Sagatavots un tiešsaistē pieejams jauns atbalsta materiāls bibliotekāriem darbā ar jauniešiem medijpratības veicināšanā “Jaunieši un bibliotekāri – kopīgs ceļš medijpratībā”. Materiāls sagatavots Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centrā sadarbībā ar organizāciju “Medijpratējs”, kura jau vairākus gadus darbojas jauniešu izglītošanā mediju un digitālās vides jautājumos. Resurss tapis ar Kultūras ministrijas atbalstu, tas publicēts brīvpieejā, un elektroniskā formātā pieejams lejupielādei ikvienam interesentam.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu no 2024. gada aprīļa līdz oktobra beigām Dundagas bibliotēka rīko nodarbību un sarunu ciklu “Biez grāmat, plāns laps” jeb “dundzniks runę, las un rakst skaidar valad un duomę ka top grāmats” (vietējos dialektos).
Notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” 2024. gada tēma ir “Bibliotēkas un lasīšana”, aicinot runāt par grāmatu un bibliotēku Latvijā dažādajiem likteņiem.
2024. gada 23. aprīlī plkst. 11.20 Latvijas Bibliotekāru biedrības (LBB) konferences “Bibliotēkas un lasīšana” ietvaros Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Ziedoņa zālē notiks grāmatas “Latvijas Bibliotekāru biedrība simts gados” atvēršanas svētki.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 6. numuru (16.–31. marts).
Pieteikšanās līdz 2024. gada 8. maijam.
● “Maksa par grāmatu izsniegšanu bibliotēkās: vai sīkpeļņa atsvērs finansiālo cenzūru?” — žurnāla galvenā redaktore aktualizē diskusiju par maksas pakalpojumiem bibliotēkā. Kādēļ maksas abonements perspektīvā var izrādīties drauds pašai bibliotēkai? Kādas ir alternatīvas maksas ieviešanai par bibliotēkas pamatpakalpojumiem?
● “Leģendārais Jānis Krēsliņš no nomoda pilsētas Hudzonas krastā” — žurnāla jaunajā rubrikā “Bibliotekāri Latvijā un pasaulē” pazīstamais literatūras un grāmatniecības vēsturnieks, bijušais Ņujorkas Elles ķēķa intelektuālis Jānis Krēsliņš dalās pārdomās par latviešu nacionālo identitāti, Latvijas vēstures maldu teorijām un digitālo invāziju pasaulē.
● “Latvija s Akadēmiskās bibliotēkas novāciju un reformu ritos” — viens no galvenajiem Latvijas ekonomiskās recesijas cēloņiem ir valsts attīstības vīzijas trūkums. Par tādu pasludināta eiro ieviešana. Vai papildus pragmatiskajam nav vajadzīgs cits — intelektuāli piesātināts attīstības virziens? Varbūt notraukt putekļus visu aizmirstajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kuros tas reiz jau bija nosprausts — virzība uz zināšanu sabiedrību?
● “Profesionālās tālākizglītības attīstība” — Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (IFLA) vadlīniju projektā izvirzītas prasības nodrošināt nepārtrauktas bibliotēku darbinieku tālākizglītības iespējas. Personāla attīstībai paredzams vismaz 1% no bibliotēkas budžeta.
● “Cīņa par e-grāmatu tiesībām” — visā pasaulē aktualizējušās “tradicionālo izdevniecību”, e-grāmatu izdevēju un autoru interešu sadursmes par daiļdarbu e-versiju izdošanas tiesībām. Izdevēju nevērīgās attieksmes pret autoru interesēm dēļ daudzi rakstnieki ar “tradicionālajām&am p;am p;am p;am p;am p;am p;am p;rd quo; izdevniecībām vairs nevēlas sadarboties.
● “Emuāri — jauns informācijas resurss” — kas raksturo labu emuāru un kā nodrošināt emuāra attīstību? Atbildes uz šiem un vēl daudziem citiem emuāru veidotājiem aktuāliem jautājumiem palīdzēs gūt emuāru kvalitātes vērtēšanas kritēriji.
● “Elzas Stērstes dzejas cenzūra: triju kritiķu viedoklis” — rakstnieks, literatūrzinātnieks Arvīds Grigulis uzsvēra, ka jau “buržuāziskās” Latvijas sākumā E. Stērste apprecējusies ar “fašistisko” dzejnieku Eduartu Virzu, un tikai dzejnieces sabiedriskā pasivitāte pasargājusi viņu no sekošanas E. Virzas politiskajām un literārajām avantūrām. Ap padomju varas represijās cietušās dzejnieces dzejoļkrājuma manuskriptu savērpās ass kritikas virpulis, kas pārvērtās te noliedzošā, te slēpti atbalstošā riņķa dancī.
● Ārzemju bibliotēku notikumi: ASV federālā tiesa neakceptē ASV korporācijas “Google” vienošanās ar autoriem un izdevējiem digitālās bibliotēkas “Google Books” veidošanā likumību; Francijas izdevniecību grupa “La Martinière” gūst uzvaru divarpus gadus ilgušajā tiesas prāvā pret “Google”, korporācijai piespriež 300 000 eiro lielu soda naudu; Francijas kultūras iestādes streiko; atsevišķas bibliotēka iekļuvušas Pasaules 10 atbaidošāko ēku un pieminekļu sarakstā.
● “Biblio tēku renesanses vilnis Ziemaļamerikā” — dažas inovācijas Kanādas bibliotēkās, iespējams, šokē daudzus vecā kaluma bibliotekārus, taču cilvēki plūst uz bibliotēkām un pāri Ziemeļamerikai veļas bibliotēku renesanses vilnis.
Papildus žurnāla pilnajai elektroniskajai versijai lejupielādējami arī atsevišķi raksti!
