Andris Vilks Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora amatā ir jau 35 gadus. Viņa vadībā LNB ir piedzīvojusi vairākus zīmīgus visas valsts un arī nozares pagrieziena punktus: brīvu Latviju, digitālā laikmeta ienākšanu un bibliotēkas pārcelšanos uz Gunāra Birkerta projektēto “Gaismas pili” – jaunajai ēkai šovasar 10 gadi.
Bibliotēku nozare nav iedomājama bez dažādu jomu pārstāvjiem, kuri ir bibliotēku draugi, atbalstītāji un aizstāvji. Ar mērķi šos cilvēkus apzināt, izcelt un dot viņiem vārdu, Latvijas Bibliotēku portāls šogad veido interviju sēriju “Iepazīstam bibliotēku draugus”.
Mūsu valsts Neatkarības svētku nedēļā, kura, līdzīgi kā citugad, sakrīt ar ievziedu pilnbriedu un pavasara svinēšanu, “Literatūras ceļvedis” steidz pie grāmatu lasītājiem ar jaunu, pavasarīgi iedvesmojošu grāmatu piedāvājumu – daudzveidīgiem raibas tematikas tekstiem, pavasarīgi krāsainiem un košiem grāmatu vākiem un ilustrācijām.
2024. gada 15. maijā Sēļu muižā notiks pasākums “PAMANĪT GRĀMATU. Grāmatu māksla un tās attīstība Latvijā”, kurš norisinās Latvijas Nacionālās bibliotēkas notikumu cikla “Latviešu grāmatai 500” ietvaros ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts sagatavojis informatīvā izdevuma “Latvijas jaunākās grāmatas” 2024. gada 7. numuru (1.–15. aprīlis).
Vadošās Eiropas bibliotēku asociācijas un organizācijas ir publicējušas manifestu, aicinot Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus nodrošināt, lai bibliotēkas realizētu savu potenciālu, tādējādi veidojot spēcīgāku, godīgāku un ilgtspējīgāku Eiropu.
Izstāde stāsta par Ojāra Vācieša rokrakstu pasauli – pirmajām dzejoļu kladēm, leģendārajām dzejoļu burtnīcām, piezīmju grāmatiņām, Pārkeru, rakstāmmašīnām, zīmējumiem, kas tapuši starp dzejoli un dzejoli…Foto un videomateriāli ļauj ielūkoties Ojāra Vācieša rakstīšanas procesā.
Izstāde skatāma līdz 2009. gada 14. februārim.
Izstādi atbalsta VKKF.
Gunārs Binde – starptautisku slavu ieguvušais fotomākslinieks, kurš jau 40 gadus darbojas melnbaltās fotogrāfijas jomā, ir Ojāra Vācieša novadnieks un dzimis vienā gadā ar dzejnieku.
Viens no viņa iecienītākajiem žanriem ir portrets, kas mākslas valodā palīdz atklāt katra portretējamā personību.
Izstādē būs eksponēti Ojāra Vācieša un viņa laikabiedru: I. Ziedoņa, V. Belševicas, I. Bindes, J. Petera, M. Ķempes, G. Priedes, A. Eglīša, V. Tomas u. c. portreti, kopskaitā četrdesmit.
Izstādi atbalsta Rīgas domes Kultūras departaments.
Kopš atmiņu grāmatas "Visums, sirds un tāpat…" iznākšanas pagājuši piecpadsmit gadi, laiks tapt jaunam atmiņu krājumam. Tādēļ muzejā ar savu atmiņu pienesumu aicināti O. Vācieša laikabiedri: gan Dzejnieka novadnieki un skolasbiedri , gan radošas personības, piem., I. Auziņš, R. Kalsons, I. Bērsons, K. Skujenieks, A. Kubuliņa, R. Stiebra u.c. Atmiņu vakaru vadīs dzejnieks Jānis Peters.
Fotomākslinieks Atis Ieviņš Ojāru Vācieti fotografēja Dzejnieka pēdējā dzīves rudenī – 1983. gada septembrī Pārdaugavā, Ojāra Vācieša dzīvoklī un dārzā. Izstādē būs skatāmas lielformāta fotokolāžas par šo fotogrāfa un dzejnieka tikšanos.
Izstādē būs aplūkojami arī citu latviešu literātu portreti – Imants Ziedonis, Māris Čaklais, Regīna Ezera, Knuts Skujenieks, Leons Briedis, Andris Jakubāns u.c.
Izstādi atbalsta Rīgas domes Kultūras departaments.
1. daļā Ojāra Vācieša literārās prēmijas dzejā pasniegšana. Muzicē Vestards Šimkus, "Sinfonietta Rīga", kamerkoris "Kamēr". Diriģenti Normunds Šnē un Māris Sirmais.
2. daļā operas solisti, koris un orķestris izpilda fragmentus no Romualda Kalsona operas "Pazudušais dēls" (O. Vācieša un J. Streiča librets).
Pasākumu organizē un atbalsta LNO, O. Vācieša biedrība, Carnikavas novada dome, Ādažu novada dome.
