceras, ka medijpratība ir caurviju prasme un tiek attīstīta mūža garumā. Medijpratībai nav noteikta beigu punkta vai viennozīmīga “augstākā līmeņa”. Arī Džeimss Poters min, ka aprakstītie astoņi medijpratības līmeņi nav gluži lineāri – tie drīzāk savstarpēji pārklājas. Taču ir skaidrs, ka katram indivīdam arī medijpratības pilnveidē ir sava komforta zona, un šīs prasmes tālāka attīstība par dabiski pilnveidoto prasa apzinātu darbību.

Attēls no pixabay.com

Džeimsa Potera izstrādātais medijpratības līmeņu iedalījums ir viens no populārākajiem, taču ne vienīgais. Savu medijpratības pakāpju iedalījumu piedāvā arī Nīderlandes Medijpratības tīkls, citi individuāli pētnieki, nozaru domnīcas un citi. Tomēr katru no piedāvātājiem iedalījumiem vieno kvalitatīvā pieeja prasmes mērīšanā, konkrēti zināšanu un prasmju kritēriji un sagaidāmais rezultāts. Šādi iedalījumi ļauj ikvienam mediju patērētājam paraudzīties uz saviem ikdienas paradumiem un noteikt savu medijpratības līmeni, kā arī mērīt zināšanas skolās, neformālās izglītības iestādēs, universitātēs, bibliotēkās un darbavietās.

Informāciju sagatavoja:
Emīls Rotgalvis
Medijpratības nozares eksperts
Latvijas Nacionālā bibliotēka / Bibliotēku attīstības centrs
+371 20420628 / emils.rotgalvis@lnb.lv / www.lnb.lv