Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
No šī gada 9. līdz 31. maijam Dobeles novada Centrālās bibliotēkas telpās apskatāma Enerģētikas muzeja ceļojošā izstāde “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums”….
No šī gada 9. līdz 31. maijam Dobeles novada Centrālās bibliotēkas telpās apskatāma Enerģētikas muzeja ceļojošā izstāde “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums”.
Izstāde “Ķeguma HES – Latvijas enerģētikas lepnums” stāsta par UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā iekļauto E.Krauca fotonegatīvu uz stikla pamatnes kolekciju “Ķeguma spēkstacijas celtniecības gaita 1936. – 1940.” Tas ir vēstījums par 20.gadsimta pirmajā pusē Baltijā vērienīgā industriālā objekta celtniecību, vedot skatītāju savdabīgā ceļojumā pagātnē, kad Eiropas enerģētikā sevi pieteica Latvijas flagmanis – Ķeguma spēkstacija.
E.Krauca (1898-1977) entuziasms un profesionalitāte šodien ļauj izjust, kā soli pa solim noritējusi spēkstacijas celtniecība. Fotomākslinieks ir radījis turpat divus tūkstošus izcili uzņemtas fotogrāfijas, atklājot Ķeguma HES būvvietas un Daugavas perspektīvos skatus, kas apliecina varenās un monumentālās būves tapšanas gaitu. Fotogrāfijas sniedz iespēju ieraudzīt arī atsevišķas nozīmīgas inženiertehniskas nianses būves konstrukcijās, ūdenskrātuves dambja izveidē un citur, izceļot būtiskus tehnoloģiskus elementus, ko inženiertehniskie speciālisti vērtē kā unikālus.
Nododot skatītājiem dokumentālo vēstījumu, Latvenergo koncerns vēlas, lai tas kļūst par Latvijas elektroenerģētikas vēstures orientieri un izziņas avotu, apliecinot artefaktu un dzīvās vēstures nozīmi cilvēces atmiņas saglabāšanā.
Izstāde Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā apskatāma līdz 2017. gada 31. maijam.
Latvenergo koncerna Enerģētikas muzeja krājumā ir vairāk nekā 7000 fotogrāfiju par Ķeguma spēkstacijas celtniecības vēsturi. Muzeja priekšmetu kolekcijām tiek nodrošināta saglabātība un pieejamība.
2016. gada 26.oktobrī Latvijas Republikas Kultūras ministrija, ņemot vērā Akreditācijas komisijas un Latvijas Muzeju padomes atzinumus, pieņēma vienbalsīgu lēmumu par Enerģētikas muzeja akreditāciju. Akreditācija apliecina, ka Enerģētikas muzejs darbojas atbilstoši Muzeju likumam un MK 27.06.2006. noteikumiem Nr.532 „Muzeju akreditācijas noteikumi”, un spēj nodrošināt enerģētikas mantojuma ilgtspējīgu saglabāšanu.
