Jaunieši lasa: Intervija ar Pusaudžu resursu centra grāmatu apmaiņas punkta veidotājām
Jaunieši nelasa. Tāds apgalvojums sabiedrībā – arī pedagogu un bibliotekāru vidū – izskan bieži, bet nepamatoti, jo liela daļa lasa grāmatas – viņi lasa klasiku, lasa angļu valodā, lasa vairākas grāmatas vienlaikus. Jaunieši nevēlas, lai par viņiem runātu vispārināti. Tas viņus sāpina. Jauniešiem patīk, ka grāmatas ir pieejamas. Ņemt grāmatas no mājas bibliotēkas, skolas vai publiskās bibliotēkas ir viens no variantiem, kā tās iegūt bez maksas, taču arvien biežāka parādība Latvijā ir arī grāmatu apmaiņas punkti.
“Man ļoti patīk grāmatu apmaiņas punkti,” Satori.lv diskusijā par lasīšanu “Kur palicis lasītprieks?” saka 18 gadus vecais skolnieks Ikars Graždanovičs. “Man tas liekas superforši, jo dod iespēju gan padalīties ar savām kolekcijām, gan arī atrast netīšām kaut ko pilnīgi jaunu, ja tev nav naudas savām grāmatām vai tu nevēlies iet uz bibliotēku. Man liekas svarīgi skolā ko tādu ierīkot. Sākumskolas klasītēs mums bija grāmatu plauktiņš, uz kuru skolēni varēja nest savas grāmatas un tikai gada beigās savākt. Man liekas, ka tas bija kaut kas superīgs, jo ļāva gan padalīties ar kaut ko, kas tev ir bijis mīļš un foršs, gan arī citiem – atrast jaunas lietas.”
Grāmatu apmaiņas punkti ir sastopami veikalos, grāmatnīcās, skolās, dažādās citās vietās Latvijas pilsētās un pat Daugavgrīvas cietoksnī. Piemēram, Bulduru tehnikumā ir izvietots labo grāmatu maiņas plaukts “LASI UN MAINIES! MAINIES UN LASI!”, kurā audzēkņi un ikviens tehnikuma darbinieks jebkurā laikā var atrast, paņemt, iemainīt labas grāmatas dažādās valodās. Īpaši šo plauktu ir iecienījuši tie audzēkņi, kuri dzīvo dienesta viesnīcā, kā arī tie, kuriem jāmēro garš ceļš sabiedriskajā transportā. Arī organizācijas “Mammamuntetiem.lv” birojā var mainīties ar grāmatām. Tie ir vien daži no veselas virknes piemēru.
Šoreiz vēlamies izcelt tieši jauniešiem domātu grāmatu apmaiņas punktu. Tāds šoruden iekārtots Pusaudžu resursu centra (PRC) telpās Rīgā, Ieriķu ielā 15. Centra telpas ir ļoti mājīgas. Grāmatu apmaiņas punkts šobrīd atrodas vienā no darba telpām, kur notiek dažādas nodarbības, taču nākotnē to ir plānots izvietot centra uzgaidāmajā telpā, lai grāmatas būtu pieejamas ikvienam apmeklētājam. Grāmatu apmaiņas punktam līdzās ir izvietoti bukleti par dažādām tēmām, kuras jauniešiem ir aktuālas un saistošas. Centram ir vairāki punkti visā Latvijā. Rīgas PRC komandā strādā 34 speciālisti – klīniskie psihologi, ārsti-bērnu psihiatri, ārsti-pusaudžu narkologi, sociālais darbinieks, psihoterapeiti, sporta treneri, fizioterapeits, apzinātības un mākslas grupu vadītāji, ģimenes terapeits, atbalsta mentors un uztura speciālists. PRC speciālistu konsultācijas, piesakoties iepriekš, var saņemt 5 dažādos punktos visā Rīgā.
Grāmatu apmaiņas punkta izveidi rosināja PRC klīniskā un veselības psiholoģe un konsultatīvā psiholoģe Iveta Ozola-Cīrule, meklējot idejas, kā jauniešiem atpūsties pēc skolas. Latvijas Bibliotēku portāls pateicas par viesmīlīgo uzņemšanu PRC Rīgas filiāles vadītājai, klīniskajai un veselības psiholoģei Gitai Birzniecei, un Ivetai un Gitai par veltīto laiku, pastāstot par vērtīgo iniciatīvu plašāk.
Iepazīstiniet, lūdzu, ar Pusaudžu resursu centru. Ko tas jauniešiem piedāvā?
Gita: Pusaudžu resursu centrs sniedz uz pierādījumiem balstītu, mūsdienīgu un multidisciplināru atbalstu pusaudžiem ar dažādiem mentālās veselības riskiem un grūtībām. Katram pusaudzim un ģimenei ir savi, unikāli resursi. Mēs palīdzam tos atrast un stiprināt, sniedzot profesionālu, konfidenciālu un draudzīgu atbalstu brīdī, kad tas ir nepieciešams.
PRC ir pieejami deviņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Siguldā un Tukumā. Konsultācijas nodrošinām gan klātienē, gan attālināti, izmantojot Skype, Whatsapp, Zoom. PRC palīdzība jauniešiem un viņu ģimenēm ir pieejama bez maksas, pateicoties Labklājības ministrijas un Veselības ministrijas piešķirtajam finansējumam.
Pastāstiet, kā radās ideja centrā izveidot grāmatu maiņas punktu?
Gita: Ideja nāca no mūsu kolēģes, klīniskās psiholoģes Ivetas Ozolas-Cīrules. Viņa mūsu komandā ir cilvēks, kurš lasa ļoti daudz un ļoti dažādu literatūru.
Iveta: Konsultācijās bieži sanāk runāt ar jauniešiem par digitālo ierīču lietošanu. Šādos gadījumos ar saviem klientiem vienmēr meklējam aktivitātes, kā vēl var atpūsties pēc skolas, izklaidēt sevi, pavadīt laiku mājās. Mēdzu ieteikt grāmatu lasīšanu un skatos, ja jaunietis izrāda interesi, jau pārspriežam tuvāk – kādas grāmatas patīk, ko ir izlasījis līdz šim. Mēdzu ieteikt arī grāmatas, ko pati esmu lasījusi un kas man ir šķitušas interesantas. Jo īpaši, ja sakrīt tēma, ko pārrunājam kabinetā, piemēram, disleksija, un tad varu ieteikt brīnišķīgu grāmatu – “Zivs kokā” par meiteni, kura mācās 6. klasē un kurai ir izdevies noslēpt no skolotājiem un klasesbiedriem, ka viņa neprot ne lasīt, ne rakstīt. PRC piedāvā arī motivatorus – dāvanu kartes, ko varam izmantot gadījumos, kad pusaudzis paveic labi kādu uzdevumu vai sasniedz kādu mērķi. Ja ir iespēja, es visbiežāk jauniešiem izvēlos tieši grāmatnīcas dāvanu kartes.
Kāda ir atsaucība līdz šim? Cik liels ir krājums? Kas ir galvenie grāmatu dāvinātāji un kas – lasītāji?
Gita: Šobrīd mūsu grāmatu apmaiņas punkts ir starta stadijā un piedzīvo savas pirmās dzīves dienas. Plauktu ar grāmatām aizpildīt palīdz mums ļoti draudzīgs un atbalstošs ziedotājs, Londonā strādājošo latviešu veidotā organizācija Giving for Latvia, kas jau iepriekšējos gados ir atbalstījusi PRC ar grāmatu iegādi. Lasītāji savukārt ir pusaudži, kuri vēlas lasīt grāmatas. Nākot uz konsultāciju, jaunietis var paņemt līdzi kādu no savām grāmatām, ko vēlētos iedot citam jaunietim izlasīt, atstāj to plauktā un paņemt grāmatu, kura savukārt ieinteresējusi viņu pašu. Lai apmeklētu grāmatu maiņas punktu pie mums, PRC jaunietim nav obligāti jāpiedalās kādā no mūsu programmām. Jebkurš pusaudzis, kuram ir interese, var atnākt un apskatīties un iesaistīties.
Ja man plauktā ir forša grāmata, vai varu jums to vienkārši atnest? Vai, krājumu pārskatot, ir kas tāds, kas patlaban akūti pietrūkst?
Gita: Jebkura grāmata mums nederēs, jo mūsu auditorija pamatā ir bērni un jaunieši no 10–18 gadu vecumam*. Līdz ar to plauktā vēlamies piedāvāt tieši šim vecumposmam atbilstošas un interesējošas grāmatas.
Iveta: Grāmatas, kuras grāmatnīcās vairs netirgo. Piemēram, lieliska grāmata, ko ar uguni jāmeklē, ir Kristiānes F. “Mēs, Zoostacijas bērni”.
Kā vērtējat pusaudžu interesi par grāmatām? Vai pusaudži lasa un ko lasa?
Gita: Mana pieredze darbā ar pusaudžiem rāda, ka jaunieši ir ļoti dažādi, ar dažādiem raksturiem un temperamentiem, tāpat arī interesēm un brīvā laika pavadīšanas izvēlēm un iespējām. Pašreiz aptuveni puse no maniem klientiem jauniešiem aktīvi lasa pēc savas iniciatīvas un vēlmes. Lasa ļoti dažādu literatūru: gan zinātnisko fantastiku, gan pasaules klasiku.
Iveta: Mans novērojums, ka tas ir atkarīgs no ģimenes un skolas. Ja bērnam lasa priekšā no mazotnes un vecāki paši lasa, tad grāmata nav svešinieks, kas mājās skumji krāj putekļus tālākajā plaukta nostūrī. Tāpat arī skola var bērnus ieinteresēt lasīšanā. Piemēram, manam bērnam skolā ir mīļākās grāmatas stunda. Katru mēnesi katrs skolēns lasa savu grāmatu un tad pastāsta citiem par izlasīto. Redzu, ka notiek pozitīva sacensība, kurš lasīšanai atradīs interesantāku grāmatu un foršāk par to pastāstīs. Savukārt par to, ko lasa pusaudži, kabinetā visbiežāk dzirdu, ka fantāzijas grāmatas – žanrs, kas kopumā pasaulē šobrīd ir spēcīgi attīstījies, tāpat arī japāņu anime un manga komiksu grāmatas.
Kā pamudināt lasīt tos jauniešus, kuri vēl to nedara tik aktīvi, un kas, jūsuprāt, ir galvenie iemesli, kāpēc nelasa?
Iveta: Man vienmēr ir šķitis, ka pilnīgi katrs cilvēks varētu atrast grāmatu, kas viņu interesētu. Kā to sasniegt? Jauniešu vidū labi strādā tendences jeb trendi, proti, ja citi par to runā, tad es arī izmēģināšu. Tātad, mums ir vajadzīgi grāmatu “influenceri”! Varu padalīties ar vēl vienu personisku stāstu no savas ģimenes – kā strādā ekspozīcija. Esmu mājās ierīkojusi lielu plauktu ar grāmatu kolekciju. Visur dodos ar grāmatu somā, katru mīļu brīdi mājās lasu grāmatu. Ciemiņi parasti sāk interesēties par manu košo plauktu, jo grāmatas ir sakārtotas pēc krāsu pārejām. Protams, bērns arī ir par grāmatām ļoti ieinteresējies, un ir jau izveidojis savu kolekciju. Doties uz grāmatveikalu mums ir ierasta brīvdienu izklaide. Taču arī mans vīrs, kurš spītīgi nav izlasījis skolas laikā nevienu grāmatu, un līdz šim arī pieaugušā vecumā grāmatas nav saistījušas viņa uzmanību, nu jau arī ir kļuvis par aizrautīgu lasītāju. Es nepakustināju ne pirkstiņu, lai tas notiktu, vienkārši daudz lasu, stāstu par izlasīto, un mani gana bieži var redzēt rokās ar grāmatu. Lūk, efektīvs veids, kā ieinteresēt apkārtējos! Tāpat arī lieku grāmatu atsauksmes sociālajos medijos, aktīvi piedalos grāmatu klubiņā un ik pa laikam saņemu ziņas no draugiem, kuri manis iedvesmoti esot izlasījuši kādu grāmatu.
Grāmatu apmaiņas punkti ir arvien izplatītāka parādība Latvijā. Kāpēc, jūsuprāt, šādas vietas veidojas, ja visiem brīvi pieejamas arī bibliotēkas?
Gita: Cilvēkus interesē un uzrunā viss jaunais. Ir aizraujoši aiziet un paskatīties, kas tas grāmatu apmaiņas punkts tāds ir. Ar bibliotēku cilvēki jau ir pazīstami ļoti sen.
Iveta: Vismaz man ar šiem grāmatu punktiem ir gadījies tā, ka izceļu ik pa laikam tādas pērles! Un tās paliek man! Bet, vai jūs ziniet, cik skumji ir nest tās foršās grāmatas atpakaļ uz bibliotēku?
Kādas ir nākotnes ieceres, lai grāmatu maiņas punktu attīstītu?
Gita: Vajag vairāk grāmatu, un viss notiks! Gribētos, lai iespēja paņemt grāmatu un dalīties ar savu, ir katrā PRC punktā, lai jaunietim nav speciāli jāšķērso visa Rīga. Redzēsim, kā iedzīvosies, augs un attīstīsies mūsu Ieriķu ielas grāmatu apmaiņas punkts. Noteikti plānojam attīstīt šādu pieeju arī pārējās centra adresēs Rīgā.
Iveta: Būsim priecīgi par jaunumiem un atjauninājumiem grāmatām, kas aizdevušās pie mūsu pusaudžiem.
Kura ir jūsu mīļākā grāmata, kuru gribētu ielikt rokās katram pusaudzim?
Gita: Šis ir grūts jautājums, jo ir tik daudz vērtīgu grāmatu un jauniešiem domātās mani īpaši emocionāli uzrunā. Henrikas Andersones “Gabaliņš dvēseles” ir stāsts par pusaugu meiteni, dzīves izaicinājumiem un – ko caur tiem uzzinām par sevi.
Iveta: Šis ir visgrūtāk atbildāmais jautājums! Ja ir jāizvēlas tikai viena… Pārpasaulīgu aizkustinājumu piedzīvoju, izlasot Rasas Bugavičutes-Pēces “Puiku, kurš redzēja tumsā” – par zēnu, kurš uzaudzis neredzīgiem vecākiem. Nav pat jāuzaug neredzīgo ģimenē: arī citās ģimenēs aug bērni, kurus vecāki un citi apkārtējie neredz. Grāmatā aprakstītās emocijas bieži dzirdu arī kabinetā no mūsu pusaudžiem.
* Saskaņā ar Labklājības ministrijas rekomendāciju un balstoties uz Jaunatnes likumu, apzīmējums “pusaudzis” attiecas uz konkrētu vecumposmu (Darba likuma 37. panta ceturtajā daļā tas tiek precizēts no 15–18 gadiem), kamēr jaunietis ir persona, kas vairs nav bērns, un ir vecumā no 13 līdz pat 25 gadiem.
Konsultācijas PRC var pieteikt pa tālruni, zvanot vai rakstot ziņu Whatsapp +371 29164747, vai rakstot uz e-pastu info@pusaudzucentrs.lv.
Interviju sagatavoja:
Madara Freivalde
Bibliotēku attīstības centra nozares speciāliste darbā ar bērniem un jauniešiem
Latvijas Nacionālā bibliotēka | Attīstības departaments
+371 67716067 | madara.freivalde@lnb.lv | www.lnb.lv
Anna Iltnere
Latvijas Bibliotēku portāla redaktore
Latvijas Nacionālā bibliotēka | Attīstības departaments
anna.iltnere@lnb.lv | www.lnb.lv