Prezentācijā aicināti piedalīties Latvijas Universitātes vēstures fakultātes pārstāvji, Latvijas Okupācijas muzeja pārstāvji, Latvijas vēsturnieki un vēstures mīļotāji. Ieskatu grāmatā sniegs arī pats autors vēstures profesors Henrihs Strods, kurš grāmatas izdošanu ir uzdāvinājis sev 85. dzimšanas dienā.

 

Latviešu zinātnē un literatūrā pēc 1991. gada pievērsta uzmanība Latvijas iedzīvotāju fiziskajai iznīcināšanai PSRS okupācijas gados (1940. – 1990.), taču lasītājiem maz informācijas par cilvēku garīgo apspiešanu. PSRS valsts politiskā cenzūra bija svarīgs okupācijas varas radošu cilvēku apspiešanas veids. To vadīja PSKP CK Propagandas Aģitācijas daļa, PSRS VDK un PSRS MP Galvenā literatūras pārvalde (GLP) Maskavā. PSRS cenzūru Latvijā ieviesa 1940. gadā pēc okupācijas, bet 1944. – 1990. gadā atjaunoja PSRS GLP filiāli Rīgā. Darbs uzrakstīts, izmantojot Krievijas Federācijas valsts arhīva, Krievijas valsts sociāli politiskās vēstures arhīva, Latvijas valsts arhīva dokumentus un literatūru. Darbā analizēta PSRS cenzūras struktūra un darbība. Sevišķa vērība pievērsta bibliotēku, zinātnes un daiļliteratūras, radio, kinofilmu un televīzijas cenzūrai. Cenzūra pārbaudīja muzejus, mākslas darbus, tipogrāfijas, trimdas literatūru un bandroles, kā arī perlustrēta cilvēku personiskā sarakste. Darbā analizēti cenzūras politziņojumi. Cenzūra ietekmēja visus gara darbiniekus, daļu no viņiem apsūdzot “pretpadomju aģitācijā un propagandā” un izsūtot uz Sibīriju spaidu darbos. Viņiem tika aizliegts publicēt savus darbus, bet desmitiem uzrakstīto grāmatu, kinofilmu, lugu, mākslas darbu un simtiem rakstu politiskā cenzūra pilnīgi vai daļēji aizliedza publicēt, vai “izlaboja”. Cenzoru darbību noteica “Atklātajos iespieddarbos, radio un televīzijas raidījumos publicēšanai aizliegto datu saraksts” (ap 300 lappušu katrs), kas Maskavā pēckara gados izdots deviņos atsevišķos laidienos. Autorus ietekmēja arī darbu apspriešanas, “organizētie” recenzenti, autoru pašcenzūra.u.c.

 

Pētījums atklāj PSRS cenzūras darbību Latvijas garīgās kultūras apspiešanā piecdesmit okupācijas gados un liek pārvērtēt daudzus PSRS valsts cenzūras laika izdevumus un to autorus, kā arī okupācijas laika cenzūru kopumā.

 

PSRS valsts politiskā cenzūra ir pasaules mēroga noziegums pret cilvēcību Latvijā XX gadsimtā.