Publiskajā telpā izskanējusi informācija par Limbažu novada pašvaldībā plānoto septiņu publisko bibliotēku likvidāciju. Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB) un LNB Atbalsta biedrību satrauc šāda lēmuma pārdomātība, izsvērtība, tiesiskums un ietekme uz Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti. LNB un LNB Atbalsta biedrība nosūtījusi vēstuli un aicina LR Kultūras ministriju, Latvijas Bibliotēku padomi un Limbažu novada domes deputātus, sniedzot atzinumu un pieņemot lēmumus šajā jautājumā, darīt to sociāli un valstiski atbildīgi, normatīvo aktu ietvarā, ņemot vērā iedzīvotāju intereses, cilvēktiesības, mūsdienu sociālo, ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, demokrātijas pamatvērtības, novada un valsts ilgtspējīgas attīstības un nākotnes perspektīvas.
“Grāmatas ir bērna ceļvedis, kas vedīs viņu dzīvē, sniedzot zināšanas un sapratni, kas nepieciešamas, lai kļūtu par domājošu un saprotošu pieaugušo.” – Dr. Seuss
Lai iedrošinātu kultūras un atmiņas institūciju speciālistus veidot pozitīvas pārmaiņas savās kopienās, Latvijas Muzeju biedrība, Latvijas Bibliotekāru biedrība sadarbībā ar British Council pārstāvniecību Latvijā organizēja apmācību ciklu un projektu konkursu “Mēs savai kopienai”. Tā rezultātā finansējumu savas kopienas iniciatīvas atbalstam saņēmuši trīs pretendenti – Rotko muzejs, Valmieras bibliotēka un fonds “Kultūras nodibinājums”.
Pieteikšanās līdz 2024. gada 6. maijam.
Godinot filozofa Imanuela Kanta trīssimto dzimšanas dienu, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina uz norišu cikla pasākumiem, kuri no dažādiem aspektiem izgaismo 18. gadsimta intelektuālās domas vēsturi un apgaismības laikmeta ideju aktualitāti mūsdienās. Abi pasākumi notiks LNB Baltā Vilka klasē, 6. stāvā.
No 2024. gada 2. aprīļa līdz 8. maijam, lai izkoptu un veicinātu lasīšanas paradumus ģimenē, Naujenes bibliotēka sadarbībā ar Naujenes pirmsskolas izglītības iestādi “Rūķītis”, organizē lasīšanas veicināšanas aktivitāšu ciklu “Lasām kopā = Esam kopā” pirmskolas vecuma bērniem un to vecākiem. Cikls notiek Latvijas Nacionālās bibliotēkas norišu kopas “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar LR Kultūras ministrijas atbalstu.
Bernārs Verbērs (Bernard Werber, 1961) ir viens no populārākajiem zinātniskās fantastikas rakstniekiem pasaulē un Francijā. Viņa daiļradi salīdzina ar Reja Bredberija un Kurta Vonnegūta darbiem. Latviešu valodā tikko iznākusi jau trešā B. Verbēra grāmata – “Mēs – dievi” (NOUS, LES DIEUX).
Zināmā mērā tā uzskatāma par turpinājumu lieliskajiem romāniem “Tanatonauti” un “Eņģeļu impērija”, bet lasāma arī kā atsevišķs darbs, kurā iztirzāta gan iespējamā dzīve pēc dzīves, gan dažādi iespējami un neiespējami cilvēces attīstības ceļi.
Zīmīgi, ka B. Verbēra romānus visvairāk lasa tie, kas aizraujas ar psiholoģiju un antropoloģiju, nevis klasiskās zinātniskās fantastikas vai fantasy cienītāji, jo viņa enciklopēdiskās zināšanas tieši šajās jomās ir bāze, uz kuras Verbērs būvē savus brīnišķīgos darbus. Neskaitāmās atsauces un alūzijas nav uzmācīgas un pat pilnīgam nezinītim rotaļīgi viegli rada priekšstatu par mitoloģiju, psiholoģiju un tās daudzajiem atzariem, par iespējamajiem cilvēces attīstības veidiem – gan vēstures gaitā izmēģinātiem, gan autora fantāzijās notikušiem.
Romānu ciklā par dzīvi pēc dzīves Verbērs izspēlē dažādus scenārijus. “Tanatonautos” bariņš zinātnieku izmēģina “ceļojumus” uz viņpasauli; “Eņģeļu impērijā” tie paši cilvēki nonāk Paradīzē un kļūst par Zemes cilvēku sargeņģeļiem, bet “Mēs – dievi” Mišels, Rauls, Fredijs un Merilina kopā ar vēl daudziem iesvaidītajiem kļuvuši par… dievu mācekļiem. Viņiem tiek uzticētas pasaules, kurās mītošos cilvēkus dažādos dieviem pieejamos veidos jāskubina attīstīties un radīt funkcionētspējīgu sabiedrību. Tad nu viņi no sirds cenšas – rada siseņcilvēkus, žurkcilvēkus, vilkcilvēkus, delfīncilvēkus un vēl un vēl. Par veiksmīgiem atzītie projekti drīkst dzīvot un attīstīties tālāk, bet neveiksmīgos kopā ar to autoriem iznīcina. Taču kādi ir dievu kritēriji, vērtējot jaunradītās sabiedrības? Pārsteidzoši, bet tie ne vienmēr liekas izprotami dievu mācekļiem. Viņi mēģina strīdēties, aizstāvēt sevi un savus cilvēkus, taču… arī Paradīzē ir savi noteikumi.
Asprātīgs, asredzīgs mūsu civilizācijas vērtējums caur fantastikas prizmu – arī tā var dēvēt Bernāra Verbēra jaunāko romānu. Pats romāna autors izsakās lakoniski: “Nevēlos lasītājus piespiest noticēt tām vai citām patiesībām. Viss, ko piedāvāju, ir – iztēloties.”
No franču valodas tulkojusi Maija Indraša.
Grāmata iznākusi ar Eiropas komisijas programmas “Kultūra” atbalstu.
