IFLA Zaļās bibliotēkas balva 2024: “Svarīgākā mācība ir vienkārši pamēģināt”

IFLA Zaļās bibliotēkas balva (IFLA Green Library Award) ir prestižs starptautisks konkurss, ko organizē Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas (International Federation of Library Associations and Institutions, IFLA) Vides, ilgtspējības un bibliotēku sekcija (Environment, Sustainability and Libraries Section, ENSULIB). Šis apbalvojums izceļ bibliotēkas, kas ar saviem projektiem veicina vides ilgtspēju, ekoloģisku domāšanu un izglīto sabiedrību par zaļajiem risisnājumiem. Latvijas Bibliotēku portāls interviju sērijā visa aizvadītā gada garumā atskatītījās uz 2024. gada nominantiem. Noslēdzam interviju sērijas ciklu ar projektu no Islandes.

Portāls Bibliotēka.lv, 11. marts, 2026 39

Ilustrācija: Aīda Ismailova

Akureiri reģionālās bibliotēkas īstenotais projekts “frísskápur” (islandiešu valodā) jeb “freedge” (angļu valodā) – no vārdiem “par brīvu” (free) un “ledusskapis” (fridge) – ir kopienas ledusskapja iniciatīva, kuras mērķis ir samazināt pārtikas izšķērdēšanu un vienlaikus stiprināt vietējo kopienu. Ledusskapis, kas atrodas pie bibliotēkas un ir pieejams visu diennakti, darbojas pēc vienkārša principa – ikviens var atnest pārtiku, kas citādi varētu nonākt atkritumos, un ikviens to var arī paņemt. Projektā iesaistās gan iedzīvotāji, gan vietējie uzņēmumi, veicinot dalīšanās kultūru un savstarpēju atbalstu.

Šī iniciatīva guvusi arī starptautisku atzinību – projekts tika iekļauts IFLA Green Library Award 2024 garajā sarakstā kategorijā “Labākais zaļās bibliotēkas projekts”. Balva izceļ bibliotēkas un iniciatīvas, kas ar savām aktivitātēm veicina ilgtspējīgu attīstību, vides apziņu un sociālo atbildību. Akureiri ir lielākā pilsēta Islandes ziemeļos un ceturtā lielākā pilsēta Islandē pēc iedzīvotāju skaita, tiek dēvēta arī par “Ziemeļislandes galvaspilsētu”.

ENSULIB sekcijas pārstāve un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliotēku attīstības centra bibliotēku attīstības eksperte Kristīne Deksne par “frísskápur” projektu saka: “Akureiri reģionālās bibliotēkas iniciatīva “frísskápur” ir ļoti iedvesmojošs piemērs tam, kā bibliotēka var kļūt par praktisku ilgtspējas un kopienas sadarbības platformu. Šis projekts lieliski parāda, ka bibliotēku loma ilgtspējīgas attīstības veicināšanā neaprobežojas tikai ar informācijas sniegšanu – bibliotēkas var būt arī vieta, kur notiek reāla rīcība, kas samazina pārtikas izšķērdēšanu un vienlaikus stiprina kopienas savstarpējo uzticēšanos.

Šīs iniciatīvas burvība ir tās vienkāršībā un pieejamībā. Projekts ir sācies ar ļoti nelieliem resursiem, bet ar spēcīgu kopienas iesaisti, kas ir viens no galvenajiem ilgtspējīgu iniciatīvu veiksmes faktoriem. Bibliotēkām nav jāgaida ideāli apstākļi vai lieli resursi, lai uzsāktu ilgtspējas iniciatīvas. Bieži vien pietiek ar vienu ideju, nelielu eksperimentu un atvērtību sadarbībai ar savu kopienu. Tieši šādi projekti palīdz bibliotēkām kļūt par aktīviem ilgtspējīgu pārmaiņu veidotājiem.

Un, noslēdzot šo interviju sēriju, galvenais vēstījums, ko vēlos nodot Latvijas bibliotēkām un bibliotekāriem – ir vērts pamēģināt!”

Par projekta ideju, īstenošanu un ietekmi uz vietējo kopienu stāsta Akureiri reģionālās bibliotēkas projektu vadītāja Hrona Sofija Bjorgvinsdotira (Hrönn Soffía Björgvinsdóttir), kuru aicinājām uz sarunu. Latvijas Bibliotēku portāla redakcija saka lielu paldies par veltīto laiku!

Akureiri reģionālās bibliotēkas projektu vadītāja Hrona Sofija Bjorgvinsdotira

Kāds bija jūsu projekta “frísskápur” jeb “freedge”galvenais mērķis, un kā tas veicināja ilgtspējīgu attīstību jūsu kopienā?

Mūsu bibliotēkas “freedge” galvenokārt ir instruments pārtikas atkritumu samazināšanai. Tas ir kopienas ledusskapis, kas atrodas ārpus bibliotēkas un ir pieejams 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā. Ikviens var atstāt pārtiku, un ikviens var to paņemt. Tādējādi mēs vienlaikus stiprinām kopienu un veicinām izpratni par pārtikas izšķērdēšanas problēmu.

Freedge izmanto daudzi cilvēki, un pārtiku tur atnes gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Cilvēki atnes pārpalikumus no dzimšanas dienu svinībām un pasākumiem, pārtiku, kurai drīz beigsies derīguma termiņš, daži atnes mājās gatavotus ēdienus vai savas dārza ražas pārpalikumus.

No uzņēmumiem saņemam, piemēram, neizlietotus sviestmaižu komplektus no tūrisma uzņēmumiem, pārpalikumus no kādas kafejnīcas pilsētas centrā un no darbavietu ēdnīcām.

Pārtikas daudzums katru dienu atšķiras, taču katru nedēļu daudzi kilogrami pārtikas tiek izglābti no nonākšanas atkritumos.

Kā jūs izvēlējāties konkrēto ilgtspējas tēmu vai iniciatīvu? Vai bija kāds konkrēts notikums vai problēma, kas kalpoja par iedvesmu?

Šī ideja nekādā ziņā nav radusies pie mums – freedge kustība ir pasaules mēroga parādība, kā redzams vietnē freedge.org. Bibliotēkas jau pēc savas būtības ir dalīšanās mehānisms.

Sociālais taisnīgums un ilgtspēja ir starp mūsu galvenajām darbības jomām, tāpēc mums šķita ļoti piemēroti uzsākt šādu projektu. Mēs uzzinājām par pirmo freedge Islandē, kas nesen bija atvērts Reikjavīkā radikālā sociālajā centrā Andrými. Sazinājāmies ar viņiem un saņēmām ļoti vērtīgus padomus par to, kā izveidot savu freedge mūsu pilsētā. Tādējādi mūsu freedge patiesībā ir otrais šāda veida projekts valstī.

Kādas lielākās pārmaiņas jūs esat pamanījuši savā kopienā šī projekta rezultātā?

Kad sākām projektu, mums nebija ne jausmas, vai tas darbosies. Vai kāds atnesīs pārtiku? Un tikpat svarīgi – vai cilvēki uzdrošināsies paņemt bezmaksas pārtiku publiskā vietā? Varbūt ap to pastāvēs zināma stigma?

Sākumā cilvēki bija nedaudz atturīgi ņemt pārtiku, un mēs pamanījām, ka daži nāca pēc tās naktī, kad bibliotēka jau bija slēgta. Tomēr tagad tas vairs nav aktuāli – mēs redzam, ka cilvēki ledusskapi pārbauda jebkurā diennakts laikā katru dienu.

Vai varat pastāstīt kādu konkrētu stāstu par cilvēkiem vai grupām, kurus jūsu iniciatīva īpaši ietekmēja?

Freedge patiešām ir kopienas projekts. Vienīgais, ko mēs darām, – nodrošinām vietu un elektrību ledusskapim, kā arī regulāri to iztīrām. Šis projekts pilnībā balstās uz kopienas labestību.

Mums ir freedge Facebook grupa “Frísskápur Akureyri”, kur aicinām cilvēkus publicēt fotogrāfijas ar to, ko viņi ievieto freedge. Tādējādi cilvēki, kas nāk pēc pārtikas, var redzēt, kas ir pieejams. Grupā ir vairāk nekā 2000 dalībnieku, kas ir vairāk nekā 10 % no mūsu pilsētas iedzīvotājiem.

Pēdējo divu gadu laikā freedge ir parādījušies visā Islandē, un ir patiesi brīnišķīgi redzēt, kā šāds projekts kļūst par plaši pieņemtu praksi.

Kādi bija lielākie izaicinājumi projekta īstenošanā, un kā jūs tos pārvarējāt?

Sākumā lielākais izaicinājums bija atrast ledusskapi, kas spētu izturēt ļoti zemas temperatūras, kādas dažkārt ir Islandes ziemeļos. Izrādās, ka mūsdienu standarta ledusskapji var darboties tikai līdz aptuveni –5 °C temperatūrai, pirms tie sāk bojāties. Pie mums temperatūra var kļūt daudz zemāka.

Tomēr vecie freona ledusskapji spēj izturēt ļoti zemas temperatūras, tāpēc nolēmām meklēt šādu vecā tipa ledusskapi. Mums paveicās – kādai bibliotēkas apmeklētājai pagrabā bija vecs amerikāņu Frigidaire ledusskapis, kuru viņa ziedoja bibliotēkai.

Tomēr jāuzsver, ka aukstā klimatā freedge darbībai nav obligāti nepieciešams industriāls vai freona ledusskapis. Dažviet Islandē freedge darbojas arī ar parastiem mājsaimniecības ledusskapjiem – to uzturētāji vienkārši atvieno tos no elektrības stipra sala laikā.

Kā jūs motivējāt savu komandu un kopienu aktīvi iesaistīties projektā?

Mūsu darbinieki jau no paša sākuma bija atvērti šai idejai un uztvēra to kā eksperimentālu projektu – tas varētu izdoties, bet var arī neizdoties.

Lai savienotu cilvēkus ar freedge un savā starpā, izmantojam Facebook – freedge ir sava Facebook grupa. Par projektu rakstīja arī vietējie mediji.

Kopš freedge izveides mēs to iekļaujam bibliotēkas ekskursijās visām vecuma grupām. Tāpēc var droši teikt, ka lielākā daļa bērnu mūsu kopienā zina par freedge un saprot, kā tas darbojas.

Kādas inovācijas vai radoši risinājumi tika izmantoti jūsu projektā?

Mēs sākām ļoti pieticīgi – bez finansējuma. Publicējām aicinājumu ziedot lietotu (freona) ledusskapi un pēc tam lūdzām brīvprātīgos palīdzēt uzbūvēt pirmo nojumi no materiāliem, ko varējām iegūt par ļoti nelielu naudu. Vienīgās sākotnējās izmaksas bija elektrības pieslēguma izveide ārpusē.

Kopš tā laika projekts ir ievērojami attīstījies. Sākumā mums bija viens neliels ledusskapis slikti uzbūvētā nojumē, bet tagad ir divi lieli industriālie ledusskapji (ko ziedoja labdarības organizācija) profesionāli uzbūvētā šķūnī.

Kādu padomu jūs dotu citām bibliotēkām, kuras vēlas uzsākt ilgtspējības projektus, bet nezina, ar ko sākt?

Es ieteiktu domāt lokāli – ko jūs varat darīt, lai uzlabotu savu kopienu. Projektiem nav jābūt lieliem vai pastāvīgiem.

Var sākt ar kaut ko nelielu vai viegli īstenojamu. Ir labi domāt par projektu kā pagaidu iniciatīvu – un, ja laika gaitā redzat, ka tas darbojas, tad varat to attīstīt un paplašināt.

Kādas ir svarīgākās mācības, ko esat guvuši no šī projekta un kas varētu būt noderīgas citiem?

Svarīgākā mācība ir vienkārši pamēģināt. Ja jums rodas ideja ilgtspējības projektam, vienkārši īstenojiet to. Ja nepamēģināsiet, jūs nekad neuzzināsiet, vai tas darbojas.

Ja tas izdodas – tas ir panākums. Ja neizdodas – jūs būsiet guvuši pieredzi, kas palīdzēs veidot nākamo projektu.

Kā jūs iedrošinātu citas bibliotēkas, arī tās, kurām ir ierobežoti resursi, iesaistīties ilgtspējības projektos?

Lai projekts būtu veiksmīgs, tam nav jābūt grandiozam. Var sākt ar nelielu iniciatīvu – iespējams, projekts izaugs, bet var arī palikt neliels, un arī tas ir pilnīgi pieņemami.

Ja vien kāds no projekta gūst labumu, es to uzskatītu par panākumu.

Ko jums nozīmēja dalība IFLA Green Library Award un kādu padomu jūs dotu bibliotēkām, kas arī vēlas piedalīties?

Iekļūšana IFLA Green Library Award garajā sarakstā mums nozīmēja ļoti daudz – par to ziņoja gan vietējie, gan nacionālie mediji.

Tas radīja lielu lepnumu mūsu kopienā par bibliotēku, pievērsa uzmanību freedge projektiem Islandē un palīdzēja veicināt izpratni par pārtikas izšķērdēšanas problēmu.

Paldies!