Atzīmējot vienu no šā gada kultūras dzīves aktualitātēm – Latvijas Tautas frontes dibināšanas 25.gadu jubileju un, ņemot vērā, ka šogad aprit arī 25 gadi kopš dibinātas lietuviešu  tautas kustība Sajūdis un igauņu Rahvarinne,  vēstures atmiņas institūcijas – Latvijas Nacionālais arhīvs sadarbībā ar Tautas frontes muzeju un Lietuvas Republikas vēstniecību Latvijā ir izveidojis pasākumu ciklu, kurā ir ietvertas izstādes, filmu demonstrācija un citas aktivitātes visa gada ritumā Rīgā un Latvijas reģionos.

 Foto izstādes “Uz brīvību” autors- lietuviešu fotogrāfs Vītauts Daraškevičs, ir dokumentējis visu Lietuvas Atmodas laiku.

“Sajūdis, kas sākās 1988. gada jūnijā, ierāva arī mani. Centos nepalaist garām nevienu svarīgu pasākumu, visur aktīvi fotografēju. Es nebiju oficiālās preses pārstāvis, nebiju akreditēts, tāpēc slēgtos pasākumos iekļuvu reti. Bet ne tas man bija pats interesantākais. Gan tad, gan tagad uzskatu, ka nozīmīgākais šīs unikālās kustības spēks bija nevis tās līderi, bet tajā tik vienoti un masveidā iesaistījušies Lietuvas cilvēki. Tādēļ visvairāk arī centos fiksēt viņu noskaņojumu, ko burtiski izstaroja pulsējušos cilvēku sejas – brīnumu, apņēmību, cerību, prieku…”, saka V. Daraškevičs.

Jaunās lietuviešu režisores Giedres Žickītes filma “Kā mēs spēlējām revolūciju” par leģendāro lietuviešu roka grupu “Antis” lieliski parāda, kā jauneklīga apņēmība, enerģija un drosme, spēcīgs un ass vārds, dziesma pamodināja no sastinguma Lietuvu.

1986. gadā grupai “Antis” un tās līderim radās ideja sarīkot “Roka maršu” – muzikālu pasākumu, kas dotu iespēju tajā laikā pagrīdē esošajām lietuviešu roka grupām iziet dienas gaismā un iepazīstināt plašāku sabiedrības daļu ar savu daiļradi. Šis pasākums radīja apvērsumu ne tikai Lietuvas muzikālajā, bet arī politiskajā dzīvē. “Roka maršs” kļuva par lietuviešu patriotisma katalizatoru.

18. jūnijā plkst. 14.00 pasākumā Galvenajā bibliotēkā piedalīsies Lietuvas Republikas vēstnieks Latvijā Ričardas Degutis, foto izstādes autors Lietuvas Fotomākslinieku savienības loceklis Vītauts Daraškevičs, Latvijas Nacionālā arhīva direktore Māra Sprūdža, Latvijas Tautas frontes muzeja direktore Meldra Usenko. u.c.